Notte, Tu dzīvo kādā no Skandināvijas valstīm vai arī Britu salās? Es domāju, ka vēlme pucēties ir atkarīga no cilvēku mentalitātes. Esmu novērojusi, ka skandināviem, īriem, britiem, arī vāciešiem šī vēlme ir mazāka, jo vairāk uz dienvidiem un austrumiem, jo vēlme pucēties ir izteiktāka. Mazāku uzmanību arī pievērš praktiskumam laikapstākļu dēļ.
*
Mana manikīre reiz stāstīja, ka strādāja salonā Jūrmalā, uz kuru atbrauca norvēģiete. Viņai mūža sapnis bija nolakot sarkanus nagus, viņai, pieaugušam cilvēkam, nekad nebija bijuši sarkani nagi. Es saku - kur problēma, tak nopērc veikalā sarkanu nagu laku un lako uz nebēdu. Bet nē, viņiem tā neesot pieņemts un tas skaitās ārišķīgi.
*
Es īsti nepiekrītu tam, ka laba mašīna, laba soma, koptas rokas ir šausmīgi ārišķīgi vai lieki. Sava ķermeņa estētika ir viena no dzīves dimensijām, kaut kā tā es to formulētu, ir forši, ja tu ceļo, ir forši, ka tev ir ērts matracis un apsildāmā grīda, ir forši, ka tu ēd veselīgi un eko, bet ir arī ļoti forši, ka tev ir skaista somiņa. Par to, kas ir "labs" - tas gan ir diskutējams jēdziens. "Labs" tajā kategorijā, kurā Tu vari atļauties. Diez vai es kādreiz varēšu atļauties somiņu par 10k eiro, un somiņai neņemšu kredītu, bet arī nepirkšu somas pa 5 eiro humpalās un nevilkšu salāpītas zeķubikses.