Kāpēc gan ne? Tīri cilvēciska faktora dēļ - gribas iepriecināt.
Bet, ja, piemēram, kāda meistare ir sabeigusi nagus, uztaisījusi elli uz nagiem un nu jāglābj kas glābjams pie cita meistara, kāpēc gan nepateikties ar papildus samaksu?
ja izbrauktu ārpus un mazāk šokētos par to, ka šīs aspekts rada nezin kādu milzīgo nevienlīdzību un stagnāciju, tad arī redzētu, ka citur atstāj dzeramnaudas - ir vietas, kur jau rēķinā ieskaita automātiski pa virsu, ir, kur vienkārši iedod apaļu summu un dodas prom. Tā kā nelej.
Elzaelza-sabiedriiba nekad nebuus vienliidziiga,kameer viens pelniis 1000Eur labaakajaa gadijumaa,bet cits tos 4000Eur un pat stipri vairaak...
Es pedeeja braucienaa to loti stipri izjutu.
tādēļ ka tas ir viņas darbs pucēt un glābt nagus
1) Lielas blavejas varetu kadreiz izbraukt arpus Latvijas robezam , nevis tupi mest linkus uz latviesu interenta rakstiem dzeltanajos portalos.linku ieliku es,un taja navmelots pilnigi it nekas. Tapat ka anis teiktais ir patiesiba...
Pieklajigas iestades dzeramnaudu ieklau rekina, ari daudzviet citur pasaule, un ceka aru to redz un tiek maksati nodokli.kur te ir meli? FAKTUS STUDIJA LIELA BLAVEJA:-D:-D:-D:-D:-P:-P:-P:-P
neliela atkape dazai nezinitei
Mazliet no vēstures
Dzeramnaudas tradīcija nāk no vecās labās Eiropas, un sākumi rodami 17. gadsimtā Anglijas tavernās, kad dzērēji paslidināja naudu bārmenim, lai ātrāk tiktu pie sava dzēriena. Vēlāk dzeramnauda kļuva par Eiropas aristokrātu uzvedības manieri, ar kuru viņi skaidri norādīja hierarhiju un bija sava veida spēka spēle – kurš te ir galvenais. Amerikā no Eiropas to ieviesa turīgie ceļotāji pēc Pilsoņu kara, tomēr 19. gadsimta beigās vienkāršie amerikāņi pret to ļoti protestēja, jo uzskatīja, ka dzeramnaudas ir pret Amerikas demokrātijas ideāliem – pārāk skaidri iezīmēja apkalpojošās šķiras atkarību no bagātajiem. 20. gadsimta sākumā ar likumdošanas palīdzību tika mēģināts aizliegt dot dzeramnaudu, uzskatot to par demokrātijas nāvīgu ienaidnieku, jo rituāls atbalsta nevis galveno demokrātijas domu par visu cilvēku vienlīdzību, bet gan aristokrātijas vēlmi norādīt apkalpotāja vietu. Lielo krīžu laikā parasti dzeramnaudas uz laiku izpalika, savukārt ar uzviju atgriezās ekonomikas uzplaukuma periodos, kad jaunbagātnieki vēlējās uzsvērt savu statusu.