Kādu nāvi jūs izvelētos?

 
Reitings 34
Reģ: 13.12.2017
Tā kā aptuveni divus gadus neredzu jēgu vispār šajā pasaulē un eksistēju nevis dzīvoju. Esmu daudz domājusi par pašnāvību. Man ir 21 gads un domāju, ka var jau gadīties piedzimt kļūdas pēc vai arī cilvēkam ir dots īss laiks šajā pasaulē.
Kā jūs izvēlētos mirt? Pakārties es nevēlos, jo tas man liekas,ka ir briesmīgi. Lekt no kaut kurienes arī nē. Varbūt no pārlieku lielas medikamentu lietošanas ir iespēja nomirt? Es vēlētos, lai tas notiek ātri un aizmigšanas veidā apmēram.
13.01.2018 23:35 |
 
Reitings 388
Reģ: 19.12.2017
Nerātnā, tā arī notiek dzīvē? :D nezinu nevienu gadījumu, kur cilvēkam pienāk 89 gadi, viņš aiziet gulēt un bez sāpēm iemieg uz visiem laikiem. Tā jau, protams, būtu tīri OK, ja vēl nāktu klāt tas, ka līdz 89 gadiem būtu sprigans bez atmiņu vai kustību traucējumiem utml. Bet man jau šķiet, ka tas tāds pasaku variants.
14.01.2018 00:25 |
 
Reitings 175
Reģ: 21.05.2017
Ārsts maksā naudu un pašlaik es nestrādāju

Es esmu gandrīz 100% pārliecināta, ka valsts psihoneiroloğiskajās klīnikās sniedz bezmaksas palīdzību.
14.01.2018 00:31 |
 
Reitings 199
Reģ: 24.12.2017
Meklēju darbu, lai varu iekrāt naudu dzīvošanai studijām ārpus savas pilsētas, nevaru atkal atrast darbu, tā es sēžu mājās trešo mēnesi un jūku prātā. Ilgākais laiks, kad neesmu gājusi ārā no mājam ir mēnesis.
Trīs mēnešus? Kas par nahuj ble? :-O Laikam meklē kaut kādu neeksistējošu pasaku darbu vai esi pārāk izvēliga.
Un tevi tur tur kā cietumā, ka neej ārā no mājās? Arī es esmu neilgu brīdi bijis bez darba, bet praktiski katru dienu, kaut kur gāju ārpus mājas, kaut vai uz māķīti paēst vai pastaigāties vai dajebko.
14.01.2018 00:32 |
 
Reitings 175
Reģ: 21.05.2017
Jo sevišķi akūtiem gadījumiem (gribu mirt, iesakiet metodi)
14.01.2018 00:32 |
 
Reitings 3665
Reģ: 23.06.2016
Deinaa, es saprotu, ka tas, ko teikšu, varbūt nepalīdzēs īpaši sajusties labāk, bet, kā Acidpauli minēja, lietas, kuras aprakstīji, nav svešas ļoti daudziem Tava vecuma cilvēkiem (un ne tikai Tava vecuma). Tas nenozīmē, ka tās ir kaut kādā ziņā mazāk nozīmīgas, bet izvēlēties mest plinti krūmos - tas ir ļoti riskants un tiešām radikāls lēmums, kas visticamāk būs neatgriezenisks. Speciālists vismaz varēs Tev palīdēt izprast - kāpēc tā jūties, un, tīri ziņkāres pēc, no kā Tu baidies (jo teici, ka nav drosmes apmeklēt speciālistu)?
14.01.2018 00:34 |
 
Reitings 4218
Reģ: 29.01.2009
acidpauli
Notiek gan. :) Un ne tikai miegā, bet vnk sēžot. Vai apsēstas un nomirst. Vai iet, apstājas un nomirst, un nokrīt, tas gan. Vnk aizmieg nāves miegā no vecuma. Un ar smaidu uz lūpām.
14.01.2018 00:37 |
 
Reitings 5261
Reģ: 27.03.2009
Acodpauli, tā notiek. Vecs pie saprāta esošs cilvēks aiziet gulēt, ērti krēslā iekārtojies skatās tv, un aizmieg... un nepamostas.
Pats labākais variants...
14.01.2018 00:39 |
 
Reitings 228
Reģ: 14.12.2017
Māte tā mocījās, lai dotu Tev dzīvību, bet Tu raudi, ka nevari atrast darbu, nu gan "liela" bēda. Pašnāvība ir resursu izniekošana. Tik pat labi kā čīkstēt un sevi muļķot, enerģiju vari izlikt kaut cik lietderīgāk - iet, pēc pokera terminoloģijas, - "All-in". Ko teikt tiem, kuriem nav tādas privilēģijas kā Tev, pieņemu, ka Tev ir visas ekstremitātes (2 rokas, 2 kājas). Daudzi cilvēki būtu laimīgākie cilvēki pasaulē ar to, kas jau Tev ir.
.
Ej kaut uz policijas akadēmiju vai armiju. Gaidīs ar atplestām rokām pat sievietes. Opcijas ir, ja meklē.
14.01.2018 00:42 |
 
Patīk
Reitings 151
Reģ: 07.02.2013
Agrāk es arī pastudēju šo tēmu un nonācu pie secinājuma, ka vienīgie pašnāvību veidi, kas ir nesāpīgi un ar augstu drošības koeficientu ir 1) ātra un letāla smadzeņu trauma - lodes, ieroči ar uzsvaru ka procesā audi/kauli neabsorbē lielāko daļu trieciena, 2)liels eksplozīvu materiālu daudzums, 3) oglekļa monoksīds - lēns process bet drošs, ja pietiekošs gāzes apjoms, labi izolēta sistēma pret noplūdi un ja neviens neatrod tevi pirms iestājas smadzeņu nāve. Ceru tomēr, ka tas nedos nekādas muļķīgas idejas, ja topics nopietns (visticamāk, nē).
14.01.2018 00:44 |
 
Reitings 3665
Reģ: 23.06.2016
Vecs pie saprāta esošs cilvēks aiziet gulēt, ērti krēslā iekārtojies skatās tv, un aizmieg... un nepamostas.

Jap, daudz dzirdēts variants, ceru, ka man paveiksies šādi, kad būšu tik sena, kad viss jau būs piedzīvots un izbaudīts.
14.01.2018 00:44 |
 
Reitings 34
Reģ: 13.12.2017
MarioGetYour , jā vidusskolā bija mans mērķis policijas akadēmija, bet man ir -3 redze tā kā par to varu tikai sapņot, jo tādus cilvēkus neuzņem.
14.01.2018 00:48 |
 
Reitings 50
Reģ: 03.01.2018
Nu bāc, tas ka Tev ir 21, tur dzīve neapstājas. Neesi Tu vienīgā uz zemes kam ir domas par pašnāvību, sēdēt uz medikamentiem nav izeja ( saku no pieredzes, jo pati lietoju antidepresantus un Diazepam katru dienu ). Bet par darbu? Es strādāju 2 ar pus gadus vienā darba vietā, kurš man ir pirmais darbs un man to darīt nepatīk, bet nauda paliek nauda un izdzīvot es varu. Kāpēc Tu forumā meklē palīdzību ? Tu ceri uz kkada svešinieka atbalsu? Tas ir tas pats kas mums visam pateikt - “ nesatraucies, viss būs ok” un Tu ceri ka Tev no ta labāk paliks ? Kamēr pakaļu nepacelsi, pašai labak nepaliks, atrodi nodarbi, lasi grāmatu vai ziņas kas tevi interesē, ieliec austiņas un ej pastaigā. Tu esi gājusi universitātē... ne visiem ir dota tāda iespēja. Ko Tu ceri no citu palīdzības ja pati negribi sev palīdzēt/ negribi kaut 10% spēka ieguldīt.
14.01.2018 00:50 |
 
Reitings 1912
Reģ: 13.05.2016
Arī es par to kādreiz dzivē esmu daudz domājusi, variants kas man likās labs bija heroīna pārdozēšana. Tu vnk atslēdzies un viss. Vienā mirklī tu dur adatu otrā jau viss. Vienīgi ja tevi kāds "laicīgi" atrod tad var arī izglābties, bet pēc tam gan sūdīga jušana būs :D
14.01.2018 00:51 |
 
Reitings 8847
Reģ: 12.04.2017
Kur ir tavi vecāki un citi radi?
14.01.2018 00:53 |
 
Reitings 388
Reģ: 19.12.2017
Neratnā un Mis take - tādu variantu neesmu ne redzējusi (nerunājot par sev pazīstamiem, es pat uz ielas neesmu redzējusi 80+ cilvēkus, kuriem nebūtu kādas problēmas), ne dzirdējusi, bet ir prieks par tiem cilvēkiem, ja tādi ir.
----
Deinaa - variants par Eramus/apmaiņu programmu foršs. Ja esi no mazpilsētas, atrod kaut kādu darbu, iekrāj naudu un aizbrauc uz lielāku Latvijas pilsētu, ja nevēlies braukt uz ārzemēm - arī Latvijas ietvaros var mainīt vidi, gan lielākas darba iespējas, gan jauns starts.
Varbūt varētu palīdzēt atsvaidzināt dzīvi, paskatīties uz to pozitīvāk jaunas attiecības ar vīrieti, jaunas draudzības, jauni hobiji u.tml.
Par hobijiem runājot - ja patīk būt redzamai, varbūt ir vērts uztaisīt sev skaistu instagram kontu vai blogu, mūsdienās jau daudzi kļūst par zināmiem cilvēkiem šādā veidā. Var arī izveidot biznesiņu - plānotāju, bestselleri izdot (tur nevajag literāta prasmes, paskaties uz Saplēsto mežģīnu grāmatu), zīmolu izveidot (arī tur nevajag dizainiera prasmes, paskaties uz "Latviete/Latvietis" zīmolu). Ja nepatīk būt redzamai, tad labdarība, darbošanās dzīvnieku patversmēs utt.
Iesaku tev visu šo, jo domāju, ka jauna vide un jaunas nodarbošanās tevi izrautu no depresivitātes.
14.01.2018 00:56 |
 
Reitings 34
Reģ: 13.12.2017
Es ar vecākiem šobrīd dzīvoju.
Protams tas nav tikai darba dēļ, ka nekam neredzu jēgu. Vienkārši visas problēmas manī ļoti ilgi ir krājušās un šī ir problēma ir maza daļa kaut kam lielam. Es zinu, ka kādu dienu es neizturēšu. Man vispār nav motivācijas iziet āra no mājās.
14.01.2018 01:03 |
 
Reitings 388
Reģ: 19.12.2017
Cik ilgi tev jau ir tik slikti? Ja līdz pusgadam, tad varbūt nogaidi, ļauj sev padrepesoties tādā ziņā, ka cik tad ilgi vēl sēdēsi mājās, ar laiku jau apniks, tad, kad apniks, tad arī būs motivācija iziet no mājām un kaut ko mainīt. Reizēm vajag vienkārši pagulēt un pabūt ar savām domām un nedarīt neko. Protams, ja tas stāvoklis ieilgst, tad jāmeklē citi risinājumi.
Ārsts (psihologs, psihoterapeits), zāles (psihiatrs), ārstēšanās stacionārā ir risinājums, ja nepaliek labāk. Tas tev nedos nekādu brīnumainu atrisinājumu, bet palīdzēs savākties.
14.01.2018 01:11 |
 
Reitings 8847
Reģ: 12.04.2017
Es ar vecākiem šobrīd dzīvoju.

To nevarētu izrunāt ar kādu no viņiem? Viņi taču noteikti neatteiks palīdzēt, lai nu kādas problēmas vai vēlmes.
Protams, var teikt, ka uzskaitītās lietas ir tāds sīkums, ko pārvarēt, ka varbūt citus pavēro no ārpuses un liekas, cik laimīgs, daudz sasniedzis cilvēks, bet reāli kam ir gājis cauri, to neviens nezina. Bet ir izgājis. Tāpat neviens nezina, vai ir aprunājies ar kādu speciālistu, kurš iesaka dažādas metodes, vairāk sevi saprast utt. Pati labāk pēc tam zināsi, kāpēc šobrīd tā domā. No tās informācijas, ko redzu, tev ir neveiksmes, apjukums, tāda veida sajūtas, kas faktiski rodas ļoti daudziem un no tā nav jābaidās, tiiiiiik daudz vēl neesi izmēģinājusi, kur kaut parīt pēkšņi hops un saproti, kas patīk utt., bet ir jādod iespēja. Tas arī var pāriet pēc laika, tikmēr vari kādu sarunu biedreni atrast, kura iespējams gribētu izvilkt tevi no mājas un kaut līdz parkam kādu dienu aiziet, jo arī viņai nav kompānijas. Tas ir pilnīgi iespējams.
No privātā arhīva: tas, ka kāds veids liekas briesmīgi, tas jau ir labi. Domāt ir viena lieta, apsvērt arī, bet šobrīd zinu, ka realizēt nebūtu bijusi gatava, labi, ka tā. Lai kādas sāpes, cūcības no citu puses, pamata pazušana un daudz kas cits būtu, nē, nevarētu to ne ģimenes, pat ne suņa dēļ, nespētu to viņiem nodarīt. Liels pagrieziena punkts man bija tad, kad to izdarīja jauns cilvēks, kurš tika satikts gandrīz katru dienu. Šoks nenormāls, viss process ļoti dīvains, bet apjausma, ka to nevar darīt, lai vai kas. Bija lemts būt šeit, piedzimt, dzīvot, tad tam ir mērķis un arī jēga. Apstākļi nebūt nav tie briesmīgākie, neesam pat ne bez jumta virs galvas, ne ēdiena, ūdens utt. Pat nonākot uz ielas, nē, ir vēl miljoniem ceļu, ko iet. Kādam prieku sagādā strādāt veikalā, sastapt interesantus cilvēkus, iet uz patversmi, paņemt sev mājdzīvnieku, kas ir it kā vienkāršas lietas, bet dod visu ko, pat to, ko iepriekš nebija gaidījis.
Un es zinu, ka to var katrs, arī tu, mēģināt, lai atrastu kādu lietu, kas liekas interesanta - nu un ka studijas pameti, nu un par to darbu, bet taču cilvēki to visu atrod, kāda gan starpība pēc cik ilga laika, so what kādā termiņā, kas tāpat katram atšķiras, un so what, ka notiek kaut kas, ko negribam, jo tas notiek bieži vien neatkarīgi no mums, un kaut kādi mēsli nevar būt spēcīgāki par mums. Ja tas kādu laiku un izveidoji diskusiju, kas liecina, ka gribi to risināt, par to runāt un saprast, ja daudziem jau līdzīgi meklējumi bijuši, tad uzjautā kādam pazīstamam naudu, lai aprunātos ar kādu, kas ir izstudējis ļoti daudz par visādiem gadījumiem, vai ir iespējas arī to dabūt bez maksas. Atceries, ka varbūt šobrīd liekas, ka ej soļus atpakaļ, bet viens sīkums, kurš var notikt negaidīti, iespēja, jaunums, notikums, darbība, izdevība (vienalga kādā jomā, skolas izvēlē, darba jomā utt.), var pavērt pilnīgi jaunu pavērsienu uz visu turpmāko, vari jebko un vai tiešām to būtu vērts izmest? Visas dotības ir, nešaubies.
14.01.2018 01:33 |
 
Reitings 8847
Reģ: 12.04.2017
Un pa spēkam nav - nu varbūt nevari būt tagad svarcēlāja, kura var uzmest 100kg mierīgi, bet ir spējas daudz kur citur. Ja negribas mācīties, tad nav jāmācās, jāmokās stājoties iekšā un ārā - var iesaistīties dažādos projektos, kas arī būs sava veida mācības. Varbūt esi iekļuvusi tajā posmā, kad liekas - kā tad tā, citi studē, bet man nepatīk, nepadodas, atmetu ar roku, tad jau nevaru. Tādu arī pa pilnam, vienalga, kādu apstākļu dēļ (objektīvu vai subjektīvu). Nav jau svarīgi, kāds tas plāns bija, svarīgi, kādu plānu vari izveidot tagad - arī to noteikti var piepalīdzēt speciālists, jo visi priekšnoteikumi noteikti ir.
14.01.2018 01:45 |
 
Reitings 4218
Reģ: 29.01.2009
acidpauli
Vēsturei zināmas lielas personības arī ir mirušas no vecuma, vnk aizejot no šīs dzīves.
.
Redzēju biogrāfisku mākslas filmu par karalieni Elizabeti I, ar kuras aiziešanu mūžībā beidzās arī filma. Cik paņemts no realitātes, cik pārveidots, nemācēšu pateikt, bet tajā ainā viņa aizgāja un apgūlās savā gultā, paziņodama, ka ir nolēmusi nomirt.
.
Vairs nevienu konkrēti nezinu, bet, ja pameklētu, gan jau karaliene Elizabete I nav vienīgā.
14.01.2018 01:59 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits