Šodien atgriezos no Amsterdamas, kur ar ģimeni viesojos pie draudzenes, to apvienojot ar Latvijas Futbola izlases spēles skatīšanos, šoreiz gan hotelī pa TV. Atpakaļceļā atcerējos interesantu gadījumu vakar vakarā, kad biju iegriezusies picērijā Amsterdamas centrā.
Biju viena ar ratiņiem, kuros gulēja mana meita. Pirku makaronus ar boloņas mērci, kad pēkšņi pārdevēja vaicāja, no kuras valsts es esmu. Tā kā ceļoju samērā daudz, esmu jau pieradusi pie šādiem jautājumiem, automātiski atbildēju “from Latvia” un grasījos jau paskaidrot “Lettonie”, jo bieži vien šis vārds jautātājiem izsaka daudz vairāk. Taču pārdevēja mani pārtrauca un skaidrā latviešu valodā teica “jā, zinu, zinu, kur Latvija atrodas!” :)
Apjuku, jo sākumā nesapratu, kā gan meitene mani atpazina - mētelis ar Latvijas karodziņa piespraudi šoreiz uzvilkts nebija un es ne ar vienu tajā brīdī arī latviski nerunāju. Izrādās, viņa atpazinusi manu “īpašo Latvijas akcentu”. Tas, protams, neglaimo manām angļu valodas zināšanām, vai, precīzāk izsakoties, valodas tīrībai, taču tas bija diezgan forši. Pēkšņi Amsterdamas centrā, kur ir pilns ar cilvēkiem, mazliet aprunāties ar tikko satiktu meiteni, kura Amsterdamas konservatorijā mācās spēlēt čellu. Man bija forši un domāju, ka arī viņa mazliet sajutās kā mājās, kā Latvijā. Jā, Latvija mūs vieno pat svešumā un šīs sajūtas ir ļoti īpašas.
Lai Tev skaista Latvijas dzimšanas diena!
Ar sveicieniem,
Anda Bīriņa,
Cosmo.lv redaktore
