Kādu nāvi jūs izvelētos?

Visus komentārus nelasiju, bet nu.. Ja tev, autore, nav drosmes aiziet pie attiecīgā speciālista, kas sakārtos tavas smadzenes, tad arī nebūs drosmes izdarīt pašnāvību.
Un vēl, esmu par to pārliecinājusies, ka cilvēki,kas tiešām grib izdarīt pašnāvību, to arī izdara, nevienam neatskaitoties. Tie,kas par to daudz runā, raksta utt, to 99% gadījumu neizdarīs. :-)

Westpoint ar reālu padomu - respektabli. Nav jābūt ēģiptē, lai justos, ka tiec kur uz priekšu. Dažreiz kaut mājas sakopšana var dienu uzlabot par 100%. 1 step at a time.
Taču @VisionOfYou

Tas saucās vājš raksturs. Taču, pašnāvniekus neatbalstu,jo mēs esam radīti,lai dzīvotu nevis sevi paši iznīcinātu, mēs jau ejam pretrunā paši ar sevi un eksistēšanu kā tādu.
Varbūt tev tāds dzīves posms, kad apdomā ko vēlies, ko darīt tālāk dzīvē. Nevienam nav viegli, kam ir? Vienkārši ir jāsaņemas, jāizprot,kas tas ir un jārīkojas.

Tu tādas auzas spļauj. Depresīvas domas, pašnāvnieciskas tieksmes, zemu pašpārliecību un citas negatīvas domas pārsvarā izraisa augsts neirotisms(negatīvo emociju izjušanas spēcīgums) cilvēka raksturā, nevis "vājš raksturs".
Ar tādiem teicieniem kā - nevienam nav viegli / ko tu čīksti, paskaties uz citiem kuriem ir grūtāk / pašnāvība ir tikai ģļēvuļiem - Tu nevienam nepalīdzi, tikai pasaki viņiem to, ko viņi jau sev ir teikuši simtiem reižu.
Bez tam, ja nevajag bēdāties, jo nevienam nav viegli, tad lūdzu beidz būt laimīgs/a, jo pasaulē ir citi, kas ir laimīgāki par Tevi.
Vēl tiem, kas runāja par tām metodēm, efektīvākās/nesāpīgākās ir augsta kaliba šaujamieroči mutē(nevis zem zoda, jo var aizšaut neprecīzi) un hēlija/slāpekļa pārlieku liela ieelpošana (lai gan āzijas valstīs ļoti populārs ir ogles aizdedzināšana noslēgtā telpā un aiziešana gulēt).

O, wee, varētu padomāt, ka pēc tavas (droši vien dabiskās) nāves tavs līķis maģiski izgaisīs un nevienam nebūs jāpiedzīvo atrašanas moments, un nekādi citi darbi ar tavu miesu nebūs jāveic. [/q
es zinu , kā dzīvajā izsaktās dzīvoklis kurā , cilvēks ir veicis pašnāvību , pārgriežot vēnas un saprotot , ka tas nebūs kā filmā, uzšķērž sev vēderu. Tici man, tas nav tas pats , kas vienkārši nolikt karoti.

Tas saucās vājš raksturs.
Daudzi cilvēki aizdomājas par visādām domām, tas cilvēkiem ir raksturīgs, jo domājam 24/7.
Taču, pašnāvniekus neatbalstu,jo mēs esam radīti,lai dzīvotu nevis sevi paši iznīcinātu, mēs jau ejam pretrunā paši ar sevi un eksistēšanu kā tādu.
Varbūt tev tāds dzīves posms, kad apdomā ko vēlies, ko darīt tālāk dzīvē. Nevienam nav viegli, kam ir? Vienkārši ir jāsaņemas, jāizprot,kas tas ir un jārīkojas.
Cits atrāk saprot, citam aizņem gadus utt.

O, wee, varētu padomāt, ka pēc tavas (droši vien dabiskās) nāves tavs līķis maģiski izgaisīs un nevienam nebūs jāpiedzīvo atrašanas moments, un nekādi citi darbi ar tavu miesu nebūs jāveic. ;-)
Kas paliks pēc viņas? Tieši tas pats, kas pēc jebkura cilvēka. Atmiņas, sēras, vainas sajūta utt. Varbūt dzimtas noslēpums. Un arī tas beigu beigās aizmirsīsies....

Agrāk es arī domāju,ka visi kā viens, kuri runā par pašnāvību, vēlas tikai sev pievērst uzmanību. Tagad saprotu, ka nereti tas ir sava veida sauciens apkārtējiem pēc palīdzības.
Labāk esiet tomēr modri, ja līdzcilvēki par to runā.

Sen jau ir pierādīts, ka "runā, tad jau nedarīs" ir mīts.
Tiem, kam šī doma ir pietiekami iesēdusies galvā, jau vairs nekas cits daudz neatliek, par ko runāt. Protams, ir stiprāki cilvēki, ir vājāki, iekšējās cīņas arī ir dažādas.
Bet Tu, meitene, saņemies, ej pie ārstiem, trako uzskaitē jau neliks, un ir arī iespēja tikt pie valsts apmaksāta psihiatra. Galvenais sapurināties, sākt kaut ko darīt, tad arī melnais bubulis pamazītēm atkāpsies.

Te Tev meitenes iesaka risinājumus arī bezmaksas palīdzībai, lūdzu, griezies pie speciālista.

Par miršanas tēmu - man jau liekas,ka labāk,kad cilvēks pats izlemj aiziet nekā kāds to izdara tavā vietā, sevišķi,ja esi laimīgs,veiksmīgs cilvēks,kas netaisās beigt dzīvi,bet visādi notiek.

Tā notiek, kad prasīju policijā vai bieži, man atbildēja , ka diezgan bieži. Cilvēki savus kompleksus un bezatbildību izgāž pār citiem ...

Nu uztaisīsi pašnāvību un izrādīsies, ka kristiešiem taisnība un pašnāvnieki ir nolemti mūžīgām elles mokām, ko tad?
Bet vispār - ir jācīnās un jānovērtē tas, kas ir dots. Cik cilvēkiem nav roku, kāju utt. bet viņi dzīvo...

nezinu nevienu gadījumu, kur cilvēkam pienāk 89 gadi, viņš aiziet gulēt un bez sāpēm iemieg uz visiem laikiem.

Tā var notikt pat 50 gados , tā nomira manas omes māsa, tā var nomirt arī 20 gadu vecumā. Miegā apstājās sirds

Negribi dzīvot , nedzīvo... Tikai padomā par tiem kas ir apkārt tev, esi tik laipna un uzraksti vēstuli, lai tavas glupības un gļēvulība dēļ necieš cilvēki , kuriem ar to nav nekāda sakara. Iespējams, kāds visu mūžu sev pārmetīs sev. Neaizmirsti, ka kāds tavu miesu arī atradīs un kādam šmuce aiz tevis būs jātīra. Īsāk sakot piedomā pie tā kas paliks aiz tevis.
Zini kapēc es tā nevarētu, man ir atbildība pret tiem kas ir man blakus un pārāk interesanti zināt kā viss beigsies.

Deinaa

Ārsts maksā naudu un pašlaik es nestrādāju.

Kad biju nokļuvusi tādā situācijā kad vienīgais ko varēju bija raudāt bez apstājas, tad Rīgā Tvaika ielā palīdzēja bez maksas un pie ārsta uzreiz tiku. Jāiet uz ambulatoro nodaļu un reģistratūrā jāpiesakās, tur strādā ļoti atsaucīgi cilvēki un ārsta vizīte ir valsts apmaksāta. Ja nav naudas un ir domas par pašnāvību, tad tur ir iespējams arī bez maksas ārstēties uz vietas.

Agrāk es arī domāju,ka visi kā viens, kuri runā par pašnāvību, vēlas tikai sev pievērst uzmanību. Tagad saprotu, ka nereti tas ir sava veida sauciens apkārtējiem pēc palīdzības.
Labāk esiet tomēr modri, ja līdzcilvēki par to runā.
Autore- varbūt tev ir iespēja doties uz slimnīcas uzņemšanu un izstāstīt savas domas, iespējams ieliks nodaļā un izrakstīs terapiju. Internetā var sameklēt bezmaksas konsultācijas tālruņus, kur arī noteikti tev sniegs palīdzību kā tu iespējams bezmaksas vai par minimālām summām vari saņemt speciālista konsultācijas.

Tā kā mums ieroči nav tik viegli pieejami, tad vienīgais drošais veids ir pakāršanās. Ar medikamentu pārdozēšanu tev visdrīzāk sanāktu tikai uzmanības pievēršana (ja esi no mazpilsētas, tad būs ne tik labs zīmogs virsū) un sabojāti orgāni, smadzenes. Briesmīgi.
.
Lasīju par vīrieti Nīderlandē, kas pārdod info par to, kur nopirkt kādas efektīvas eitanāzijveidīgas zāles tiem, kam eitanāzijas klīnikas atsaka, bet tas viss maksā naudu, kādas tev nav. Ir arī mājaslapas ar pašnāvību tabletēm, bet nezinu vai tas nav scam, tomēr ap 500 maksā.

Nav mans merkis kadu provicet,bet tie kuri tiesam frib to izdarit tie izdaris nevis par to runas un mekles iespejas.

Līdz tai pašai, pašai zemākajai stadijai ir pakāpeniski jānonāk un viens no pārejas posmiem daļai ir runāšana par savu problēmu. Ja tas neatvieglo, tad jau iestājas pilnīga apātija, kad vairs ne ar vienu par to nerunā, līdz kurai, tiesa, meitene vēl nav nonākusi, ja jau ir spējīga ieiet vēl cosmo un rakstīt komentārus. Bet tas jau nenozīmē, ka stāvoklis pavisam droši vēl nepasliktināsies.
Esmu no tiem, kas piekrīt, ka ir cilvēki, kurus pašnāvība atbrīvo no objektīvi lielām dzīves ciešanām slimību, lielu defektu u.c. pazemojumu dēļ, bet šeit uzskaitītās problēmas ir tālu no lielām un jāiet pie bezmaksas psihiatra, vismaz būs kāds, kas uzklausa un nenosodīs.

Iesaku vērsties pēc specialista palīdzības.. tādas domas nav veselīgas.
Vispār ir pētīts, ka indivīdi, kas izdarijuši pašnāvību, iepriekš par to ir ieminējušies/runājuši...(t)

Nav mans merkis kadu provicet,bet tie kuri tiesam frib to izdarit tie izdaris nevis par to runas un mekles iespejas. Nu tapat ar visu dzive, kuri gribes tie atradis iespejas.

Nedari muļķības!

Un paraut līdzi nevainīgos, lieliski!

Vienas no labakājam metodēm ir (Carbon monoxide vai Hydrogen sulfide) + mašina; (t)
Lūdzu Deivs tikai nedē kaukādas tabletes ko nezini, sabojāsi aknas, nonāksi slimņicā un paliksi par invalīdu uz mužu. :'-(
Bet nemeģini nomirt kamēr vel nees pameiģinājus kādas labas narkotikas mūžā!:-)