Cosmo Māmiņdienas konkurss

Mamma ir siltums, kas sasilda...mamma ir prieks, kas liek smaidīt...nav rūgtāku asaru par mātes asarām, nav laimīgāku smaidu par māmiņas smaidu, starp mammu un bērnu ir beznosacījuma mīlestība, tā vienkārši ir, tā eksistē jau no brīža, kad ierodies viņas puncī... nav lielākas dāvanas par māmiņas smaidu un mūžīgu veselību...Skaidrs, ka mana mamma ir visvislabākais, kas ar mani ir noticis...un novēlu visiem,visiem aizdomāties par šo:

Māmiņas smaids izgaismo katru dzīves mirkli,
Māmiņas apskāviens ievieš prieku mūsu dienās,
Māmiņas mīlestība būs ar mums vienmēr,
un izrotās mūsu dzīvi visskaistākajos veidos :)

Mana mamma ir mans lielākais dārgakmens. No sirds lepojos ka man ir tik forša un superīga mamma. Mammu mēdzu palutināt ar kādu sievišķīgu labumu, piemēram kādu profesionālu kosmētiku,smaržu vai kādu stilīgu apģērba gabalu vai rotas lietu. Mīlu iepirkšanos kopa ar mammu. Viss kas patīk man,patīk arī manai mammai. Un kurai gan sievietei nepatīk tie sievišķīgie,smaržīgie un spožie nieciņi, kas mūsu dzīvi padara tik īpašu un liek mūsu sirdij pukstēt vēl straujāk. Un nav nozīmes cik sievietei gadu. Vai esi mamma vai meita. MĒS VISAS VĒLAMIES BŪT SKAISTAS UN MĪLĒTAS. Lepojos ar savu mammu un mīlu viņas no visas sirds, jo viņa ne tikai ir mana mamma, bet arī mana labākā draudzene, labāko padomu devēja, un mana iedvesma. Man ar mammu kopīgs ir viss, pat drēbju skapis. Mīlam,cienām un lepojamies ar savām mammām, jo neviens nekad mūs nemīlēs tā kā viņas mūs mīl. :) Sniegsim pretī to pašu!

Mamma ik vienam no mums ir svarīgākais cilvēks pasaulē. Mamma mūs ir radījusi, auklējusi, mācījusi pirmos soļus, mācījusi dzīvot un mīlēt dzīvi...
Tāpēc mamma ir jālutina, jāciena, jāmīl, jāatbalsta priekos un bēdās.
Mamma ir pelnījusi pašu labāko gluži tāpat, kā toreiz, kad biju maza, mamma man nopirka skaistāko kleitu, atdeva labāko kūkas gabaliņu, iemācīja skaistākos skaitāmpantiņus, ļāva izmantot viņas dārgo lūpu krāsu un pa māju staigāt ar augstpapēžu kurpēm...
Es, kā vienīga mammas meita, gribu mammai dot pašu labāko, būt reizē gan mīļākā meita, gan labākā draudzene, gan atbalsts brīžos, kad grūti. Jo es mīlu savu mammīti.

Tā kā jau daudzus gadus dzīvoju ārzemēs, savu mammu satieku vien 2-3 reizes gadā, tādēļ cenšos bieži vien par sevi atgādināt! Ik pa laiciņam pārsteidzu mammu un nosūtu viņai ar kurjeru ziedus, jo kad biju maziņa, ļoti bieži saplūcu puķes piemājas dārziņā un nesu viņai no rītiem - brokastis taisīt vēl nemācēju, bet ziedi gultā bija tāda silto gadalaiku tradīcija. Tikko kā ziedi vāzē novīta, tā gāju plūkt jaunus. Ar šādiem negaidītiem pārsteigumiem vēlos mammai atgādināt par tiem foršajiem laikiem!

Tā kā dzīvoju lielā pilsēta ar milzum daudz veikaliem, reizi pusgadā mammai nosūtu lielu kasti ar dažādiem apģērbiem, apaviem, smaržām vai citām smukumlietām. Kad vēl dzīvoju Latvijā, tad iepirkties vienmēr devāmies kopā, tādēļ joprojām, kad eju iepirkties, ar vienu aci skatos kaut ko sev, ar otru mammai, tā jūtos tuvāk viņai!

Man mamma ir ļoti īpašs un tuvs cilvēks, tādēļ nekad viņai neesmu žēlojusi ne savu laiku, ne enerģiju. Vienmēr cenšos viņu iepriecināt vismaz pāris reizes nedēļā. Kaut vai piezvanot, izsakot kādu komplimentu, nosūtot e-pastu ar jauku bildi un laba vēlējumu. Vienmēr, kad esmu ciemos, ir grandiozas vakariņas un vakara noslēgumā plecu masāža (viņai ļoti tīk arī staigāšana pa muguru, jo dēļ darba viņa ir diezgan saspringusi). Lutinu viņu ar saldumiem un labiem darbiem. Ne vienmēr ir jāsaka – ‘’Es Tevi mīlu, mammu’’ – jo tomēr darbi izsaka vairāk par vārdiem. Ar saviem darbiem es viņai lieku saprast, ka viņa man ir svarīgākais cilvēks pasaulē. Viņas dēļ es ietu kilometrus, pārpeldētu ezeru un darītu vēl sazin kādas trakas un ekstrēmas lietas, ja runājam utopiski, jo realitātē jau parasti to nenākas darīt. Bet kas zin. Ja nu nāktos – DARĪTU! Ar prieku.

Esmu gatava viņas dēļ uz visu, jo viņa dāvāja man pašu svarīgāko – dzīvību. Viņa bērnībā mani lutināja, atdeva pēdējo, nomaksāja visu, kas bija nepieciešams, sniedza atbalstu jebkurā brīdī, pat nakts stundā bija gatava būt ar mani un mani uzklausīt. Un es to nekad neaizmirsīšu. Es vienmēr cenšos viņai par to atlīdzināt, tādēļ es pat par pēdējiem centiem nopērku viņai rozes vai konfekšu kasti, kad dodos ciemos. Vienmēr palīdzu viņai ar mājas darbiem un vienmēr atrodu laiku viņai, jo ģimene tomēr man ir pirmajā vietā. Viņas vajadzības man ir augstākā vērtē par savām. Un tas, cik ļoti viņa ir īpaša un tuva man, visvairāk izsaka mūsu draudzība, kas nav kā tipiskas mātes un meitas attiecības. Mēs esam draudzenes, mēs dalāmies visos noslēpumos, izrunājamies no sirds (dažkārt pat līdz asarām). Es viņā klausos ar visu atdevi, jo viņa ir gājusi cauri ellei. Un tajā brīdī es vēl neesmu bijusi spējīga viņai palīdzēt (biju vēl mazs bērns), kaut vai finansiāli atbalstīt. Tāpēc tagad es vienmēr periodiski iekrāju kādu naudiņu, lai vismaz uz svētkiem varu viņu aizvest uz kādu SPA vai skaistumkopšanas salonu. Vēlos, lai viņai ir iespēja sevi palutināt, atrast laiku sev un atpūsties. Senāk mēs kopīgi braucām uz SPA, baseiniem, gājām uz restorāniem, lieliski pavadījām laiku un izrunājāmies no sirds. Arī tagad mēs to ik pa laikam darām, kad abām sanāk laiks. Gadiem ejot, es esmu sapratusi, ka māte ir cilvēks, ar kuru saikne man ir tik cieša, ka to pārraut nespētu itin nekas. Tā ir nepārraujama saikne, kura mūs vieno. Un dēļ tās vien ir tā sajūta, ka mēs viena otru jūtam. Viņa garīgi jūt, ja man ir kāda ķibele, kā arī es jūtu, ja kaut kas nav kārtībā viņai. Un mēs palīdzam viena otrai. Es lepojos, ka mana mamma ir skaista, stipra, strādīga un labsirdīga sieviete. Es ceru, ka kādu dienu es būšu tikpat lieliska māte saviem bērniem.

Lutināt cilvēku, kuru Tu mīli, nav nemaz tik sarežģīti, jo katra darbība, katrs žests nāk no sirds. Tur izslēdzas egosisms, domas par naudu vai laiku. Tev nav žēl nekā. Un jo īpaši lieli svētki ir viņas jubilejās, kad viņa tiek lutināta no rīta līdz vakaram. Esmu pat sarunājusi, ka viņai darbā iedod brīvu dienu. Pagājušo Dzimšanas dienu es viņu aizvedu uz restorānu, mēs izstaigājām Vecrīgu, pastaigājāmies gar Daugavu, vēlāk bijām sushi paēst (kur, protams, es izmaksāju), vakara noslēgumā es pagatavoju Cosmopolitan kokteiļus, mēs skatījāmies fonā filmu ‘’Silver Linings Playbook’’ un izrunājām puspasauli. Tajā dienā es redzēju viņas sejā smaidu, patiesu laimu, ko izstaroja ne tikai viņas smaids, bet viņa pati. Tā atmosfēra, pustumsa, sveces, vaniļas vīraka patīkamais aromāts, kokteiļi un sarunas. Es jutu, ka telpā ir maiga, patīkama un mīlestības pilna atmosfēra. Pats vakara saldais ēdiens bija silta vanna ar lavandas aromāta vannas bumbu, svecēm un relaksējošu mūziku tieši viņai. Arī šogad esmu ieplānojusi viņu palutināt, bet nedaudz aktīvāk – aizvest uz kādu Latvijas apskates objektu, sarīkot nelielu pikniku ar paštaisītām maizītēm un kūciņām un lieliski pavadīt laiku ar viņu svaigā gaisā.
Ikdienas lutināšanas ietvaros, kā jau minēju, ir sms, zvani, komplimenti, konfektes un labi vārdi ik brīdi, kad sanāk viņu satikt vai sazvanīties. Dažkārt trūkst līdzekļu, lai viņu palutinātu tik ļoti, cik es to vēlētos, bet es cenšos un viņa to jūt. Un es zinu, ka tas viņai ir svarīgākais, jo viņa apzinās, ka es atdodu sevi visu, lai viņu iepriecinātu. Viņa ir lieliskākā sieviete, kuru es pazīstu. Un manī rit viņas asinis. Tas vien rada lepnumu un laimi, ka esmu viņas meita. Un es nepārtraukšu taisīt sushi, kad braukšu pie viņas ciemos, turpināšu iepriecināt viņu ar jaukiem foto un attēliem, kad viņa darbā sēž un neredz neko citu kā papīrus un kolēģus. Un, protams, ziedi. Jebkurai sievietei patīk ziedi. Arī tos es nekad nepārstāšu viņai dāvināt. Pat ne tikai uz svētkiem. Tāpat, ikdienā, braucot ciemos. Tas tomēr nav nekas daudz, bet šādi žesti spēj cilvēku pacelt septītajās debesīs un likt viņam visu dienu justies kā karalim (šajā gadījumā karalienei). Un mana māmiņa ir karaliene. Viņa ir satriecoša būtne. Es esmu gandarīta, ka man ir iespēja šo izklāstīt visai pasaulei. Lutināt un mīlēt – tā ir mijiedarbība, kas rada neaprakstāmu spēku. Apzinies, cik lieliska ir Tava mamma un nepārstāj viņu lutināt pat tad, kad pašai uznāk niķis un gribas, lai kāds palutina, pažēlo. Es mīlu savu mammu tik stipri, ka pat šie pāris vārdi nespēj izteikt visas pozitīvās un emociju pārbagātās sajūtas, kas manī mīt. Mīlu Tevi, mammu!

Mana mamma ir ļoti īpaša. Viņai nepatīk paredzami pārsteigumi, māmiņu dienā - kartiņas, ziedi. Viņai patīk kaut kas īpašs un orģināls. (no manas puses), varbūt kāda mamma jau ir pieradusi arī pie tādas lutināšanas... Piemēram, es viņai uztaisīju brokastis, uzdāvināju Jaunā viļņa koncertbiļetes (tētim un mammai) pie galdiņa, tad man vēl bija kādi 16 gadi, kas nozīmēja, ka visu savu vasaras algu iztērēju mammai. Vispār naudu es gribēju iztērēt sev, ko arī mamma zināja, bet tomēr sapratu, ka bez mammas nemaz nebūtu uz šīs skaistās, piedzīvojumu pilnās pasaules. Es sapratu, ka vajag mammai izdarīt ko patīkamu, jo viņa ir tā - vienīgā, kas mani mīl ∞ .
Visas mammas ir pelnījušas būt tik stipri mīlētas, cik stipri viņa mīl mūs - savus bērnus! Cienām visas mammas un godinam!

Mana mamma ir supermamma. Vina ir viss. Labaka draudzene, palidzigs plecs vai vienkarsi mamma ar vajadzigo padomu. Vina strada bernudarza un darzina berniem vina ir mila audzite. Majas vina ir cakla bitite izdara visu. Atbraucot ciemos pie vinas vienmer jutos, ka mazs berns lutinats un apcubinats. Zinu ka biezi vien, kad jastrada vairak tomer daudzi darbini paliek neizdariti- kuriem vakara vairs nav speka. Tad nu vinai nezinot atbraucu un saku rosiities. Piekartoju maju, aplaistu pukes izdaru tos darbinus, kuriem pietrucis
laiks. Vazes rota vai nu piemajas plavas sapluktos ziedus vai citkart veikala, jo zinu cik loti vinai patiik ziedi. Bet pats vissvarigakais, ko izdaru ir kjeros klat pie est gatavosanas un mammuka miilakais ediens ir lazanja, ka runcim garfildam:) no kura multenes ari tika nemts piemers, ka sis ediens ir jaizmegina pagatavot un jaa tiesam gards. Vinai atbraucot es jau dzirdu sajusmas spiedzienu, jo ja esmu atbraukusi viena vina zina, ka ir pienacis musu cubinasanas laiks. Ta prieka dzirksts un ka vina mani samilo uhh ta del vien ir verts braukt ciemos pirms laika. Vakara noskana mes daudz runajam paraleli skatoties kadu filmu ar Van dammi jo taas ir vinas milakas filmas , jasaka tada ka pidzammu ballite tikai mierigak un milak vienai no otras uzladejoties pozitivi. Beigas es novelu vinai arlabunakti un aizmiegu sava vecaja istaba, kur vienmer ir tik erti un gultina miksta. Mums patik vienai otru lutinat un zinam ka to darit vislabak.

Es meitiņa kā bitīte,mammīte kā puķīte :)
es varu lidināties pa pasauli kā bitīte-bet mana mamma man vienmēr būs kā māju sajūta,kā garšvielu maisījums manā rīta tējā :) nedaudz liepuziedu,nedaudz kanēlis,nedaudz piparmētras un māzdrusciņ kaltētas meža zemenes :)

Es mīlu Saavu mammu-vienīgo :)

Mana mamma ir arī mana labākā draudzene. Vienmēr mamma zinās, ja mani kaut kas nomāc un mēģinās ar mani izrunāties, tādēļ vienmēr varu paļauties uz to, ka viņa mani uzklausīs un dos vērtīgu padomu vai mierinājumu, kas uzreiz atvieglos manu sirdi. Pārāk reti saku viņai to cik ļoti viņu mīlu, manuprāt, šajos trīs vārdos izteikt to nemaz nespēju, jo sevi nežēlojot vienmēr ir bijusi mans lielākais balsts un tuvākā draudzene. Māmiņdienā vienmēr cenšos būt pie viņas, jo dzīvojam diezgan patālu viena no otras, tādēļ prieks par atkalredzēšanos ir ļoti liels. Mūsu lielākais prieks vienmēr ir un paliks kūku cepšana, tādēļ šajās svētku dienās, uzcepju savai māmiņai ko gardu un vēderam tīkamu. Ceru arī šajā māmiņdienā viņu satikt, stipri samīļot, pateikt cik daudz viņa man nozīmē un izcept kādu gardu kūku, ar kuru noteikti pacienāsim arī tēti!