Es ar vecākiem šobrīd dzīvoju.
To nevarētu izrunāt ar kādu no viņiem? Viņi taču noteikti neatteiks palīdzēt, lai nu kādas problēmas vai vēlmes.
Protams, var teikt, ka uzskaitītās lietas ir tāds sīkums, ko pārvarēt, ka varbūt citus pavēro no ārpuses un liekas, cik laimīgs, daudz sasniedzis cilvēks, bet reāli kam ir gājis cauri, to neviens nezina. Bet ir izgājis. Tāpat neviens nezina, vai ir aprunājies ar kādu speciālistu, kurš iesaka dažādas metodes, vairāk sevi saprast utt. Pati labāk pēc tam zināsi, kāpēc šobrīd tā domā. No tās informācijas, ko redzu, tev ir neveiksmes, apjukums, tāda veida sajūtas, kas faktiski rodas ļoti daudziem un no tā nav jābaidās, tiiiiiik daudz vēl neesi izmēģinājusi, kur kaut parīt pēkšņi hops un saproti, kas patīk utt., bet ir jādod iespēja. Tas arī var pāriet pēc laika, tikmēr vari kādu sarunu biedreni atrast, kura iespējams gribētu izvilkt tevi no mājas un kaut līdz parkam kādu dienu aiziet, jo arī viņai nav kompānijas. Tas ir pilnīgi iespējams.
No privātā arhīva: tas, ka kāds veids liekas briesmīgi, tas jau ir labi. Domāt ir viena lieta, apsvērt arī, bet šobrīd zinu, ka realizēt nebūtu bijusi gatava, labi, ka tā. Lai kādas sāpes, cūcības no citu puses, pamata pazušana un daudz kas cits būtu, nē, nevarētu to ne ģimenes, pat ne suņa dēļ, nespētu to viņiem nodarīt. Liels pagrieziena punkts man bija tad, kad to izdarīja jauns cilvēks, kurš tika satikts gandrīz katru dienu. Šoks nenormāls, viss process ļoti dīvains, bet apjausma, ka to nevar darīt, lai vai kas. Bija lemts būt šeit, piedzimt, dzīvot, tad tam ir mērķis un arī jēga. Apstākļi nebūt nav tie briesmīgākie, neesam pat ne bez jumta virs galvas, ne ēdiena, ūdens utt. Pat nonākot uz ielas, nē, ir vēl miljoniem ceļu, ko iet. Kādam prieku sagādā strādāt veikalā, sastapt interesantus cilvēkus, iet uz patversmi, paņemt sev mājdzīvnieku, kas ir it kā vienkāršas lietas, bet dod visu ko, pat to, ko iepriekš nebija gaidījis.
Un es zinu, ka to var katrs, arī tu, mēģināt, lai atrastu kādu lietu, kas liekas interesanta - nu un ka studijas pameti, nu un par to darbu, bet taču cilvēki to visu atrod, kāda gan starpība pēc cik ilga laika, so what kādā termiņā, kas tāpat katram atšķiras, un so what, ka notiek kaut kas, ko negribam, jo tas notiek bieži vien neatkarīgi no mums, un kaut kādi mēsli nevar būt spēcīgāki par mums. Ja tas kādu laiku un izveidoji diskusiju, kas liecina, ka gribi to risināt, par to runāt un saprast, ja daudziem jau līdzīgi meklējumi bijuši, tad uzjautā kādam pazīstamam naudu, lai aprunātos ar kādu, kas ir izstudējis ļoti daudz par visādiem gadījumiem, vai ir iespējas arī to dabūt bez maksas. Atceries, ka varbūt šobrīd liekas, ka ej soļus atpakaļ, bet viens sīkums, kurš var notikt negaidīti, iespēja, jaunums, notikums, darbība, izdevība (vienalga kādā jomā, skolas izvēlē, darba jomā utt.), var pavērt pilnīgi jaunu pavērsienu uz visu turpmāko, vari jebko un vai tiešām to būtu vērts izmest? Visas dotības ir, nešaubies.