Kopā vai atsevišķi?

Maija un co pret mums vērš vardarbību? :D Acis te daudzām iztecēs no peļu spirām un smadzenes sies čokurā, lūk tā gan ir 'vardarbība' - ja jau ar šo vārdu pēdējā laikā patīk mētāties gandrīz uz katra stūra. Es ar humoru, bet ko? :D

Manējie vecvecāki vienmēr gulēja kopā, līdz viens no viņiem pirms diviem gadiem devās aizsaulē. Vienīgi tad, kad pavisam maziņa biju un ciemojos abu mājās un nejutos omulīgi gulēt viena pati, vecmāmiņa nāca gulēt ar mani otrā istabā. Bet līdz iešanas pie miera brīdim vienmēr pie viņiem pa vidu gulēju, skatījāmies TV vai klausījos kā man lasa pasaku grāmatu.

Duujaa
Varētu jau apvainoties uz Tevi (un uz pārējiem arī), bet par ko gan.
.
Par to, ka Tava dzīve tik nožēlojama, ka troļļu samazgas ir vienīgais dzīves prieks?
.
Un ka Tev (un pārējiem troļļu mīļiem) dzīve bez troļļu tēmām būtu gatavā garlaicības mēslu bedre, ka gan Tu, gan pārējās man klūpat virsū tikai tāpēc, ka sabaroju trolli ar viņa paša zālēm?

nerātnā, es ļoti ceru, ka vēl mācies vidusskolā. Padsmitniecei šādus melns - balts spriedumus viegli var piedot. Turklāt vēl ļoti daudz laika mācīties, lasīt kvalitatīvu literatūru utt. Bez ļaunuma un ironijas, nopietni.
Un tie tavi secinājumi par vienīgo prieku - tukša muca tālu skan. Varu padalīties - forumā ienāku reizi nedēļā, un arī pārējā laikā nedzīvoju bez prieka. Bet Maijas domu gājiens man tiešām simpatizē. Tavus prātuļojumus pasen izlasīju Zēlanda, Siņeļņikova u.c. sacerējumos -turklāt nemaz neapgalvoju, ka tajos nav patiesības grauda. Bet rekomendēt tos kā risinājumu visām problēmām - tas ir tikpat produktīvi, kā bērt citronpiparus uz saldā ēdiena. Lai veicas apvāršņu paplašināšanā!

Vakardiena
Nezinu, par kādu Zēlandu un Siņeļnikovu Tu te runā, tā ka nevarēšu padalīties ar savu viedokli par to.
.
Bet tas gan, ka ne Maija, ne pārējie troļļi, kur nu vēl viņu domu gājiens, man it nemaz neliekas simpātiski.
.
Bet, ja jau trollisms nav manu interešu lokā, tad jau varu saprast, ka mana persona Tev šķiet garlaicīga. Tāpat kā pārējiem trollisma faniem.
.
Nu, lai jau tā būtu. Vai man žēl. Pārdzīvošu.

Man abi vecvecāku pāri ir šķīrušies kad mani vecāki bija mazi. Vienam vectētiņam ir sieva jau daudzus gadus un viņi guļ atsevišķās istabās.
Mani vecāki arī guļ atsevišķās istabās.

nerātnā, pēc tavas loģikas sanāk, ka te meitenēm vecvecāki guļ atsevišķi, jo sieviete beidzot saprata, kas vīrietim ir tur, saņēma pēdējās goda paliekas. Un atbildes jau no tevis nebija un atkal izgudroji, ka visi tāpēc troļļu fani, ja tevis pateiktais ir pliekans, aprobežots un lielākajā mērā vienkārši neapdomīgi stulbs.

mani vecvecāki reizēm guļ kopā, bet, kad vectēvs pārāk traki krāc, tad vecmamma dodas uz viesistabu gulēt. :-D

Aequiya.s
Pieļauju, ka ar laiku sapratīsi, ka dzīve ir skaistāka bez troļļiem un to vardarbības. Un bez citām varmāka-upuris spēlītēm tāpat.

Kurš Tev liek visu uztvert tik nopietni, ka esi tagad ieņēmusi pasaules glābējas lomu? Nu wtf.. Turklāt Tu mal vienu un to pašu, līdz ar to pati sāc pārvērsties par kaut kādu trolleni. Nezinu, ko esi sadomājusies no sevis, bet nevienam nepalīdzēsi ar to, ka kladzināsi vienu un to pašu, un rakstīsi pašsaprotamas lietas (tās visas definīcijas un primitīvos ieteikumus). Tāda sajūta, ka Tu tik māki citiem norādīt, kādi viņi ir, bet pati neredzi to, cik sekla īstenībā esi (kaut no biksēm lec ārā, lai tikai ko it kā gudru uzrakstītu).
Runājot par troļļu tēmām... Un? Tev vienmēr ir izvēle - lasīt vai nelasīt, ignorēt vai cepties. Kāpēc tad pati iesaisties tajā visā? Dzīvo mierīgi, un nereaģē.

Parasti, šķiet, sāk gulēt atsevišķi, kad veselība kļūst švakāka, miegs caurāks, jo tad otrs blakus traucē, it īpaši, ja krāc viens vai abi. Man vieni vecvecāki gulēja kopā vienā gultā līdz vectēva nāvei, otri vecvecāki gulēja atsevišķi. Tas ir komforta, nevis attiecību jautājums.

Mana patēva vecāki ļoti reti gulēja kopā. Bet gadu pirms opīša nāves viņiem sākās... Es pat nezinu - dūdojamais periods. Un atsāka gulēt kopā. Nāve bija pēkšņa un negaidīta. Abi bija veseli cilvēki.
Manas mammas vecāki ilgi bija šķīrušies, uz vecumu sagāja kopā. Sākumā gulēja kopā, tagad opapam lielas veselības problēmas. Guļ vienā istabā, bet atsevišķās gultās.
Mana īstā tēva mamma ar savu otro vīru gulēja kopā līdz nāves dienai. Viņas pirmais vīrs nomira, kad mans tētis vēl bija maziņš.
--
Interesanta diskusija.
Es nekad neesmu domājusi, kā pati jutīšos, kad būšu veca. Droši vien ņaudēšu vīram, ka "neesmu vairs tik sprigana" un gribu izgulēties, bet viņš kā lācis rūks un līdīs blakus. :D

zinu čali kurš jau savos 30 gados sūta draudzeni gulēt uz citu istabu vai vismaz gultu. pēc kārtējās pašķiršanās gan viņiem kompromiss - guļ uz dīvāna kuru iespējams salikt tā, ka pa vidu padsmit centimetru šķirba.

Meitenes, nepūlieties... Nerātnā tāpat nesapratīs, ka viņa tādā veidā sevi pasniedz un tie teksti lieciena vienīgi par viņu, ne kādu trolli vai ko citu.
_______________________________
Interesanta tēma. Abi mani vecvecāki guļ atsevišķi. Domāju, ka tas saistās ar to, ka katram savs režīms, veselības problēmas un tā ir ērtāk!

zinu čali kurš jau savos 30 gados sūta draudzeni gulēt uz citu istabu vai vismaz gultu. pēc kārtējās pašķiršanās gan viņiem kompromiss - guļ uz dīvāna kuru iespējams salikt tā, ka pa vidu padsmit centimetru šķirba.

:-O Interesanti, ar kādu domu tas viss.

nikitinna
viņš piedevām guļ ar ausu aizbāžņiem, bet viņam traucē, ka draudzene grozās naktī - uz viena matrača guļot, to jūt.

Gvinera
Jūtīgs gan tas pusisi. :D
Kaut gan, es zinu cilvēkus ar kuriem gulēt vienā gultā, pat man ar komas miegu, ir neiespējami. Ne tikai tas, ka viņi grozītos, bet spārdās, svaidās pa gultu tā, ka ietinas paši palagā. Un, ja vēl miegā sāk runāt... Drūmās šausmas. Labi, ja sanāk palikt dzīvam blakusgulētājam. :D

Vecvecāki gulēja katrs savā istabā, cik vien es atceros. Ne reizi neesmu redzējusi, ka gulētu vienā istabā, kur nu vēl vienā gultā. Kādēļ, nezinu. Neesmu jautājusi, tomēr viņu privātā dzīve un lēmums, negribējās uzbāzties ar tādiem jautājumiem. Ja izlēma, tad abiem tas apmierināja :)

Gvinevera, traki īstenībā, ka tik trausls miegs un nevar gulēt kopā ar mīļoto cilvēku.

Esmu pamanījusi, ka cilvēki mūsu vecvecāku vecumā (tā paaudze) sevi ļoti agri norok. Tantes saka "Ko, nu, es tur vairs?" (bez maz vai jāmirst tagad :D) un tamlīdzīgi. Noteikti arī palikusi Padomju Savienībā seksa nav! pēcgarša (nedod dies, kāds padomās, ka mēs TO(t)) :D Mūsu vecāku paaudzei (manējiem ir nedaudz virs 50) tas viss nav tik ļoti izteikti. Vismaz es nevaru iedomāties, kā būtu, ja mani vecāki negulētu kopā. Tas šķiet pašsaprotami.
Vecvecāki... Vieni līdz pat vecmammas nāvei gulēja kopā, otri nē. Nezinu, kāpēc... Kaut kā neērti jautāt, bet reizēm ir tā sajūta, ka vecmamma baidās, ka kāds varētu iedomāties, ka viņa sieviete un ka viņai patīk vīrieši. :D :D

Kopš sevi atceros, manējie guļ atsevišķi, bet vienā istabā. Gultas teju blakus. Kā tas sākās un kāpēc, nemaz nezinu, tagad gan tas liekas dabiski, abiem jau ir visādas veselības problēmas, un skaidrs, ka savā gultiņā var izgrozīties, kā ērtāk, netraucējot otram un nebūt otra traucētam.
Vecāki arī sākuši gulēt atsevišķi, saka, ka kopā nevarot. Viens krāc, otrs, grozās, spārdās...
Manā rozā briļļu periodā gan šķiet, ka mēs jau nu nekad atsevišķi negulēsim, bet kas to lai zina.

Arī par šo jautājumu esmu aizdomājusies, kāpēc tā notiek.
Man vieni guļ atsevišķi, jo saprotu - ar manu opi un izgulēties, ak Jel! naktīs dīdas, ceļas, burkšķ. Un tur īsti jūtu arī nav, mīļumu. Dzīvo kopā pienākuma pēc.
Ir arī dzirdēti gadījumi, par slimošanu utt.
Bet zinu sirmos pārus, kuri guļ kopā, bet ļoti maz.
Es ceru, ka mēs būsim no tiem pāriem, kas guļ kopā. Jo tas tomēr liekas pareizi, mīļi un forši.