Šī gada martā Aija Tekla Zandberga (26) ieguva "GLEN Latvija" stipendiju projektam Tanzānijā. Viņa kopā ar savu partneri Annu no Vācijas darbojas projektā "Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā". Projekts ir iesācies tikai nesen - augusta vidū un ilgs līdz pat oktobra beigām. Aija piekrita reizi pa reizei šajā laikā Cosmo.lv apmeklētājām izstāstīt, kā īsti viņai iet tālajā Āfrikā. Izlasi!

"Tanzānija ir ļoti liela valsts, kurā mājo massai cilts un ir arī plaša musulmaņu kopiena. Šobrīd dzīvoju pilsētā Morogoro, kurā ļoti spilgti var piedzīvot Āfrikas ikdienu un ritmus. Šī pilsēta atrodas Uluguru kalnu pakājē un apkārtesošā zeme ap to ir ļoti ražīga. Tāpēc Morogoro iedzīvotāji apgādā ar produktiem ne tikai savu pilsētu, bet pat arī blakus esošos apgabalus. Es darbojos Mehayo Centrā- tas ir centrs, kas domāts bērniem bāreņiem un bērniem ar īpašām vajadzībām. Šo centru atbalsta liels skaits brīvprātīgo eiropiešu - gan dažādas organizācijas, gan arī indivīdi.

Šodien beidzot nokārtojām dokumentus, kas prasīja daudz vairāk laika, nekā sākotnēji bija plānots. To, ka vienmēr vajag daudz vairāk laika, jau esmu ievērojusi un pie tā pieradusi. Šeit cilvēki dzīvo pēc "pole-pole" principa - tas nozīmē - bez stresa, mierīgi, gan jau... Šonedēļ ķērāmies klāt arī pie mūsu projekta īstenošanas - savas idejas izstāstījām mākslas darbnīcai un ar vadību vienojāmies par kopīgiem projektiem, kas nestu ienākumus arī pašam Mehayo centram. Vienīgais mīnuss ir tas, ka nav viegli atrast visus materiālus, kas projektam nepieciešami, taču ar vietējo iedzīvotāju palīdzību tas sanāk ātrāk un arī krietni lētāk, jo baltajiem cilvēkiem, kā jau tas bija iepriekš paredzams, te prasa pat trīs reizes augstāku cenu, nekā vietējiem iedzīvotājiem, kaut gan jāteic, ka preču aptuvenās cenas jau esmu iegaumējusi un protu kaulēties, ja tas nepieciešams (parasti ir :) ).

Šķiet, ka pirmās divas nedēļas Tanzānijā man bijušas iedzīvošanās un orientēšanās fāze. Ar Annu no Vācijas pavadījām laiku gan pašā Mehayo Centrā, spēlējoties ar bērniem un tīrot kukurūzas vālītes, gan arī apskatot tuvāko apkārtni. Divas dienas bijām arī Tanzānijas galvaspilsētā DAR (vietējo nosaukums Dar Es Salaam pilsētai). Šī pilsēta man šķita kā viens liels būvlaukums, kas pilns ar putekļiem, atkritumiem, trokšņiem un tūristiem. Pēc trīs stundu ilga brauciena ar autobusu, nonākot atpakaļ Morogoro, pirmo reizi izjutu sajūtu, ka atkal esmu "mājās". Nav pagājušas pat trīs nedēļas, kopš šeit dzīvoju, bet jau šo pilsētu saucu par mājām! :)"

Mākslas stunda ar bērniem

Skats uz Morogoro apkārtni