Viss apnicis, bet nevar izšķirites.

Nu jā.
Kā kuram tas skatījums...
Kompromiss- pīpē, bet to dari x ned.vai retāk..
Izgājām uz to, viņš pīpēja daudz mazāk...
Bet nu ja tagad man katru dienu ir jādzer apkurījies draugs... nu man nepatīk.. tas sit pa nerviem...
Un nav jau te uzpūsts zilonis... ja nekas nenotiek pēc kompromisa pieņemšanas...nu..tad es nezinu vienkārši ko iesākt tad.
Nu, protams, nevienam nav uzdevums mani darīt laimīgu, bet par ko ir runa, ja nevar pret otru izturēties, tā, lai būtu laimīgs otrs...
Tā jau ir... neviens neielīdīs otra ādā...lai zinātu, kas ir..kas nav.

Nu nu, problēma tikai mēnesi, tas esot maz? Nu ja katru dienu vai pat vairākas x dienā kurī zāli, to es sauktu par nopietnu problēmu. Jo nekur nav fakts, ka tas mainīsies. Es saprotu, ka tiem kuri ikdienā velk zaļo, tas šķiet ok, tpt kā tiem, kuri katru vakaru pēc darba dzer alus, bet nu tiem, kuri neatbalsta atkarības vielas ikdienā, saprotams ka tā ir problēma. Man arī nav iebilstams, ka pa retam uzvelk kādu dūmu, iedzer utt bet nu ja ikdienā to dara, staigā kā sēne un negrib to mainīt. Tā ir problēma. Kā var būt kaut kas tāds svarīgāks par attiecībām?

Es kā cilvēks, kas ilgu laiku uzturējies bohēmiskā vidē, varu teikt, ka zāle un vinčuks ir forši, ja tas notiek piektdienas ballīē. Tā kompānijas daļa, kas sāka vilkt katru dienu, tomēr atšķiras no tiem, kas šīs vielas atstāja aiz muguras, tāpat kā ballītes.
Cilvēks, kas katru dienu pīpē, kļūst lēnīgāks, mierīgāks un, neapgalvoju, ka tā ir visiem, bet tomēr zaudē sparu, degsmi, interesi par aktīvu dzīvošanu (un te es nerunāju par sportu).

Nu rekur, puisis pīpēja pāris reizes mēnesī. Viss bija ok, ne? Bet kāpēc tad sāka to darīt tik bieži? Un tik pēkšņi? Stress darbā, stress mājās, vai kas? Tas tomēr ir ļoti efektīvs līdzeklis nervu nomierināšanai.

Jo vairāk "spiedīsi" uz konkrēto lietu, jo vairāk gribēsies to darīt. Puiša vārdi par to, ka grib darīt to ko viņš grib, jau vien liecina, ka tiek "zāģēts".
Pēc manas pieredzes-puisis, nemainīsies kamēr PATS to nesagribēs. Var tikai radīt tādus apstākļus, lai viņš saprastu.
Pirmais, kas palīdz vides maiņa, mazāka kontaktēšanās ar zaļā drauga dūmu vilcējiem.
Otrais esot ar viņiem kompānijā pašam neuzpīpēt un pavērot no malas kā tas izskatās.(Tev taču viņš šāds jāredz katru dienu!?)
Trešais mazāk par to runāt, saki, ja gribi ej un pīpē, bet manu nostāju tu zini. Galvenais, lai Tu esi izstāstījusi to kā jūties un, ka tas Tevi neapmierina, tālākais būtu viņam pašam jārīkojas.
Pat ja nebūs tās draugu kompānijas viņš tāpat mēģinās atrast veidus,lai pīpētu. Diemžēl tie, kas paliek viegli atkarīgi tā līdz galam nevar no tā tikt vaļā.
Ja panāksi, ka uzpīpē vismaz reizi pusgadā jau būs vesels sasniegums, tici man;-)
Tikai intereses pēc gribas zināt-viņš pīpēja jau pirms Tevis vai uzsāka esot attiecībās?

Ir varianti... ja Tu esi iepriekš runājusi un vins neklausa:
1) viņš ir jaunāks (bērnudārza vecuma)
2) viņam ir izteikti dzirdes traucējumi
3) viņam ir problēmas ar galvu
4) viņu Tava nostāja/sajūtas/lūgumi neinteresē..
Secinājumus vari izdarit pati.
.
Es negribētu veidot attiecibas ar vīrieti, kurš zāli pīpē arī reizi mēnesī.. man tas šķiet šausmīgi.

miupiu, cik saprotu, pati vēl problēmu neesi apzinājusi... Man izskatās, ka problēma nav tajā, lai darītu laimīgu, bet tieši otrādāk - neļaut padarīt nelaimīgu. Pēc tevis rakstītā izskatās diezgan graujoša situācija. Saprotu, ka esi stipra, nemēģini žēloties, bet turēties pie sava dzīves skatījuma. Ja gribi manas domas - jebkura mīļotā atkarība tādā mērogā ir Tava līdzatkarība, kas nozīmē to, ka viņš savas atkarības problēmas nemēģina pats risināt, bet grib padarīt Tevi līdzatbildīgu. Vai tas ir tas, kas Tev dzīvē vajadzīgs? Kāda starpība vai viņš laiž Tevi prom, vai nē? Domāju, ja gribi, vari aiziet jebkurā brīdī pavisam, galvenais beigt viņu žēlot un domāt, ka būsi atbildīga par viņa nelabo galu.... Mīli sevi!!!

miupiu
Tava drauga vārds nesākas uz A? Un nav dēļ mazās zaļās atkarībiņas sēdējis cietumā?

Es saprotu, kāpēc partnera aizraušanās ar zāli, alkoholu vai cita veida apreibināšanos varētu būt problēma. Regulāri skatīties uz "apsitušos" cilvēku, kurš ir kaut kur savā pasaulē un nav spējīgs uzturēt saturīgu sarunu, nav nekas patīkams un vismaz manā prātā tāds nebūtu cilvēks, ar ko plānot kopīgu nākotni, pienākumus un atbildības. Šīs lietas, man šķiet, ir daudz saprātīgāk īstenot ar cilvēku, kas savu dzīvi galvenokārt pavada skaidrā prātā un nemēģina par visām varītēm iedzīvoties nopīpētā atmiņā vai aknu cirozē.
Nerunājot par to, ka autores puisis pie tam vēl izklausās tāds stipri vienaldzīgs.

Cik puisim gadu?
.
Un viņš strādā, mācās? Jo man bija klasesbiedrene, kura arī uzpīpēja vismaz 2x dienā, katru dienu, nu nebija viņa rīcībspējīga, piemēram, objektīvi strādāt utt. Kā paiet viņa ikdiena?

ja nekas nenotiek pēc kompromisa pieņemšanas...nu..tad es nezinu vienkārši ko iesākt tad

Tātad viņam ir vienaldzība un izvēlējās, kas viņam svarīgāks.

Sory,bet mani citu problēmas nesatrauc :-D takā tiec vien pati galā un atmini es to,ka tāds tādu atrod.

Un kāda jēga no tava komentāra, ja jau nesatrauc, Tad var sevi neapgrūtināt un nerakstīt.
Apgalvojums tāds tādu atrod, nestrādā pie cilvēka slēptajām atkarībām par cik var mācēt no sākuma to noslēpt.