Hanna, pirmkārt, tādu bērnu nedzemdēt jeb necīnīties par to, kas ir miris. Bērns piedzima 26 nedēļās un ar kaudzi slimībām / anomālijām, ja māte neliktu viņu glābt, tad bērns nomirtu - un tas būtu labākais, kas ar tādu cilvēku var notikt. Otrkārt, tā kā bērns piedzimis, ir izglābts, manuprāt, tas iezīmē problēmu ar eitanāziju, jo, pat ja māte būtu saprātīga, dižās izvēles nav kā atdot uz iestādēm, kas ir pakļaut gan bērnu, gan iestāžu darbiniekus mocībām. Treškārt, es vienkārši nezināju, ka tik trakas mātes ir Latvijā, es domāju, ka tas notiek tikai kaut kur kaut kad ārzemēs, līdz ar to man tas šķita interesants kā fakts. Es nesaprotu, kā bāriņtiesa ļauj mazai meitenītei tur dzīvot! Tas ir nenormāli! Tas cilvēks ir nelaimīgs, agresīvs, regulāri sit mātei, par ko viņu nevar vainot, bet tikai māti. Māsai un kaķim lielākoties nesit, bet "reizēm gadās" un kad mamma reto reizi aiziet uz veikalu, tad brāli pieskata mazā māsa... Meitai ir tēvs, kurš arī piedalās audzināšanā. Tad nu varētu parunāt par bāriņtiesu darbību, jo jebkurā gadījumā meitai būtu labāk pie tēva. Ceturtkārt, māte vaino valdību pie tā visa - tātad varētu parunāt arī par to, cik daudz valstij ir jāuzņemas atbildība par cilvēku nepareizajiem lēmumiem.
Man šis jautājums šķita interesants no šiem un vēl citiem jautājumiem. Nedomāju, ka ir netaktiski runāt par to, jo īpaši, ja māte vaino valdību pie tā, ka nogriež pabalstus.
1465
