Piedalies konkursā un laimē dāvanu no The Body Shop!

Ko es daru lai pasaule kļūtu labāka?
Es uz to skatos ar reālista acīm, nedzīvojot sapņu pasaulē. Es katru gadu piedalos ikgadējās Latvijas talkas pasākumos, cenšoties uzturēt tīru dzimto zemi. Es strādāju godīgu darbu un maksāju nodokļus valstij, kas to citreiz pat nebūtu pelnījusi. Es audzinu mazo māsas dēlu, lai padarītu savas māsas pasauli vieglāku. Pati strādāju, bet cenšos dot citiem to, kas tiem nav dots. Katru gadu izveidoju burciņu kur tiek iekrata naudiņa uz gada beigās, tuvojoties ziemassvētkiem ziedoju naudiņu portālā ziedot.lv lai palīdzētu tiem, kuri paši to nespēj. Aptuveni trīs reizes gadā dodos uz dzīvnieku patversmi, staidzinat un samilot dzīvnieciņus kuriem pietrūkst mīlestības, kā arī pati esmu paņēmusi aizbildniecībā sunīti.
Vienmēr jādara tas, ko, ja Tu pats nonāktu grūtībās vēlētos lai kāds dara tev. Tādēļ es dzīvoju ar domu ,ka dots devējam atdodas un cenšos ,kaut vai ar sīkumiem, bet padarīt šo pasauli gaišāku.

Domāju, ka ikvienam no mums ir pazīstamas sajūtas un pārdomas par tēmu - kas es esmu - egoists vai altruists, kur ir robežas starp ñemšanu un došanu, kā dodot citiem, nenodarīt pāri sev un kā labu darot sev, nesāpināt citus. Domājot par šiem jautājumiem un caurskatot savu pašas pieredzi varu droši teikt - dot var tikai tas, kuram ir, jo pilnibā aizbegt no sava ego diemzel vai par laimi mēs nevaram. Tas nozīmē, ka šis ego ir jānomierina un tam jāliek saprast, ka cīnai(par izdzīvošanu, resursu sadali) nav iemesla. Tas nozīmē loti skaidru, ikdienā trenētu apzinu, ka mūsu ikviena primārā atbildība ir mūsu pašu laime, tad seko tuvākie un tad - tālākie. Esmu pieredzējusi un pieredzu arvien - laime izplatás. Ja esmu laimiga pati, tad gluži automātiski, pat nevilus, es padaru kaut par kriksīti laimīgākus tos, kam pieskaros. Un būt laimīgam nozīmē mīlēt sevi, tad Tu vienmer jutīsi, instinktivi zināsi tiesi kas jādara katrā no situācijām, kādi ir pareizie lėmumi, īstás izvēles. Pareizie un īstie tie būs, jo būs saskañā ar Tevi. Un tikai lēmumi, kas ir dzilā saskañā ar sevi pašu, galu galā izrādàs pareizie arī priekš citiem. Jo visi esam vienā laivā:-). Sevi mīlėt savukārt nozīmē sevi pazīt, sevi loti uzmanīgi klausīties. To arī ikvienai un ikvienam no mums novēlu!

Laura

ieraugot šo konkursu nopriecājos, ka tas ir tieši priekš manis!
Pēdēja gadu cenšos darīt visu, lai dzīvotu ekoloģiskāk un tīrāk, es neizmantoju krēmus, kuri ir testēti uz dzīvniekiem, tā kā mana darba vieta ir tieši blakus kādam no body shop veikaliem, tad samērā bieži iegriežos the body shop-uzskatu, ka pērkot kosmetiku TBS es jau esmu kļuvusi labāka, jo zinu, ka mans skaistums neprasīs upurus un dzīvnieciņi necietīs!
Vasarā ļoti daudz mēģinu taisīt skrubīšus pati, kā iedvesmu izmantojot dažādus TBS krēmu aromātus. Tā arī es vasarā palutinu savu ādu ar paštaisītiem brīnumiem. :)
Ļoti daudz pārvietojos ar velo, tādējādi nepiesārņojot dabu ar auto izplūdes gāzēm, tai skaitā izmantoju lv ražotu trauku mazgāšanas līdzekli bez ķīmiskām vielām, bet veļas mazgāšanai jonu bumbas, kuras lietojot nav nepieciešams pulveris, bet veļa ir tik pat svaiga un tīra!
Par tīru pasauli un gaisu ko elpojam!

Ticu, ka pasaule paliek labāka ne tikai no lieliem darbiem, bet arī maziem darbiņiem, smaida vai jauka brīža.
Domāju, lai pasauli darītu labāku, nav jādara varoņdarbs, bet jāsāk ar maziem solīšiem, tajā skaitā sevis iemīlēšanu.
Mācos pieņemt sevi, būt laimīga pati ar sevi, rūpēties un lolot. Tad ir tāda viegla sajūta un cits skats uz pasauli.
Ikdienā daru tādus mazus darbiņus - cenšos uzsmaidīt ikvienam, palaist sēdēt transportā cilvēkus gados vai vienkārši tos, kuri šķiet noguruši. Atnest kolēģim aizmirsto kafijas krūzi vai atnest uz darbu pašizceptus cepumus, lai pirmdiena sākas priecīgāk.
Taču lielākais prieks, kuru dodu un daru ir tas, ka mīlu savus mīļos un dalos ar to ik dienu. Smaidu, mīlu, pēc grūtas darba dienas lutinu ar vakariņām.
Ja būsi laimīga pati savā dzīvē un ģimenē, tad izstarosi laimi ik dienas un veltīsi to citiem.

Pasaule ir viena. Kaut arī mēs katrs to redzam citādāk, apkārtējā vide mums ir kopīga. Gan meži, gan upes, ēkas, zeme, viss, ko redzam sev apkārt. Latviešim raksturīgi ir teikt – ‘’Ko tad es? Ja es viens ko darīšu, tas jau neko nemainīs!’’ Tā ir nepareiza domāšana. Ir jāsaprot, ka tāpat kā ūdenim – katra pilīte padara krūzi pilnāku. Un, ja mēs katrs darītu kaut mazumiņu, kopā tas savienotos un radītu redzamas pārmaiņas. Tāpat tagad mēs varam redzēt sliktus apstākļus, jo liela daļa cilvēku piesārņo pasauli, rada netīkamu vidi apkārtējiem. Un arī tas ir sasummējies. Tagad ir redzams iznākums. Cilvēki ir īgni, staigā apkārt dusmīgi, bēdīgi, skaudīgi. Vajag paskatīties uz pasauli savādāk. Pasmaidīt!
Mana rīcība vienmēr ir bijusi mērķtiecīga. Jau aptuveni 5 gadus es strādāju pie tā, lai pasaule kļūtu labāka. Nē, es nesāku iet uz lieliem mērķiem. Es sāku ar mazumiņu, ar maziem darbiem. Pamatlieta, ko es apņēmos pildīt, ir atrkitumu izmešana tam paredzētajās vietās. Ja agrāk es mēdzu ko mazu nomest es zemes, jo tuvumā nebija atkritumu tvertne, tad tagad es to papīrīti vai čeki metu somā un, kad rodas iespēja, iemetu to miskastē. Kāpēc mest uz zemes? Pasaule ir mūsu mājas.
Es ļoti strādāju ar sevi, lai pārstātu domāt sliktas domas. Centos ar mazumiņu. Izlīdzēt kādam uz ielas, uzsmaidīt. Tāds sīkums vien ir, bet tas liek pasmaidīt arī citiem. Un pretī mēs gūstam pozitīvu enerģiju. Un enerģija konstanti rotē. Ja mēs sniegsim labu citiem, mēs pretī saņemsim to pašu. Un pozitīvā enerģija uzlādē. Tā dod spēku, prieku, vēlmi nedarīt ļaunu. Priecāties par pasauli. Varētu pat teikt, ka tā paceļ augstāk par zemi. Es iesaku pamēģināt – Uzsmaidīt kādam cilvēkam, kad jūtat acu kontaktu. Izmetat savu īgno un sapūtušos sejas izteiksmi atkritumu tvertnē! Esiet laimīgas, izbaudiet lietas, kas ir Jums apkārt! Paver acis uz debesīm! Zvaigznes, mēness, plašums, Visums – pasaule ir atvērta. Tā sniedz pozitīvo enerģiju. Kāpēc izvairīties no tās un nepieņemt to?
Lai pasaule kļūtu labāka, ir jāpieņem pasaule kā savas mājas. Jāsaprot, ka mēs kopā (cilvēki kā būtnes) dzīvojam uz vienas planētas. Mēs kopā dalam dabu, gaisu, visu apkārtējo, mēs kopā veidojam vidi, kādā dzīvojam. Varbūt mēs nevēlamies domāt par citiem – kā citiem būs pastaigāties pa mežu, kur mētājas bundžiņas? Bet paskatīsimies uz to no otras puses. Ja mēs katrs domāsim tikai par sevi, tad mijiedarbībā mēs kaitēsim gan sev, gan pārējiem. Arī mums būs pastaigā pa mežu jāskatās uz bundžiņām un atkritumiem, jo citi arī nedomās par pārējiem. Viņi piesārņos.
Manas darbības nav tikai atkritumu mešana tam paredzētajās vietās; laba darīšana apkārtējiem; piedalīšanās sabiedriskos pasākumos, kas vieno un solidarizē; egoisma noslāpēšana un pozitīvas enerģijas sniegšana citiem; neoficiālu pasākumu rīkošana, kuru mērķis ir svešiem cilvēkiem sadraudzēties, gūstot jaunu informāciju un zināšanas, tādejādi apvienojot cilvēkus un liekot cilvēkiem saprast, cik dažādi mēs esam...Manas darbības ir arī sevis pilnveidošana. Jo pasaule kļūs labāka, ja labiem un inteliģentiem cilvēkiem būs vārds. Jo vairāk mēs strādāsim pie savas izaugsmes un zināšanām, jo vairāk mēs varēsim sniegt pasaulei. Tas viss, ko es daru, varbūt ir sīkumi, ja mēs ņemam procentuāli uz iedzīvotāju skaitu. Bet mazumiņš aiziet tālāk, vēl kāds sāk domāt par pasauli kā mājām. Lietas aiziet, kad mēs daram. Kopā mēs varam sasniegt neiedomājami daudz. Dažkārt mēs to aizmirstam, atmetam lietām ar roku. Bet šīs lietas neprasa itin neko. Tās nelauž kaulus. Tās ir primitīvas lietas, kas mūs savieno un liek mums vairāk iegrozīties pasaules mijiedarbībā. Es varu. Un es zinu, ka arī Tu vari!

Atceros pirmās lekcijas, kur profesors stāstīja par lielo nabadzību un postu Āfrikā…
Pēc ne tik daudziem gadiem, sava doktordarba ietvaros, arī es pati klātienē iepazinos ar ikdienas realitāti, kas valda tālu prom no Eiropas.
Jā, es redzēju bērniņus ar bada piepūstiem vēderiem, basām kājām, netīrām mutēm un caurumcaurumainām drēbēm. Un, jā, es viņu un viņu vecāku acīs biju „bagātā baltā“. Tādi skati lika sarauties sirdij. Tik liels posts un nabadzība, bet tik maz, ko es varu mainīt! Manis ziedotie materiāli vietējai skolai, ēdiens trūcīgajiem un sniegtās mācību stundas skolās - tas viss bija tikai viens mazs, balts piliens lielajā un melnajā bēdu jūrā.
No visa piedzīvotā Āfrikā, man ir radies cits skats uz dzīvi. Pēkšņi tik daudz lietas man vairs nešķita svarīgas. Atgriežoties mājās, es jutu, ka nosmakšu mantu daudzumā! Manā īpašumā bija lietas un drēbes, kas ne reizi nebija praktiski izmantotas. Es nolēmu atvieglot sevi un atdot visu nevajadzīgo trūcīgajiem cilvēkiem. Tagad mans moto ir minimālisms – tā es jūtos labāk!
Ar mazākiem un ne tik maziem darbiņiem es cenšos sagādāt prieku cilvēkiem, pret kuriem dzīve nav bijusi tik dāsna. Ar finansiāla rakstura ziedojumiem vai tiešu palīdzību, ar vienmēr atvērtu sirdi un labu vārdu, es cenšos cilvēkiem dāvāt prieku un ticību labajam.
Rūpējoties par dzīvniekiem, kuri nav spējīgi sevi aizsargāt, nelietojot produktus, kuri tiek izmēģināti uz dzīvniekiem, neatbalstot masu dzīvnieku turēšanu un pērkot ekoloģiski tīrus un ētiski pieņemamus produktus. Atbalstot vietējos ražotājus, kaimiņu zemniekus un mūsu pašu sirmos večukus uz tirgus soliņiem. Palīdzot kaimiņu pensionāriem iztīrīt mājokli un aiziet viņu vietā iepirkties, pasēdēt kopā pie kafijas tases un paklausīties interesantajos vecmāmuļas stāstos.
Mums ir tikai viena pasaule, viena zeme, bet mēs esam daudzi – nākotne ir atkarīga tikai no mums. Vai mūsu bērni un mazbērni varēs ar mums lepoties atskatoties pagātnē?... Vai mēs varēsim lepoties ar viņiem, vai būsim iemācījuši cilvēcību un līdzcietību mūsu bērniem?... Katrs cilvēks var būt labs un savā veidā piedalīties mūsu pasaules uzlabošanā, ar mazākiem un lielākiem darbiem, svarīgi, lai tas nāktu no sirds un bez aprēķina. Es to cenšos darīt katru dienu, nesavtīgi, sirsnīgi un ar prieku.

Es domāju, ka visas pārmaiņas sākas no cilvēka. Bieži var novērot, ka cilvēks nenovērtē savas spējas palīdzēt pasaulei, uzskatot, ka viņa centība neko nenozīmēs. Jā, viens cilvēks nespēj uzlabot visu pasauli, bet viņš var mainīt sevi uz gaišāku pusi, mainot arī savu apkārtējo vidi. Visas pārmaiņas sākas no sīkumiem. Bieži var novērot, ka cilvēki domā, ka nav vērts darīt kaut ko, jo globāli tāpat nekas nemainīsies. Pirmajam solim ir liela nozīme, pirmais solis, kaut maziņš, ir sākums kaut kam lielam un nozīmīgam.
Es speru savus pirmos soļus pretī tam, lai pasaule kļūtu labāka. Sāku ar sevi - domāju gaišas domas, vairojot pozitīvu enerģiju. Esmu mīļa un izpalīdzīga pret cilvēkiem, neatsaku palīdzēt. Man ļoti patīk dzīvnieki, tāpēc esmu vegāne un piedalos dzīvnieku tiesību aizsardzības pasākumos. Ziedoju dzīvnieku patversmēm gan naudu, gan citas nepieciešamās preces, eju pastaigās ar patversmes suņiem un pati paņēmu uz mājām no ielas burvīgu kaķenīti.
Novēlu katram atrast to jomu, kurā viņš gribētu kaut ko uzlabot, palīdzēt un virzīt savus spēkus tam, lai pasaule kļūtu gaišāka! :)

sveicināti visiem!
Mans stāsts būs īss un uzmanības cienīgs!
Sākšu ar to, ka esmu 2 brīnišķīgu meitu mamma! Ko es daru, lai pasaule būtu labāka?! Audzinu savus bērnus ar vislielāko atbildību! Mācu viņām rūpēties vienai par otru un citiem, mācu atbildību par dzīvniekiem un dzīvo dabu visapkārt, mācu būt pašpārliecinātām un pastāvēt par savu personību, mācu mīlēt visu labo un acīmredzamo! Kāpēc es to daru?! Jo tieši mani pēcnācēji būs tie, kas veidos pasauli labāku! Es savu "misiju" esmu izpildījusi - esmu devusi cilvēkiem dzīvību!

Es zinu un ticu, ka mūsu bērni ir mūsu nākotne, tāpēc uz sirds turot roku saku, es mīlu savu valsti, mīlu dzīvi! Šīs vērtības ielieku arī bērniem!

Dzīvojiet laimīgi un saticīgi!


Visu to labāko,
Kristīne

Es daru to, par ko tiešām priecājas mana sirds. Piedalos savu mazbērnu auklēšanā un audzināšanā. Es esmu ļoti bagāta, man ir 18 mazbērni. Cik vien ir manos spēkos un iespējās, es katru savu mirkli baudu kopā ar mazbērniem (vecākajam ir 19, un jaunākajam 3 gadiņi). Tas ir mans lielākais prieks. Kā lai to neizpaužu? Uzskatu, ka ar to, ko daru, esot kopā ar mazbērniem, es arī padaru pasauli skaistāku gan savu iekšējo daru bagātāku, gan bērnu un arī apkārtējo. Jo mēs vairojam skaisto, prieku. Mēs piedalāmies visādos kultūras pasākumos, esam bijuši tv šovos, vārdu sakot visu, darām visu, ko vien spējam. Arī savos rokdarbos es varu padalīties, jo katru gadu - sezonā noadu maisu ar zeķēm. Nav jau jāskrien pasaulē, un skriet kādam līdzi, lai tikai tu līdzinātos kādam, bet gan būt šeit un tagad, un novērtēt to, kas ir tuvs un dārgs. Un, šī kopā būšana mūs tik ļoti tuvina un līdz ar to, savā starpā bērni ir loti draudzīgi, gan jau kā paaudze uz paaudzi, un tas ir svarīgi. Lai mūsu un jūsu dzimtas koks aug plašumā, gudrībā, vienotībā un mīlestībā. Tad arī pasaulei varēsim sniegt ļoti daudz.