Meklējam papardes ziedu!

Viss sakās tiešām Līgo vakarā, kad saka krēslot un papardes zieda smarža sāka uzburt emocijas, sajūtas, ko agrak nevarēju iedomaties, ka jutīšu pret šo cilvēku.....
Ar darba kolēģiem braucam sagaidīt Ligo vakaru. Mans puisis nevareja piebiedroties un mana darba koleģa draudzene arī palika mājās. Mums bija labas attiecības ka darba kolēgiem, un tikai.......bet taja vakara man zemapziņa lika uz šo virieti paskatities kaut ka savādāk. Papardes zieda smaržas reibumā, es gribeju viņam pieskarties, apķert. Kas notiek?
Darba kolēģis bez emocijam apķera mani. Es sajutos tik maza uz aizsargāta, ka vēlējos, lai apstātos laiks. Ieskatījāmies viens otra acīs,epla kļuva straujāka, to vairs nevareja kontrolēt......man nepatik zaudet savu konforta zonu, bet tas bija noticis. šoreiz man patika krist bezdibenī kopa ar viņu, jo zinaju, ka viņam var uzticeties. Acim ciet, mēs sekojām smaržas vilinājumam, kas atveda mums pie Papardes zieda. Zieds pats mūs atrada. šo ceļu, ziedu un smaržu mēs glabājam vel līdz šodienai.

Mans stāsts būs īss un bez zemtekstiem :)
Bērnība saistās ar zaļumballi, lai gan biju apmēram 14 gadus jauna, tāpat ar draugiem gājām uz zaļumballi un dejojām. Tā nu šajos Jāņos izdomājām, ka ap pusnakti iesim visi kopā meklēt papardes ziedu (burtiski). Tā nu pastaigājām pa parku, bet neko neatradām. Nu jau pagājuši vairāki gadi un droši vien visi apzināmies, kāpēc toreiz nesanāca atrast papardi, kura zied :)

Mans stāsts nebūs par papardes zieda atrašanu, bet gan par cerību to atrast! Jā, vel joprojām esmu jaunava 22 gadu vecumā! man ir izskats, puiši ar pievērš uzmanību, bet... Laikam gaidu to īsto brīdi un vietu, lai viss notiktu kā man gribētos. Un kāpēc gan lai īstais brīdis nebūtu šis gads un tieši šie Līgo svētki? Ticu, ka Līgo ur brīnumainas varbūtības svētki un, ka viss cerētais piepildās, un paliek atmiņās kā kaut kas pārdabisks. un kāpēc gan lai es savu pirmo reizi neatcerētos kā kaut ko pārdabiski skaistu? Mežs, spēcīgas rokas un kaislīgi alkaini skūpsti! Eh,meitenes, izbaudiet to un turiet īkšķus arī par mani! ;)

Saldo stāstu par papardes ziedu katrs esam dzirdējuši jau agrā bērnībā. Tad tas, iespējams, mums bija šķitis kas mītisks, robežojoties ar realitāti un fantāziju. Atceros, ka to iztēlojos tādu mazu, baltu un trauslu, noslēpušos papardes pudurī tā, ka ieraudzīt būtu iespējams tikai tad, kad ir jau gandrīz uzkāpts virsū.
Protams, gāja gadi, pārstāju ticēt Lieldienu zaķim, tad arī Ziemassvētku vecītim un visbeidzot manā iztēlē kā migla, dienai uzaustot, sāka noplakt papardes zieda mītiskais oreols. Sanāk, ka līdz ar nevainību es zaudēju arī savu bērnišķīgo naivumu.
Bet kādos saulgriežos es atkal sāku ticēt papardes ziedam kā mazs bērns ar savu puisi gājām meklēt papardes ziedu,protams pirms tam tika iedzerts tapēc varbūt vis šķita tik patiesi , ka varbūt tiešām tads zieds ir.
Bet es papardes ziedu netradu varbūt tapēc, ka ilgi nemeklēju
tapēc varat jau paredzēt, kas notika tālāk...
Pēc divām nedēļām uztaisīju grūtniecības testu, jo sapratu, ka kaut, kas nav kārtībā un tā arī bija - es gaidīju berniņu kaut ko, vertīgāku par papardes ziedu, bet varbūt netālu no mums arī bija papardes zieds, bet to es vairs neuzināšu.
Tad nu novēlu katram lasītājam šajos Jāņos atrast savu papardes ziedu. Nav svarīgi vai meklējat lustes vai veselības dēļ. Galu galā gadās, ka ziedu arī neatrod, tomēr nebēdājiet, jo šeit svarīgs ir nevis rezultāts, bet gan pats meklēšanas process. Un vienmēr jau dodoties pa papardēm vandīties var paķert līdzi dzīvesbiedri/-u vai draugu/draudzeni, kā nekā kopā jautrāka meklēšana un, iespējams, arī veiksmīgāka.

Biju jau nolēmusi, ka svinēšu svētkus lauku mājā, bet tad zvans, viens zvans, kurš šo svētku dienu apgrieza ar kājām gaisā. Man tur esot jābūt, stingri tika pateikts. Labi, man jau nav, ko zaudēt.. Sagatavoju mantas, lai varētu aizvadīt šos svētkus pļavā, pie ezera.. Aizbraucu, satiku savus draugus.. Viss norisinājās - aliņš, siers, Līgo dziesmas, svinējāmies tā kā īsteniem latviešiem pienākas.. Bet tad ausa pusnakts. Viņš lēnām pietipināja man klāt, uzrunāja mani, un mēs devāmies. Devāmies tur - mātē dabā.. Un, tur viņš bija, nevainīgs, skaists un neaizmirstams papardes zieds, jā!

Pirmkārt jau viss sākas īstajos vasaras saulgriežos, kad draugu kompānija veicam īstus saulgriežu rituālus. Salasām gan zāļu tējiņas, gan arī visādas izdarības dabā, kas saistītas ar saulgriežiem. Katru gadu kā likums jāņu zālēs braucam ar velosipēdiem, dziedādami, un pārņem tik jaukas sajūtas, ka visi gan garām ejošie, gan braucošie līksmo līdzi, kurš atdzied līgo, līgo. Vienreiz kāds no malas pievienojās pļavā, jo teica, ka mūs esot ievērojuši jau iepriekšējos gadus, un ir tik skaisti, un vienmēr gribējies būt klāt. Izejam saules apli, ejam pirtī. Protams, ka neiztiekam bez siera siešanas, pīrādziņu cepšanas, alus. Jāņu un Līgu apdziedāšanas. Ugunskura, kur arī ejam visi aplī, rokās sadevušies, dziedādami dziesmas. Cenšamies ievērot vairākus jāņu dienas ticējumus, neejam gulēt, tas jau pirmkārt, tad arī zīlējam, kurš nu būs precinieks? Ugunskuru kuram kalniņā, jo tad pats Dieviņš pelnos naudu kaisa. Protams, neiztikt bez papardes zieda meklēšanas. Par ko arī ir šis stāsts.
Reiz es savam draugam teicu, ka es tiešām nezinu, ko tas nozīmē, un kur to papardes ziedu meklē? Uz ko viņš nosmēja, un atteica, tiešām, tiešām? Ak, Tu mana mīļotā, es Tev parādīšu, kur zied papardes zieds, tik jāsagaida tas īstais mirklis un laiks, kad tikai tieši tajā mirklī, tas zieds uzzied. Es kā mazs bērns klausījos drauga stāstītajā. Pēc pusnakts tiešām notika brīnums, kad es ar vainadziņu galvā, pastalām, tautu bruņčiem sekoju līdzi mīlotā pēdām. Ak, šis mirklis nav izstāstams, un tas kā izskatās šis īpašais papardes zieds ir jāredz katram pašam. Līdz dvēseles dziļumam var būt aizkustināts ikviens, kurš tic šai maģiskajai naktij, šim krāšņajam ziedam, kurš uzzied tikai vienreiz gadā. Sagaidot sauleslēktu rasainā zālē, saules stariem spraucoties no rozā mākoņiem, un papardes ziedu glabājot atmiņā līdz nākošajiem saulgriežiem, tas ir to vērts, noticiet, šis zieds ir īpašs, tik katram, iespējams savā krāsā.
Lai izdodas to atrast ik vienam, jo katru gadu tas ir savādāks, īpašāks ar savu noslēpumu, atrodi to!