Kā apģērbs mainīja manu dienu?

15.maijā plkst. 15:15 Rīgā, Kaļķu ielā 15 tiks atklāts lielākais “Reserved” veikals Baltijā! Piedalies konkursā “Kā apģērbs mainīja manu dienu?” un laimē iespēju piedalīties vienā no gada stilīgākajiem notikumiem!

Vai tiki uzaicināta uz negaidītu tikšanos un steigā iegādājies jaunu kleitu, kas padarīja Tavu randiņu neaizmirstamu? Varbūt uz darba pārrunām izvēlējies uzvilkt nevis lietišķu, bet gan atraktīvu apģērbu komplektu, un tieši tāpēc Tevi ievēroja tagadējais darba devējs? Ja arī Tev ir bijušas dienas, kad tieši apģērbs ir izglābis Tevi kādā situācijā, piedalies konkursā!

Līdz 9.maijam iesūti savu stāstu par to, kā apģērbs izglābis vai mainījis Tavu dienu, un iegūsti lieliskas dāvanas no veikala „Reserved”.

Grandiozajā veikala atklāšanā piedalīsies – Samanta Tīna, Roberto Meloni, Ketija Šēnberga, Linda Rutule, Sabīne Berezina, Dace Grimze un Sinda Krieviņa. Iesūti savu veiksmīgo stāstu un laimē vērtīgas dāvanu kartes, kā arī lielisku iespēju doties uz grandiozo atklāšanu, saņemt modes ekspertu un zvaigžņu stila konsultācijas!

Trīs interesantāko stāsta autores saņems “Reserved” dāvanu kartes EUR 50,- vērtībā, kā arī iespēju izvēlēties apģērbu kopā ar Sabīni Berezinu, Lindu Rutuli, Daci Grimzi vai Sindu Krieviņu. Turklāt tas nav viss! Pārējie 20 labāko stāstu autori katrs tiks pie “Reserved” dāvanu kartes EUR 5,- vērtībā. Turklāt 15.maijā plkst. 15:15, atnākot uz jaunā “Reserved” veikala atklāšanu Kaļķu ielā 15, EUR 5,- dāvanu karšu vērtība dubultosies.

Ja uzvarētājs dāvanu karti nevarēs izņemt pasākuma dienā, tad būs iespējams no 16.05. līdz 31.05. dāvanu izņemt "Reserved" veikalā Kaļķu ielā 15. Vairāk par konkursa noteikumiem lasi šeit.

Konkurss noslēdzies!

Priecājamies par ikvienu stāstu, kas tika iesūtīts konkursā! Dāvanu kartes 50,- EUR vērtībā saņem:

  • Klinta Liepiņa (mob. tālr. nr.: 2780****)
  • Ramona (mob. tālr. nr.: 2936****)
  • Māra (mob. tālr. nr.: 2912****)

5 eiro dāvanu kartes saņem:

  • A (mob. tālr. nr.: 2883****)
  • Ieva Baranova (mob. tālr. nr.: 2973****)
  • Zane (mob. tālr. nr.: 2678****)
  • Sabīne (mob. tālr. nr.: 2691****)
  • Līga (mob. tālr. nr.: 2668****)
  • Ilona (mob. tālr. nr.: 2982****)
  • Madara (mob. tālr. nr.: 2636****)
  • Inga (mob. tālr. nr.: 2862****)
  • Laura Puncule (mob. tālr. nr.: 2678****)
  • Linda (mob. tālr. nr.: 2608****)
  • Zane (mob. tālr. nr.: 2951****)
  • Sabīne (mob. tālr. nr.: 2697****)
  • Martiņa (mob. tālr. nr.: 2934****)
  • Marta (mob. tālr. nr.: 2875****)
  • Madara (mob. tālr. nr.: 2829****)
  • Elīza (mob. tālr. nr.: 2929****)
  • Ulla (mob. tālr. nr.: 2642****)
  • Ketija (mob. tālr. nr.: 2835****)
  • Samanta (mob. tālr. nr.: 2937****)
  • Zane (mob. tālr. nr.: 2869****)

Uzvarētājiem šodienas laikā uz e-pastu tiks nosūtīta informācija par dāvanas saņemšanu.
Paldies par piedalīšanos konkursā!

 

Meiteņu stāsti

Ieva, 09.05.2014 23:51
Reiz skolā bija jāveic laboratorijas darbs. Lai to izdarītu, bija jāierodas legingos un krekliņā bez piedurknēm, jo vajadzēja noņemt ķermeņa mērus. Es, protams, aizmirsu par tādu faktu un saģērbos kā parasti. Taču septītais prāts nostrādāja - nolēmu uzvilkt 120DEN zeķubikses. Kad ierados skolā, biju ļoti nelaimīga - vienīgais, kas atlika, bija stāvēt atkailinātai zeķubiksēs un aizlienētā topiņā. Plus nebiju ievērojusi tādu faktu, ka uz maniem ērtajiem bokseršortiem, ko todien uzvilku, ir Snūpija logo un vārds. Rezultātā mani visu dienu saukāja par Snūpiju...
A-, 09.05.2014 23:49
Gandrīz katrs rīts, kad dodos ārpus mājas, iesākas ar ļoti lielu jucekli manā skapī, jo ir jāizvēlas, ko lai velk. Zinot to, ka apģērba izvēle un aksesuāru saskaņošana vienmēr prasa aptuveni 20 minūtes mana dārgā laika, vienmēr modinātāju uzlieku agrāk, lai varētu bez steigas sataisīties, iedzert kafiju un mierīgi turpināt savas ikdienas gaitas.
Tomēr reiz gadījas tā, ka aizgulējos un nebija laika bezrūpīgai stāvēšanai pie skapja. Tā kā tajā dienā bija plānota svarīga tikšanās, biju vēl vairāk satraukusies un domāju, kā lai nepilnas pusstundas laikā visu paspēju. Uzreiz iedomājos par savu mīļāko žaketi un kleitu, bet biju piemirsusi, ka šīs abas lietas jau atrodas veļasmašīnā. Tā nu nācās improvizēt un rīkoties radoši. Zinādama, ka šo dienu pavadīšu lielā skriešanā, izvēlējos ērtus zempapēžu apavus, garos svārkus, krekliņu un visam komplektam pieskaņotu kaklarotu.
Garāmgājēju aizdomīgos smīnus neuztvēru nopietni, līdz brīdim, kad kādā skatlogā ieraudzīju šo smaidu iemeslu- krekliņu biju uzvilkusi otrādi, tā, ka visas tā iekšējās vīles bija ļoti labi redzamas. Sapratu, ka pārģērbties vairs nebūs laika, un nolēmu defektu pārvērst par efektu. Atcerējos kādu modes žurnālu, kur tieši liela asimetrija un ačgārnais stils tika uzskatīts par "trendu" un nodomāju, ka arī es tā varu. Garos šifona svārkus uzlocīju tā, ka arī tiem ir gaumīgi redzamas vīles, un izveidoju nelielu šķēlumu, ko saspraudu ar matu sprādzēm. Nebiju gaidījusi tik interesantu un stilīgu rezultātu. Kolēģi pat jautāja, kur es iegādājos tādu apģērbu, uz ko es lepni atbildēju- tas ir mans mākslas darbs. No tās dienas notikumiem varu secināt, ka apģērbs patiešām var mainīt dienu un likt pat pilnīgi svešam cilvēkam pasmaidīt. :)
Ieva, 09.05.2014 22:10
Supersievietes kleita

Šis stāsts ir par kleitu, un - nejaušas sakritības dēļ - par kleitu no veikala "Reserved". Stāstā piedalos arī es, bet palieku otrajā plānā, starmešu gaismu atstājot kleitai.
Šī kleita izcēlās kā pirmā plāna lomas cienīgs apģērba gabals jau brīdī, kad ienācu veikalā. Šķiet, ka tā izvēlējās mani, un notika kaut kas līdzīgs mīlestībai no pirmā acu skatiena. Pieklājības pēc kleitu arī uzmērīju, taču tā bija tikai formalitāte - šis bija viens no apģērbiem, kas pa retam gadās katras sievietes dzīvē un nešaubīgi kliedz no pārģērbtuves aizspogulijas - esmu radīts TEV!
Protams, tajā brīdī vēl nezināju, ka šai kleitai piemīt līdzīgas spējas kā supervaroņa kostīmam - tā palīdzēja man gūt pārliecību par sevi gandrīz līdz pārdabisku spēju līmenim.
Šajā laikā biju darba meklējumos un nolēmu, ka eleganto kleitu varēšu vilkt uz darba intervijām. Sakritība vai kleitas superspēja, bet pāris nedēļu laikā biju pieņemta divos darbos. Pēkšņi no sašļukušas darba meklētājas biju kļuvusi par pieprasītu darbinieci, kas varēja izvēlēties sev tīkamāko darba vietu.
Darba gaitas sāku vīriešu kolektīvā, kurā kolēģi bija tik aizņemti, ka pāris nedēļas nespēja iegaumēt jaunās darbinieces vārdu. Pat 8.martā apsveikuma vietā saņēmu netiešu atgādinājumu, ka neviens nav īsti pārliecināts, vai esmu Ieva, Ilze vai Inese. Kādu dienu par godu kādam svarīgam pasākumam darbā uzvilku savu maģisko kleitu un, jāatzīstas, ka jau biju aizmirsusi par tās īpašajām spējām. Pēkšņi mani kolēģi attapās, ka birojā ir jauna darbiniece, un kopš tās dienas manu vārdu nav aizmirsuši. Saņēmu komplimentus ne tikai par izskatu, bet arī par darba spējām un rezultātiem. Likās, ka kleita pēkšņi piešķīrusi vērtību visam, ko esmu paveikusi. Un nē - runa nav par īsu kleitu ar milzīgu dekoltē. Runa ir par MANU kleitu, kurā jūtos un izskatos tik labi kā pati savā ādā.
Tagad šī kleita ir mans supersievietes tērps, ko taupu īpašiem gadījumiem. Tā vairs nav tikai kleita, bet arī simbolisks atgādinājums, cik nozīmīgi ir tas, ko velku mugurā.
Kā šī kleita mainīja manu dienu? Tā mainījusi katru manas dzīves dienu, jo tagad ik rītu ģērbjoties domāju, vai šis apģērbs man palīdzēs izcelt savas stiprās puses un noslēpt vājības. Un galvenais - tagad drēbes izvēlos pēc principa, vai tās mani iedvesmos uz maziem varoņdarbiem ik dienu.
Laura, 09.05.2014 19:26
Domāju, ka daudzi piekritīs tam, ka apğērbs nav tikai auduma gabals vai lieta un ka bieži vien apğērbam ir nevis naudas, bet gan dvēseliska vērtība. Lai gan lietām pārsvarā nepieķeros, arī man ir kāds īpašs apģērbs-mana ādas jaka. Pirms gada kāds man tuvs cilvēks uzdāvināja lielisku mākslīgās ādas jaku. Es to kombinēju ar pilnīgi visu sava skapja saturu. Biju ļoti to iemīļojusi un nēsāju gandrīz katru dienu. Vasarā ar draugu aizbraucu kādu laiku padzīvot un pastrādāt ārzemēs. Ceļojums pats par sevi neizdevās kā cerēts un kādu dienu pēc savas darba maiņas attapos, ka mana jakair nozagta. Lieki teikt, ka daudz pārdzīvoju. Citiem apkārt šķita-nu ko tu pārdzīvo, tā jau tik drēbe vien ir, nopirksi citu! Bet es negribēju citu.. Taču pāris dienas vēlāk, mans puisis, kurš nekad nav mācījies šūt, bet ir to piekopis kā hobiju, man uzdāvināja sevis radītu ādas jaku, lai mazinātu manu zaudējumu. Jaka bija patiešām skaista ar melnām bārkstīm un kad to uzvilku, sajutu to lielo mīlestību un rūpes, kas tajā ieliktas un kas nekad nebūs izsakāmas naudas vienībās. Es ticu, ka apģērbs spēj ne tikai paspilgtināt personību un radīt pirmo iespaidu, bet ka ir arī īpašas drēbes, kas tik organiski saiet kopā ar mūsu personību un vizuālo tēlu, ka burtiski ar tām saaugam kopā kā koks ar tā lapām. Ik reizi, kad savu mīļo jaku uzvelku, smaidu, un dāvāju savu smaidu citiem,uzlabojot arī viņu dienas.
Zane, 09.05.2014 14:49
Vienmēr esmu uzskatījusi, ka pirmais iespads par cilvēku tiek gūts no viņa ārējā vēidola.
Kā šodien atceros to dienu, kad pirmo reizi ar savu mīļoto cilvēku devos uz randiņu. Pirmais, ko es viņā redzēju bija oranžās bikses - tik koši, drosmīgi un dzīvespriecīgi ... Tas bija pagrieziena punkts arī manā ģērbšanās stilā un apģērba izvēlē.

Vadot savas bezbēdīgās dienas esmu sapratusi, ka ir jāmāk apģērbā izmantot krāsas - ja senāk man likās, ka nevajag izlekt no pūļa, un jāseko klasiskajam stilam un jāievēro mērneas krāsas apģērbā, tad tagad tā noteikti vairs nav. šobrīd manā gardrobē jābūt košām krāsām, bezbēdīgiem akcentiem, bet tādiem, lai spētu tos gaumīgi sakombinēt ... lai nebūtu pliekana raiba dzeņa bezgaumība. Koši dzeltenas kleitiņa, zaļas bikses, krāsaini T-krekli, apavi ar košiem akcentiņiem - tā ir ikdiena ne vien vasarā, bet arī pelēkajās rudens dienās. Protams, ir arī klasiskie apģērbi un neitrālas krāsas - visiem dzīves gadījumiem.

Šāds, dzīvespreicīgs un drosmīgs, apģērbs ir mainījis manu dzīves uztveri, padarījis dienas krāsainākas. Un kas nav mazsavrīgi - arī līdzcilvēki pamana koši ģrebots. Un par komplimentiem nav jāsūdzas.

P.S. Kad ciemojoties pie K.Kariņa kunga Briselē saņēmu komplimentus par koši ornžo mētelīti .. tas bija patiesi patīkami - redzēt un dzirdēt, ka krāsainais ir aktuāli.
Sinda, 09.05.2014 12:15
Mūsdienās sievietes nereti jūtas labāk, ja ir ielīdušas 34. izmēra kleitā kaut gan patiesībā, viņām ir stabils 36.
Arī man, kā jau sievietei, šis šķita aktuāli, līdz brīdim...
kad iegādājos fantastisku 34.izmēra kleitu, kura man derēja, bet bija ļoti apspīlēta. Tā nu devos šajā kleitā uz draugu kāzām. Kāzu dienas pievakarē, kad norisinājās dažādas atrakcijas, es arī piedalījos, bet vienā spēlē, kurā man bija jārāda kustība, mana 34.izmēra kleita, saplīsa pa vīlēm! Tas bija tik traģiski, bet par laimi viesi bija jau jautri un tikai draudzīgi par to pasmējāmies. Paldies Dievam, ka man līdzi bija rezerves kleita - 36.izmēra -varēju turpināt priecāties!
Šī ir mana mācība VISAM mūžam un iesaku arī citām meitenēm pie šī piedomāt! :)
Kristīne, 09.05.2014 10:47
Melnās pumpu kleitas stāsts

Bija agrs rīts. Garastāvoklis nebija viens no burvīgākajiem, tieši tāpēc izdomāju uzvilkt savu jauno balto kleitu, kurai ir izteiksmīgi lielas un melnas pumpas. Šī kleita jau veikalā manī radīja smaidu. Nodomāju, viņa noteikti man nesīs veiksmi.

Pusdienlaikā izdomāju satikties kādu labu draudzeni. Sēdējām kafejnīcā un pļāpājām, kad viesmīlis gāja garām, paklupa, un uzlēja man saļanku. Labi, ka tikai uz kleitas malas un pati neapplaucējos.

Pateicoties viesmīlim, kāda izsmalcināta kundze ievēroja manu kleitu, nolamāja viesmīli, ka tādu kleitu sabojājis, un pateicoties kleitas pumpām, kundze man piedāvāja darbu viņas modes uzņēmumā.

Tā nu es tiku pie jaunas pumpainas kleitas un jauna darba ;)

Paldies pumpām!
Puķīte, 09.05.2014 10:28
Punktiņš uz „i”
Pirms teju desmit gadiem darba Jaunā gada ballīte, kurai bija nepieciešams piemeklēt krāšņu tērpu, palīdzēja uzlikt treknu i nesen uzsāktajām attiecībām.
Tērpu ballītei meklēju ar īpašu rūpību, veltot šim procesam aptuveni divas nedēļas. Pēc darba devos klejojumos pa kleitu veikaliem, stundām pielaikojot dažādāko krāsu, piegriezumu un garuma kleitas. Tikai ballītes dienā atradu tērpu, kas reizē piestāvēja, bija pietiekami krāšņs un ar zināmu pikantumu arīdzan. Atceroties ballīti, aplūkojot uzņemtās fotogrāfijas, secināju, ka biju pat diezgan pamanāma un ievērota. Turklāt, tā kā uz ballīti biju devusies kopā ar puisi, ar kuru salīdzinoši nesen biju uzsākusi attiecības, domāju, ka mans izskats šajā pasākumā bija viens no iemesliem, kādēļ pēc šīs ballītes mēs kopā apmeklējām neskaitāmas citas, aizdejojieties līdz pat šodienai....
IevaII, 09.05.2014 10:19
Kā jau katrai sievietei arī man bija vēlēšanās uzvilkt TO lielo, balto un kuplo kleitu...
Tā nu mēs ar draudzenēm izlēmām, ka ir jādodas viltus, ĪSTĀS kleitas mērīšanā, mēs devāmies uz iepriekš izvēlētu kāzu salonu, kurā es, iejūtoties līgavas lomā, piemērīju vairākas kleitas, līdz beidzot tiešām atradu to kleitu, kas manai sirdij lika pukstēt starujāk... Protams, nekādas kāzas jau nebija plānotas, bet kleitu aizmirst nevarēju!
Bet tad nāca negaidīts un pavisam šokējošs paziņojums no mana dzīvesbiedra - bildinājums! (viņš, protams, neko nezināja par manu avantūru)
Kāzas nolēmām rīkot pēc pusgada un kleitu es iegādājos to, ko jau biju piemērijusi. Kopš šī brīža, es ļoti ticu domu spēkam un tam, ka viss vienmēr notiek tā kā tam ir lemts! :)
Māra, 09.05.2014 09:54
Strādāju nekustamo īpašumu biznesā un kā jau jebkurā nozarē, kur notiek saskarsme ar klientu un pārdošana, lietišķs stils un reprezentabls izskats ir daļa no veiksmīga darījuma atslēgas. Te nu pastāstīšu, kādu smieklīgu gadījumu par veiksmīgu darījumu, kuru izglāba.... mētelis :)
Piektdienas vakars. Sestdienas rītā sarunāta tikšanās ar klientu, kuram jāpārdod dzīvoklis. Par spīti tam, ka no rīta atbildīga tikšanās, kurā jābūt ar svaigu galvu, nolēmu tomēr nedaudz ļauties piektdienas vilinājumam un mazliet paballēties ar draugiem. Lieki piebilst, ka vakars izvērtās necerēti jautrs un pat vētrains, kā jau tas mēdz atgadīties. Nakti pavadīju pie sava drauga, ar kuru tikai nesen bijām sākuši satikties. Kopā vēl nedzīvojām, tā kā izvēle garderobei – tikai tas, kas bija mugurā iepriekšējā vakarā.
Kā jau pēc trakām ballītēm mēdz būt, pašsajūta nebija no labākajām, bet tikšanās sarunāta. Sāku gatavoties, bet tad atklāju, ka kaut kas ir pazudis – manas bikses! Apgriezām dzīvokli kājām gaisā, bet bikses izgaisušas. Laiks arī nestāv uz vietas un jāiet jau ārā pa durvīm, bet bikšu kā nav tā nav. Tā laukā bija ziema, biju nodrošinājusies ar garu ziemas mēteli. Tas arī izglāba šo situāciju.
Devos uz tikšanos ar mēteli, bez biksēm! Ticiet vai ne, bet dzīvokli pārdevu bez aizķeršanās!
 
vairāk  >

Dieviete sarunas

 
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits
Rezultāti | 8 komentāri
 
vairāk  >

Lietotāji online (1)

 
Stressmioma
 
 

© 2022 Dieviete.lv