Escade, man jau tas pats :D bet ja nu tu pilnīgi 100% tāda būtu, tad katru dienu 200 vietas apstaigātu :D lieliski tevi saprotu, kamēr apstākļi nespiež dirsu, tikmēr jau vēl var pačilot :D betttt, sava nauda ir sava nauda ;-)
es jau tāpat domāju, cik var neiet!! bet man tās abas hujņas tā mijas, ka es nezinu, kuru es gribu pirmo atrisināt.. no sākuma liekas, ka darba, tad atkal liekas, ka mīlu... ai tā dzīve viena sūdīga padarīšana, grozies kā gribi, apkārt visur mēsli :(
bet zini, kas ir pats sūdīgākais? mīlas lieta nav atrisināma, man ir vai nu jāsamierinās ar pašreizējo stāvokli, vai jāaizmirst... aizmirst negribu, bet tā, kā ir tagad, arī negribu.. ko nu?
Es priekšniecei pirms pāris dienām pateicu, ka eju prom no darba, tik viegli palika, jo nevarēju vairāk izturēt.
Besī, ka viņa man tagad publiski citu darbinieku priekšā taisa uzbraucienus.
Uz savu darba vietu gāju ar tādu nepatiku. Bet nu tagad esmu priecīga, būs vairāk brīva laika, protams, pa šo laiku meklēšu jaunu darbu.
Tā kā piebiedrojos jaunajam bezdarbnieku pulciņam.
Salīdzinoši nesen atbraucu mājās, biju ciemos pie vcākiem. Pirms tam aizbraucu uz fakultāti aprunāties ar kursa darba vadītāju, vismaz tagad skaidrība kaut kāda radusies, kas un kā ;-)
Es būtu priecīga, ja varētu tā lepni uzrakstīt atlūgumu un aiziet prom :-( Diemžēl man tas ir izdzīvošanas jautājums, tāpēc esmu spiesta pieciest pašreizējo situāciju. Nepatīk man tas darbs, bet neko darīt :-)
3022
