Kādus noslēpumus glabā Tavs tālrunis?

Pikantas sarunas, skaistāko piedzīvojumu fotogrāfijas un sirdi plosošas īsziņas – ko tikai visu neglabā mūsu telefoni! Reizēm šķiet, ka tālrunis ir īsta noslēpumu vācelīte, kas zina vairāk nekā Tava labākā draudzene.

Kā liecina Samsung La Fleur veiktais pētījums*, puse aptaujāto Latvijas sieviešu dievojas, ka savos viedtālruņos neglabā neko kompromitējošu vai slepenu. Tomēr mēs atļaujamies to apšaubīt, jo zinām, ka savu dzīvi bez mobilā tālruņa vairs nespējam iedomāties.

Atklāj mums, kādus noslēpumus glabā Tavs tālrunis, un, iespējams, tieši Tu balvā saņemsi jaudīgo, kompakto un sievišķīgo Samsung La Fleur GALAXY S III mini! Tavu stāstu gaidīsim līdz 13. martam. 14. martā īpaši izveidota Cosmopolitan žūrija izvēlēsies uzvarētāju. Šī stāsta autore turpmāk savus noslēpumus varēs uzticēt lieliskajam Samsung La Fleur GALAXY S III mini!

*Samsung La Fleur aptauju februāra sākumā Latvijā, Lietuvā un Igaunijā veica pētījumu aģentūra „Compass”, internetā aptaujājot 1500 sieviešu – viedtālruņu lietotāju vecumā no 18 līdz 40 gadiem.

Konkurss noslēdzies! Apsveicam konkursa uzvarētāju Ingu, kura mums iesūtīja stāstu „Telefons, kas mainīja visu...”. Ar Ingu sazināsimies personiski! Lūk, konkursa uzvarētājas stāsts:

„Telefons.. hmm .. agrāk neuzskatīju to par neko svarīgu, vismaz neko vairāk kā saziņas līdzekli – sms nosūtīšanai, zvaniem. Ak jā, un vēl kā modinātājs agrajos tumšajos ziemas rītos, jo pavasarī un vasaras saulainajos rītos varu pamosties vēl pirms modinātājs sācis savu rīta skaļo uzdevumu.

Mans stāsts sākas apmēram 14 garus gadus atpakaļ, kad vēl visi priecājāmies par visparastākajiem mobilajiem tālruņiem ar polifoniskām melodijām – es kļuvu par laimīgo Nokia 6510 īpašnieci (ar zilo ekrāniņu).

Tajā laikā mācījos 9.klasē un visu manu uzmanību piesaistīja mans klasesbiedrs. Iemīlējos. Biju laimīga, jo pēc kāda laika arī puisis sāka man pievērst uzmanību, sadraudzējāmies un skolā mūs visi sāka uzskatīt par romantisko pārīti. Staigājām rociņās, kopā bastojām stundas, kopā mācījāmies, kopā gājām uz tusiņiem. Lidojām pa gaisu un bijām laimīgi un priecīgi par visu, ko dzīve tajā brīdī sniedza, izņemot vecāku attieksmi. Mani vecāki, man nesaprotamu iemeslu dēļ nevēlējās pieņemt puisi un centās visvisādi ierobežot mūsu tikšanās reizes, jaucās mūsu attiecībās gan ar labu, gan ar ļaunu, kolīdz juta, ka plāns mūs izšķirt, nestrādā. Visbeidzot izdevās.. lai gan tas bija saistīts ar vēl kādu nepatīkamu notikumu un mana ģimene pārcēlās uz dzīvi no mazpilsētas uz Rīgu. Savu veco mīļo Nokiju es pazaudēju pēc vienām ģimenes viesībām (vismaz tā es toreiz domāju), un savu mīlestību centos aizmirst, jo iesaistīts tajā visā bija spīts. Ja vinš man nepiezvanīs un nelūgs piedošanu, es pati viņam nemūžam nezvanīšu pirmā (cik es toreiz biju liela muļķe!) Un tā arī visa skaistā draudzība un pirmā mīlestība pagaisa, kontakti ar bijušajiem draugiem no tālās mazpilsētas izplēnēja, uzradās jaunas paziņas, draudzības, vidusskola ar jauniem pārbaudījumiem, augstskola, pirmais darbs... Bet visu laiku jutos kā ne savā ādā. Visus pielūdzējus salīdzināju ar savu pirmo, vienīgo mīlestību. Un neviens nespēja būs viņam konkurents. Tā es arī driftēju bezsvara stāvoklī tālāk pa savu dzīvi un gaidīju brīnumu.. bet brīžiem neko vairs necerēju.

Pirms 4 gadiem, iepērkoties Rīgas centrāltirgū, grozoties gar dārzeņu un augļu stendiem es atkal, droši vien, pateicoties kādam veiklo roku amata pārstāvim, pazaudēju savu jauno Samsung SGH X670. Biju ļoti uztraukta, jo līdz ar telefonu pazaudēju daudz dažādas privātas lietas- kontaktus, ziņas, plānotāju, utt.. Vakarā, tiekoties ar vecākiem nespēju slāpēt asaras, bet tā kā jauna telefona iegādei uzreiz nebija lieku līdzekļu, mamma, pārcilājot kastes un piedāvājot pagaidu variantu, atdeva manu veco jaunības dienu Nokia! Tam vēl bija saglabājusies uzlīmīte- sirsniņa, ko mans sirdsāķītis pats literatūras stundas laikā uzlīmēja manam mazajam mobilītim. Sirds salēcās, ieraugot veco mazo Nokia.. tas atgrieza manas domas pagātnē, un īpaši cenšoties neizrādīt uztraukumu, steidzu atvadīties no vecākiem un ātri devos uz savu miteklīti, kur, nenovilkusi mēteli iekritu dīvānā un ar lielu cerību centos to ieslēgt, bet, protams, tā kā mazais nīkluītis bija nogulējis kastē veselus 10 gadus!- mazais mironītis pieprasīja ēst. Pieslēdzu aši pie rozetes, sagatavoju jauno sim karti un nesagaidot pilnu uzlādēšanos sāku spiest pa mazajām podziņām. Uhhhhhh....... visas īsziņas saglabājušās! Ar asarām acīs sāku lasīt vienu pēc otras, atsaucot atmiņā laimīgos brīžus. Un tad apstājos pie vienas no pēdējām īsziņām, kas man šķita nepazīstama. Atvērta.. tomēr es pati šo īsziņu nebiju lasījusi.

Romeo un Džuljetas liktenis? Tik pat kā.. īsziņu mans mīļotais bija nosūtījis tajā laikā, kad gaidīju pirmo atvainošanās soli no viņa. Viņš to bija izdarījis! Un arī nākošajā, aiznākošajā īsziņā.. pēc konteksta sapratu, ka bija mani izmisīgi centies sazvanīt (satikt nevarēja, jo bijām ar ģimeni pārvākušies uz Rīgu, adresi viņš neuzzināja), bet kāds visu laiku bija metis klausuli nost. Viņš bija padomājis, ka es... ( Uz to brīdi savu telefonu jau biju „pazaudējusi”, vien nezināju, ka tas ir nokļuvis vecāku ķepās) un pēdējā sms ziņā vārdi grieza kā ar nazi.. Lepna Tu esi.. bet Tevi mīlēšu vienmēr. Un viss. Tā bija pēdējā ziņa.

Mana sirds, izlasot, sašķīda miljons mazās lauskās.. Kāpēc liktenim vajadzēja izspēlēt tik ļaunu joku? Bet varbūt tā bija mācība vai iespēja iepazīt sevi, saprast savas patiesās jūtas? Es viņu atradu draugos.lv.. Par neticamu laimi- šis mirklis nebija par vēlu. Tagad esam kopā, laimīgi precējušies un mūsu ģimenē aug maza mīļa meitiņa peciņa ar tēta actiņām, zelta matiņiem. Bet vecais Nokia uz mūsu kāzu spilventiņa (uz kura bija gredzeni) lepni stāv sekcijā goda vietā. Tā ir mūsu laimes atslēdziņa.

Tagad mana attieksme pret mazo taisnstūrveida elektronikas brīnumu- mobilo telefonu ir krasi izmanījusies, Esmu sapratusi, ka tas nav tikai saziņas līdzeklis, Tas ir mūsu dzīves sastāvdaļa- arī tajos laikos, kad vēl nebija tik advancēti kā šobrīd. Tas spēj radīt, glabāt un atklāt tik lielus noslēpumus, kas var izmainīt mūsu dzīves vienā mirklī.

Šobrīd mans pēdējais telefons ir mans dzīves organizators- draugs, kas parūpējas par saziņu ar ārpasauli, ne tikai sms, zvani, bet arī internets ar visām plašajām iespējām- vienmēr visu zināt, nenokavēt, noskatīties , piedalīties- viss ir iespējams ar mazā brīnuma palīdzību, vairs pat dators nespēlē tik lielu lomu. Esmu vienmēr uz viļņa! Mana izklaide- spēles, mūzika, radio, fotografēšana (telefons glabā arī dažus jaukus pikantus foto), iepirkšanās interneta veikalos, biļešu rezervēšana (autobuss, teātris, kino). Telefona seja ir mana ģimene- kopīgais smaidīgais screen-foto katru brīdi un dienu dara mani laimīgu. Atliek vien sargāt un lolot savu mobilo- jo tas ir daļa no mūsu ģimenes un laimes.”

Meiteņu stāsti

EVITA.R., 15.03.2013 18:05

9:00....un es dzirdu,tas runā ar mani. Vecajam pulkstenim,kurš reiz mierīgi sēdēja uz sakpīša blakus gultai,esmu devusi godam pelnīto atvaļinājumu. Tā nu lūk,mans tālsaziņas līdzeklītis,bija noskaņojies uz septiņiem pulksteņiem,lai mēs kopīgi uzsāktu dienas gaitas. Lēnu garu,mēs iemalkojam rīta tēju un sapošamies,lai laistos ikdienas lidojumā. Speru kāju,pār durvju slieksni - nē,sajūta,ka ko svarīgu piemirsusi paņemt......un jā,doma pieduras pie mūzikas. Mums ar tālruni,ir viena gaume MŪZIKAS ziņā - paķeru aizmirstās austiņa un metos laukā. (mūzika pastāsta ,par cilvēku,kā viņš tajā brīdī jūtas. Es klausos mūziku caur austiņām,tapēc tas,kā es jūtos - paliek par vienu mana tālsaziņas līdzeklīša noslēpumu.) Jau gabaliņš norikšots,un kabatā sajūtu,tālrunis danco - paņemu to rokās,tas ar mani atkal sāk runāt. Tam redzies,doma prātā esot ienākusi,pavadīt pusdienas laiku,malkojot kapučīno kādā jaukā kafūzītī. Tā arī dariju - pusdienas laiku pavadijām,jaukajā kafūzītī uz stūra. Lielā kapučino tase man un vads ar lādējamo ierīci tālrunim. Jūtu,ka mūs vēro.......(pasmaidu),man smaida pretī. Tad viņš tuvojās un pienāca pie mana galdiņa - VAI ES VARĒTŪ PADALĪTIES AR TĀLRUŅA NUMURU?! protams! Es ar interesantu skatienu,palūkojos uz tālruni,lai liktu tam noprast,ka par šo nedrīkstēs nevienam stāstīt. Un es iedevu simpātiskajam puisim,sava tālruņa koordinātas. Smaidoša turpināju ceļu tālāk. (talruņa numuru,diži apkārt nedāļaju,bet ja gadās,tad tas ir mana tālruņa otrs mazītiņais noslēpums) Turpinādama pastaigu,iemet aci,sociālajos tīklos INTERNETĀ - bez pārsteiguma,atvēru dažas pielūdzēju rakstītas vēstules. (internetu izmantoju diezgan bieži,tas ir lielākais no mana tālruņa noslepumiem). Diena tuvojās tumsai,bijām ar tālruni izstaipijuši kājeles,kā nākas. Ierodoties mājā,ieslīdēju gultā,tālruni ņemot blakus. Zvans (brrrrrrr,brrrrrrr),tālruns aiz laimes vai dancos sāka,jo atkal jau dzirdēs kārtējo pikanto sarunu ar drudzeni.atkal kāds noslēpums ko glabāt. Es paceļu...........sveika,sveika.........ja!? tiešā?!..........nu bēeeidz,tas tak bija,tikai viegls flirts un tālruņa numurs vel neko nenozīmē.............par to parunāsim rīt,kad tiksimies,jo tagad man jābeidz,MANS PUISIS tikko pārradās no darba. (pikantas sarunas ar draudzeni,man ir bieži,tas ir tas,ko nav jādzird manam puisim) Teikšu to,ka mans tālsaziņas līdzeklītis ar darbiņu tiek galā lieliski - viss ko viņš zin,nevienam vēl nav izpaudis un es zinu,ka to arī nedarīs,jo TĀLRUNIS,ir mana pirmā uzticības persona. Jā,es teikšu persona......jo viņš man ir kas vairāk per vienkāršu tālruni. :)

Goldeņfish, 13.03.2013 23:32

Manā telefonā atrodams ir viss – gan muļķīgas sarakstes ar puišiem, nesen iepazītiem klubiņos, gan kautrīga atzīšanās mīlestībā, gan špikeri ķīmijas kontroldarbam, gan iefilmēts pirmais dūms kopā ar klases „krutajiem” čaļiem! :) To visu manai mammai, manam draugam vairāku gadu garumā un dažām draudzenēm nekad negribētu atklāt! Ir, protams, lietas, kuras tieši ar viņām, savām draudzenēm, esmu darījusi, bet atzīšanos mīlestībā un dzejoļus, kurus pati sarakstīju, kad biju ar rozā brillēm un tauriņiem vēderā, negribētu pat atrādīt labākajai draudzenei. Tās tomēr ir manas privātās dzīves sastāvdaļas, kuras negribu atklāt nevienam!
Man vislabāk tomēr patīk bildes, tās ir atmiņas, kuras glabā sevī gan pārdzīvojumu, gan ilgas pēc mīlestības, gan prieku un sajūsmu, gan blēņas un adrenalīna pieplūdumu vaigos. Un vēl tā sms, kuru man rakstīja puisis pēc vairākiem mūsu randiņiem: „Man mācīja, ka dienā ir 24 stundas; stundā 60 minūtes; minūtē-60 sekundes, bet man neviens nebija teicis, ka pat 1 sekunde bez tevis var likties kā mūžība!” Tā vēl droši noglabāta manā telefonā. (Pienākšanas datums 2010. 6.decembris) Atceros, kā vēl tā gada Ziemassvētkos ilgojos pēc viņa, jo katrs svinējām savās mājās. Un Jaunais gads, kas pagāja asarainiem vaigiem, jo izrādījās, ka ne man vienai šādas skaistas sms viņš sūtīja. Ko nu par to, droši vien vairākas Cosmo meitenes ir izjutušas šādu sms raisošo kņudoņu vēderā! Lai būtu kā būdams, tomēr neesmu izdzēsusi to īsziņu, tieši dēļ tām sajūtām, kuras tā man raisa! :)
Augstskolā špikeris telefonā ir viena varenlaba padarīšana, bet vēl labāk iet tad, kad netīšām aizmirsti izslēgt skaņu taustiņiem un cītīgi sāc kontroldarba vidū pīkstināties ar savu telefonu. Tas nebūt neizraisa aizdomīga skatiena pavēršanu jūsu virzienā kontroldarba laikā!
Atceros, ka bija arī tāds „porno” video, bet to gan izdzēsu. Pārāk kompromitējošs. Nepārprotiet, tur nebiju es un neviens, ko dzīvē pazīstu, bet jau doma, ka manā telefonā ir atrodams kas tāds, lika manai lūpai nodrebēt. Man atlika vien iztēloties vairākus desmitus veidu kā tas nonāk atklātībā, piemēram, kādam puisim no kursa netīši nonāk rokās mans telefons un viņš, kā jau ziņkārīgs cilvēks būdams, izskata manu galeriju, atrazdams „porno” video. Jāatzīst, tas arī bija mēsls, salīdzinot ar to, ko piedāvā šobrīd! :D
Bija mums vēl studentu ballīte, kurā smēķējām aizliegto „ābolu”, protams, foto tapa. Bija arī crazy tusiņš, kurā meitenes bučojās viena ar otru un puiši izģērbās. Viss, aizpļāpājos! Tie taču ir noslēpumi, un man to nevajadzētu atklāt! XOXO

Laima, 13.03.2013 19:49

Sākšu ar to, ka mans telefons ir smaržīgs. Jā, viņš smaržo un tas ir mūsu abu lielais noslēpums- kā? :D Bet nu viss ir ļoti vienkārši-kā gan es varēju iedomāties, ka tieši tajā dienā mašīnā vienā trauciņā būs izlijis gaisa atsvaidzinātāja šķīdums, kurā es viņu protams izmērcēju! Tādēļ tagad man viņš ir ar patīkamu citrusu smaržu. Vēl tas glabā mana nākamā ''izredzētā'' bildes. Tādēļ, katru reizi, kad telefons tiek atstāts bez uzraudzības, seko jautājumi- kas ir šis vīrietis?..un tur ir bildes no ballītēm, kuras pavisam noteikti ir noslēpums
...vecās romantiskās sms?mm..protams tikai tās, ar kuru autoru romāns turpinās...
Nobeigumā vēlos piebilst, ka mans telefons ir kā liels noslēpums..un, kad tas nokļūst citu cilvēku rokās, iestājas iekšējs nemiers, jo tikai es zinu, kas tur ir slēpjams no citiem un nav svarīgi vai tās ir sms, bildes ar dažādām grimasēm, tas kas ir telefonā ir svarīgs ...jo tas ir kā piezīmju blociņs, kur ir viss kas ir svarīgs tev, ieskaitot mēnešreižu kalendāru, kuru tu taču nevēlies rādīt visai pasaulei, vai ne? Tādēļ sargāju savu telefonu :)

Laura, 13.03.2013 19:03

Es savu mobilo tālruni lielākoties izmantoju zvanīšanai un īsziņu sūtīšanai, tādas ir arī telefona galvenās funkcijas. :D Man ļoti patīk fotografēt, tāpēc tajā var atrast daudz un dažādus interesantus kadrus, kurus parādot plašākai publikai, ne visi būtu priecīgi. Fiksētas dažādas ballīšu ainas, šoferīšu uzvedība uz ceļa, kadri, kuri ļoti labi iederētos milijons.com lapā. Tajā glabājas arī dažādi video, slepenie faili, kā saka, par kuriem nevar citiem stāstīt. Tādi, kad saraujas sirds un prātā tikai viena doma - lai neatver manu video galeriju, kad kāds cits paņem manu telefonu. Ir arī tādi video, par kuriem draudētu saukšana pie atbildības, tāpēc par tādiem nestāstīšu pat anonīmā konkursā. :) Laikam būs jāuzliek parole vai jāizdzēš šie video faili. :)

Madara, 13.03.2013 16:21

Mana mīļā un uzticāmā ir "glamour secret",kas sevī tur sms,fotogrāfijas un reizēm pat pikantas bildes,kas citu acīm varētu būt šokējoši,bet ne manai mīlulei,kas tehniskajā ziņā netiek pārsteigta,jo vienmēr ir visam gatava - gan apstrādāt,gan saņemt.
Reizēm domājot par to,ka "GS" ir tādā gatavība,biju gatava mazām intrigām jeb pat spēlei.
Iegāju secret funkcijās un uzspiedu pāris taustiņus vienam no puišiem,lai redzētu kā reaģēs ne tikai viņš,bet mana glamour ... acīmredzot tas bija par maz,bet nedomāju apstāties.
Uzlēcu mūziku un paralēli turpināju spiest pa taustiņiem,un noteikti visi noprotat,ka "sms" - .
Varbūt tas nebūtu no manas puses godīgi,bet pačukstēšu Jums kā mēģināju savu GS pārsteigt - uzraksīju puisim,ka esmu stāvoklī no viņa un,lai puisis noteicētu ņēmu glamour palīdzībā,kur secret galerijā bija bilde ar manu vēderu (3 mēnesī) ,kas visnotaļ puisi šokēja,jo biju to slēpusi samērā ilgu laiku,bet beigām,lai tas ne tikai būtu izaicinājums viņam,bet arī glamour secret - uzrakstīju,ka neesmu pārliecināta par to,kas ir tēvs!

glamour secret (mans mīļais telefons)

Līga, 13.03.2013 15:42

Labrīt, esmu augšā jau pirms savas saimnieces, kamēr viņa vēl žāvājās un vāļājās pa savu gultu, tikmēr es turpinu zvanīt savu spalgo modinātāja zvanu. Mans modinātājs par viņu zina visu, zin, kad un kurā dienā viņa celsies, zin arī to, ka viņa pāris reizes atcels modinātāja zvanu, bet es tik un tā spītīgi ik pēc desmit minūtēm turpināšu zvanīt. Mans smagais ikdienas darbs sākas ar aplikācijas Diet & Calories Tracker ieslēgšanu, es zinu visu par sabalansētu uzturu. Viņa jau pēc stundas būs aizmirsusi, ka šī rīta brokastīs ceptā ola un brokastu pārslas kopā sastādīja 208 kalorijas, bet tas uz mūžiem paliks manā atmiņā.
Vai kā laiks skrien, laiks uz darbu! Protams, viņa atkal ir aizmirsusi, cikos būs trolejbuss, bet man vienmēr ir risinājums - aplikācija Transport in Riga un es vienmēr zināšu, kad atnāk viņas trolejbuss. Eh, bet šoreiz nepaspējām laicīgi iziet no mājas un nokavējām trolejbusu, nu nekas, jāgaida nākamais, bet, ak dies', arī tas šorīt ir aizgulējies un kavējās! Nu ko lai sadara gaidot trolejbusu? Ok, būs vien jāiečekojās pieturā izmantojot Foursquare, bet šoreiz gan nerādot draugiem, lai kāds no kolēģiem nepamana, ka kavēju. Ček-in! Tas būs tāds mūsu mazais NOSLĒPUMS.
Ok, darbiņš klāt, šodien jādodas uz Pārdaugavu. Uzņēmuma šoferis vienmēr visu zina labāk un saka, ka šodien ceļu policija nebūs pa ceļam. Es, viņa un Waze gan domājam savādāk, tāpēc varam atļauties noslēgt derības ar šoferi uz "piečuku", ka uz Salu tilta ir policijas ekipāža. Jap, tā arī ir un esam par piečuku bagātāki, ko viņa ieguldīs sevī, bet varbūt pat arī manī. SCORE! Šis ir mums jāietvīto!
Bet ar to nebeidzas šofera neveiksmes, Pārdaugavā noplīst auto un jāmeklē tuvākais autoserviss. Lai nebūtu pārāk uzkrītoši ar savām noslēpumainajām zināšanā, šoreiz gan par pareizu informāciju uz piečuku nesaderēsim, vienkārši izlīdzēsim šoferim ar ZL.LV aplikācijas palīdzību.
Ko nu? Bez šofera kā bez rokām, it īpaši situācijā, ja galīgi neorientējās apkārtējā vidē. Zvanīt kolēģiem arī tā kā būtu kauns, bet nu šo mazo neveiklo noslēpumiņu es varu palīdzēt risināt ar Maps palīdzību, un ja grūti atšķirt debespuses, tad arī ar Street View.
Saspringtā darba diena gan man, gan viņai ir galā un nu var nodarboties ar ko relaksējošu - nedaudz pasportot. Visu izdarīto mēs uzskaitam aplikācijā Endomondo un padodam to tālāk sociālajos tīklos, ja ar skriešanas trasēm esam godīgi, tad citos treniņos gan nedaudz noapaļojam uz augšu par vienu reizīti, bet čuššš - tas ir mūsu mazais noslēpums. Lai treniņi neiekristu īpašajās dienās, plānojam tos ar WomanLog kalendāra palīdzību.
Pēc labi nostrādātas dienas un intensīva treniņa var sevi mazliet palutināt - aiziet uz kādu filmu, to mēs izvēlamies pateicoties Kino Diena aplikācijai, ja nepārliecina informācija, tad pasmeļamies arī to IMDb. Lai uzaicinātu draudzenes uz šo pasākumu, beidzot iek pielietotas manas klasiskās funkcijas - zvani un īsziņas, ak dies, ko man tik nenākas tādos brīžot dzirdēt un redzēt!
Pēc kino ir atlicis neliels brīdis saziņai sociālajos tīklos, bet man tas ir pats saspringtākais. Čats notiek paralēli trīs aplikācijās - Facebook, Draugiem un Skype. Ko tik man nenākas lasīt - klačas krustām šķērsām vienai otru aprunājot. "Tu tikai šito nevienam par mums nestāsti, labi?" Aha, mēs nestāstīsim gan! Tik daudz noslēpumainais informācijas vienlaicīgi, es jūtos pārpildītāks ar romantiskiem stāstiem nekā iepazīšanās portālu datubāzes.
Tā lūk pagāja mūsu diena, daudz tika padarīts un daudz noslēpumu saglabāts manī. Svaip-svaip, klik-klik, arlabunakt!

Elīna, 13.03.2013 14:12

Nobildēju drauga kailfoto dušā.Bildi no telefona pārvietoju uz portatīvo datoru....
Bijām aizbraukuši ciemos pie radiniekiem ar datoru,rādīju bildes kādas bija mums sabildētas un ,protams,arī par kailfoto tika aizmirst un PARĀDĪTS, abi bijām samūlsuši un visi smējās gan mēs ar draugu, gan arī radinieki :)

Elviss, 12.03.2013 13:41

Mans telefons glabā tādu noslēpumu (fotogrāfijas), par kurām var saņemt miljonu vai pāris gramus svina.. Nu kā lai Jums stāstu, vai rādu, kas un par ko tas ir? :)

Ieva, 12.03.2013 17:27

He, stāsts par manu telefonu!
Ilgi, ilgi man bija pārliecība, ka telefonu man vajag tikai vienam mērķim - sazvanīties un sms. Tā jau dzīvoju teju divus gadus, ikdienā lietojot veco, labo NOKIA, nu to, ar mazo ekrānu, bez kameras un citām ekstrām! Taču... Nesen brālis nopirks sev LG telefonu, likās - nu tādu naudu izdevis, kas tad tur!
Bet.. Sapratu, ka tas ir tik neticami forši - ne tikai sarakstīties un sazvanīties, bet arī filmas skatīties, uzsppēlēt Angry Bird spēli, kad galīgi neko negribas darīt... Un sapratu - es arī vēlos kaut ko modīgāku, bet tai pašā laikā tādu, kas simbolizētu mani, ar kuru es varētu saprasties un uzticēt savus noslēpumus! :)
Jā, manā vecajā telefonā ir tik daudz neticamu mīļu īsziņu, bet tas arī viss! Nē, tomēr ir vēl Coldplay dziesma "Paradise" (vienīgā) Un tāpat nākas laiku pa laikam sms izdzēst, jo nepietiek vietas! :) Zinu, ka telefonā, ko plānoju pirkt (atlieku tik uz vēlāk, vēlāk), visi šie skaistie mirkļi saglabāsies, kā arī nāks jauni - saulrieti, saullēkti, mana mīļotā vīrieša bilde, ģimenes foto, kas ar manu pašreizējo telefonu liegti!
Bet es daudz nebādājos par to, jo apkārtējie ir saraduši ar manu NOKIU, viņi pat mani apbrīno un jautā - kā gan Tu spēj ar kaut ko tādu paveikt? Un es lepni atbildu - Es spēju!
Tāds nu ir mans stāsts par man tik svarīgu lietu - telefonu! :)

Ieva, 12.03.2013 19:42

Kā ikvienam 21. gadsimtā, arī man telefons ir mans uzticamākais biedrs. Ne tikai tāpēc, ka tas ir man līdzās biežāk kā mīļotais cilvēks, bet tādēļ, ka zina vairāk par mani kā jebkurš cits. Mans telefons dodas man līdzi ikdienas gaitās, ir līdzās nozīmīgos dzīves notikumos un gādā, lai tie īstenotos (es neaizgulētos vai nekavētu), kā arī nekad no manis neattālinās vairāk kā rokas stiepiena attālumā. Mana telefona funkcijas un vizuālais tēls ir uzlabojies, kopš mūsu iepazīšanās, tomēr savā sirdī(kartē) ir tas pats vecais. Atceros pat tā pirmo ietērpu 2002.gadā Nokia 7210 izskatā. Būdami biedri jau vairāk kā 10 gadu, esam saglabājuši ne mazums atmiņu un pārdzīvojumu. Tomēr tie visi ir burvīgi un kļuvuši neaizmirstami, jo labākais, ko mans biedrs dāvā - iespēju izdzēst nepatīkamo no iemūžinātās pagātnes. Mans telefons glabā krāsainus mirkļus, personiskas sarunas un privātās dzīves gaitas. Kādreiz tas viss bija vienkāršs, bet gadiem ejot, aizvedis interneta plašumos. Bet tāds tak kļuvis ikviens mūsdienu telefona liktenis. TOmēr mans telefons glabā īpašu daļu no manis - manus noslēpumus. Nelielā mapītē tas saglabā manu sapņu pierakstus, manus nākotnes plānus, spontānas idejas un slēptas domas, bet reizēm tie ir tikai vārdi, ko nevēlos izteikt skaļi. Telefons dod iespēju pie tā visa atgriezties - tā ir vienīgā vieta, kur rakstītais neaizmirstas, nesaburzās, neizbalē un vienmēr ir līdzās.
Protams, arī mana privātā dzīve ir daļa no Noslēpuma - nevienam citam es neuzticētu pikantus foto, karstos mirkļos radītas ainas, iemūžinātas fantāzijas un naksnīgas,reibuma pārņemtas sarunas; kā tikai sargam ar drošības kodu!
Pēc gadiem ilgas uzticamas kalpošanas, tas darīja zināmu, ka bez maniem noslēpumiem, glabā pats savu: Ja nebūtu kalendāra atgādinājumu un kontaktu kataloga, es nezinātu gandrīz neviena tuvinieka jubileju datumus un nespētu piezvanīt pat labākajai draudzenei... Bet tas vienmēr paliks starp Viņu un mani.. Kušš...