Kā es zaudēju nevainību

Man bija 16. tas notika ziemā. Satikos no skolas ar vienu zēnu, viņam bija 18. Braukājāmies ar mašīnu pa pilsētu un , tad izdomājām aizbraukt uz klusāku vietiņu. Es jau zināju , ka kaut kas tāds notiks. Sēdējām, viņš mani skūpstija, glāstija, tad viņš teica , lai ejam sēdēt aizmugurē un es piekritu. Un tur ari tas notika, es biju uztraukusies, bet pēc tam jau atslābu un ļāvos viņam. Tagad esam tikai draugi. ;dd

Tas notika ziemas laikā. Man bija 16.gadi. Ar puisi satikos nedēļu. Vis bija labi. Kā jau naiva meitene, noticēju viņa skaistajiem vārdiem. Pēc nedēļas ilgas tikšanās es paliku pie viņa. Mazliet patusējām. Kā nu sanāc, kā ne, katrs savā vietā. Pēc noteikta laika satikāmies noteiktā vietā un gājām pie viņa. Biju mazliet iedzērusi. Bija dzirdēts no draudzeņu stāstiem, ka seks ir patīkams. Ka pirmā reize esot tā labākā un neaizmirstamākā. Es piekritu ar viņu pārgulēt. Protams, kā jau nevainīga būdama, es nezināju ko man īsti darīt. Es visu darīju automātiski. Ja kaut ko izdarīju nepareizi, puisis visu laboja. Man nebija sāpes kā citām meitenēm, asiņošana arī nebija. Bet kaut kas tomēr manī mainījās. Es biju kļuvusi citāda, ne tāda kā biju. Sāku saprast, ko īsti nozīmē seks. Nožēloju vien to, ka tik ātri atdevos cilvēkam, kuru nemaz nepazinu. Vien nedēļu. Tagad saprotu, ka nevajadzēja tik ātri zaudēt nevainību, jo tā ir tikai viena un tas ir katras meitenes zelts. Mīļās meitenes, neticiet visiem, kas jums sola visu to labāko. iepazīstiet cilvēku un tikai tad speriet šo nozīmīgo soli. :)

Tagad atceroties savu pirmo reizi, nozeloju, jo biju naiva sava domasana, nebija nekadas pieredzes attiecibas, lai gan bija jau 22 gadi. Bija bijusi kaut kadi skupsti, glasti, bet es biju kautriga, nobijusies. Bet tad iepazinos ar puisiun pazaudeju spriesanas spejas. Gribeju but visu laiku kopa. Puisis bijauzstajigs, paris reizes vel speju pretoties, jo bija loti bail, ka sapes, un sapeja ari, biski asinis. Kad jau bij paveikts tas, puisis atzinas, ka nebija ticejis, ka esmu nevainiga, vinam licies, ka es vinu tik kircinot. Tas bija pie vina majas, ilgi, daudz pierunasanas, jo nespeju atslabinaties. Nakamaja diena darba visu laiku domaju par to, beidzot tad nu tas ir izdarits. Pec paris menesiem saku tikai izbaidit to procesu. Tagad ar so puisi esam joprojam kopa un mums ir burvigs delins. Bet ar tagadejo pratu to visu atceroties, saprotu, ka vins nebija tas istais, kaut ka tas sakums mums nebija tik skaists. Bet varbut varbut ari nebija tik slikti, ja jau esam vel kopa.

Mana pirmā reize notika ar manu pirmo mīlestību ar kuru esmu kopā vēl joprojām. Mēs sākām draudzēties, kad es gāju devītajā klasē, bet viņš bija par mani gadu vecāks. Mana pirmā reize notika uz viņa 18 gadu jubileju - mana nevainība bija īstās dāvanas papildinājums. Dzimšanas dienas svinības bija pie viņa mājās - var teikt pie dabas. Sabrauca ļoti daudz draugu un radu. Laicīgi tika saceltas teltis lai vēlāk nav jāmokās :D
Mēs abi nedzērām, jo uztraukums jau deva nepieciešamo adrenalīnu gan viņam, gan man... Tikai draugi brīnījās, kas par lietu. :D . Rīta pusē - teltī austot saules gaismai es zaudēju savu nevainību - draugs mani visu laiku mīļi bužināja un bija tik jauks cik vien jauks var būt, jo arī es viņam biju pirmā nevainīgā meitene. Neteiksim, ka pirmā reize bija sāpēiga, bet mazliet nepatīkama. Bet atmiņas par to man ir tās patīkamākās - jo atceros, ka jau no paša rīta viņš mani sagaidīja ar kafijas krūzi un kucēna acīm jautāja - vai tiešām jutos labi un vai viss noritēja labi.

Jau pusaudžu gados, mana fantāzija bija īpaša. Meitene- romantiķe, kura iedomājas visu to skaistāko. Arī es, biju iztēlojusies, ka mana pirmā reize būs īpaša, kuru atcerēšos arī vecumdienās.
Neesmu no lielajām ballīšu fanēm, parasti atrados mazā draugu kompānijā, kur ir tikai pazīstamie cilvēki . Bet tā kā man ir traki draugi, mana draudzene pierunāja, lai es dodos viņai līdzi uz mazu ballīti. Protams, daudz nedomājot , es piekritu, jo gribēju iztrakoties kamēr esmu vēl jauna, lai ir ko atcerēties turpmāk.
Tad man bija tikai 16 gadi. Nebiju domājusi par to, ka pirmā reize pienāks tik ātri. Ballītes laikā, iepazinos ar vienu , diez gan jauku, izskatīgu puisi. Mēs centāmies visa vakara garumā viens otru neizlaist no acīm. Acu skatieni bija visas ballītes laikā. Nedomāju, ka man būtu jāiet pie viņa klāt un jāuzrunā viņš, ja pats vēlētos sen to būtu izdarījis. Pēc laika puisis pienāca pie manis klāt un uzcienāja mani ar kokteili. Protams, pieņēmu kokteili un smaidīdami abi sākām pļāpāt. Puisis apbūra mani ar dažādiem jaukiem komplimentiem, un tad jau pēc laika attapos viņa apskāvienos un baudījām deju. Tovakar tā man bija pirmā deja ar viņu. Ballīte tuvojās noslēgumam, bet mēs jau sadraudzējāmies, ka puisis nevēlējās laist mani prom .
Arī es tajā mirklī nevēlējos pazust ... bet par sekām nemaz nedomāju tajā brīdī. Pēc mirkļa piegāju pie draudzenes, lai atvadītos un pateicu, ka ar mani viss būs kārtībā, mājās nokļūšu viena pati, jo tagad dodos kopā ar jauko puisi . Puisis bija 4 gadus vecāks par mani un es viņam uzticējos, jo tādā vecumā , šķiet, ka puisis saprot ko dara.
Jau pēc brīžā bijām pie viņa mājās, puisis ieslēdza mūziku, iedzērām vēl pa kokteilim, es biju jau apreibusi, sākām skūpstīties, un puisis teica, ka vēlētos mani. Tajā brīdī daudz neko nedomāju, vienkārši apklusu un ļāvos viņam.
Viss bija skaisti, puisis zināja ko dara.
Un jā, tad mēs pārgulējām. Man vienmēr bija tāds kā apgalvojums galvā : Ja ir bijusi pirmā reize , esmu sieviete, tad ir jāveido kaut kas tālāk ar šo puisi. Nevar tā vienkārši ielidot gultā un nākošajā dienā aiziet katrs savu ceļu.
Puisim nākošajā dienā passtāstīju savas emocijas par vakardienas notiekušo un minēju, ka varbūt mums ir jāturpina tikties un varbūt kaut kas izveidosies tālāk. Varbūt būs attiecības. Dienas gāja uz priekšu, ar puisis ļoti labi pavadījām laiku, viens otram iepatikāmies ar vien vairāk un viss kļuva manāmi skaidrs, ka ir jābūt kopā. Nodraudzējāmies 8 mēnešus, daudzos brīžos man bija tās sauktās rozā brilles, jo nemanīju cik ļoti puisis mani izmanto un sāpina mani brīžos tad kad to vissvairāk nevajadzētu... pēc laika sapratām abi, ka nav lemts mums būt kopā. Ir vienkārši jāatlaiž vaļā viens otru. Bija smagi, sākumā bija ļoti grūti , gan man , gan viņam, protams man vissvairāk, jo tomēr man tas cilvēks bija ļoti īpašs. Ne jau dēļ tā, ka viņš padarīja mani par sievieti, bet par to, cik kopā savā ziņā mums bija labi.. neskaitot tos brīžus kad viņš man nodarīja sāpes.
Tagad esam tikai paziņas, tiekoties atceramies pirmos mirkļus, bet tagad ar smaidu sejā varu atskatīties kā viss bija.
Nebija tā kā es , varbūt, biju iztēlojusies pirmo reizi, romantiski, skaisti, bet tā jau dzīvē notiek.. tā nav filma, bet realitāte.

Tas notika, kad man bija 14 gadi, bet viņam17. Bija vasara.
Kādā vakarā viņš man piezvanīja un uzaicināja patusēties kopā ar mūsu kopīgajiem draugiem, kad vakars tuvojās beigām viņš piedāvājās aizvest mani un manu kaimiņu mājās. Braucot pirmā māja bija mana, bet viņš pabrauca tai garām un aizveda sākumā kaimiņu. Tajā brīdī es sapratu, kas notiks un īpaši neiebildu, jo viņš man patika. Viņš mani aizveda uz klusu vietu, netālu no manas mājas. Viņš mani apskāva un tajā pat brīdī noskūpstīja, skūpsts turpinājās līdz viņš jau bija uzrāpies man virsū un meistarīgi glāstīja man krūtis. Tad viņš man jautāja vai esmu to jau darījusi un es kā liela dāma atbildēju- protams! Tad viņš turpināja un es ļāvos, es zināju, ka tas ir īstais brīdis un biju tam gatava. Sāpes mani mocīja pirmās 10 sekundes, bet pēc
tam process bija paciešams. Man patika skatīties kā viņš cenšas mani apmierināt kaut gan pats nezināja ko dara. Nekā patīkama es nejutu, bet zināju, ka tā var būt. Kad viņš beidza, es biju atvieglota, jo viņš pārstāja mani badīt. Bet tēloju es labi, vsm man tā liekas. Ar šo pirmo puisi bijām kopā trīs gadus. Un nākamās reizes neatšķirās no pirmās. Tgd esmu kopā ar īsto cilvēku, bet nenožēloju, ka mans pirmais bija tieši viņš.

Man bija 19. Ar šo puisi bijam jau pazīstami vairākus gadus. Bijam vienkārši draugi. Tad sanāca tā kad sākam satikties, iet pa vakariem ārā parunāties, pastaigāties. Parādījas simpātijas. Un kļuvām par pāri.Ilgi domāju vai viņš būs tas ar ko man pirmo reizi pārgulēt, un JĀ, tomēr tas bija viņš. Tas notika septembrī. Viņa privātmājā. Viņš zināja ka esmu nevainīga. Tas vakars manā atmiņā paliks uz mūžu, nav iespējams aizmirst savu pirmo nakti ar puisi. Svecītes, mierīga mūzika un maigi vīrieša pieskārieni,skūpsti uz kakla, skudriņas pār visu ķermeni.Viņš bija ļoti piesardzīgs. Viss bija patiešam ļoti skaisti. Esam vēljoprojām pāris. (man šobrīd 21)

Tās bija mūsu abu pirmās nopietnās attiecības, abiem bija 17 gadu. Jau daudzas reizes bijām mēģinājuši to darīt, bet viss nesanāca no pirmās reizes. Kad tas beidzot notika, viss bija ļoti jauki, pirmo reizi neatceros kā kaut ko ļoti sāpīgu un nepatīkamu, bija labi. Arī, lai gan neesam vairs kopā ar puisi, nenožēloju, ka viņš bija man pirmais. Smieklīgākais, ka pēc pirmās reizes ejot cauri blakus istabai, kur sēdēja māsu, pateicu viņai: "Es tagad esmu sieviete." Joprojām smejamies atceroties šo tekstu :D

Dzīvojām vienā ciemā. Viņš bija mana brāļa draugs. Pazīstami nebijām. Kādā rudens vakarā viņš man nokomentēja bildi "draugos" un pēc tam mums sākās mēnešus ilga sarakste. Tad, kad man palika 16 (viņam bija 18) izgājām pirmo reizi ārā. Runājām, staigājāmies. Un tā vairākas nedēļas, mēnešus. Pienāca eksāmenu laiks un kontakts pazuda. Vasarā bieži tikās mūsu draugu kompānijas, bet izlikāmies, ka esam tikai vienkārši paziņas. Vasaras beigās sākām atkal vakaros satikties. Pienāca Septembris. Abiem jauna dzīve Rīgā, bet tur mēs netikāmies. Biju radu pasākumā un vakarā, nedaudz šampanieša iespaidā, devos ar viņu satikties. Bija jau nojausma, ka kas tāds notiks. Un notika. Viņš bija maigs. Zināja, ka tā man pirmā reize. Pēc tam vēderā lidoja taurenīši vēl dienām ilgi, bet tad vēl reizi un tad atkal kontakts pazuda. Un tad pēc vairāk kā gada viņš atzinās man mīlestībā un nu jau esam kopā vairāk kā 2 gadus. Protams, ka starpā bija arī citi cilvēki, bet pašlaik esmu laimīga. :)