Pēc 2-3 mēnešu randiņošanas sapratām, ka nav ko vilkt garumā, es ierosināju, viņš piekrita, abi kopā izrunājām finanšu situāciju, vienojāmies par maksājumiem, kopā atradām dzīvokli, kas mums abiem patika un pēc nedēļas jau bijām ievākušies savā "ligzdiņā". :-D Tajā brīdī es vēl dzīvoju komunalkā kopā ar draudzenēm un viņš bija tikko atbraucis no ārzemēm un sēdēja uz koferiem pie vecākiem, tā kā abiem bija motivējoši apstākļi meklēt jaunu dzīvesvietu - jo tas notiktu jebkurā gadījumā, kādēļ gan nedarīt to kopā. Pieļauju, ja man tobrīd būtu savs dzīvoklis, tad kopā dzīvošana nenotiktu tik drīz... Ja kas, 'mājienu došanai' neticu, dzīve ir pārāk īsa, lai gaidītu, kad otrs sapratīs, ko es caur puķītēm mēģinu pateikt, tāpēc, ja es kaut ko gribu, tad saku skaidri, kā ir. :-D
8847
