Esmu bijusi nopietnās attiecībās tikai ar pašreizējo puisi (2 gadi),līdz tam tikai tāda pastaigāšana rociņās.
Sekojošā lieta- man ir interesanti tikai, kamēr ir taureņu periods, līdz ko tas pāriet, sākas kaut kas nopietnāks, mani atkal nomāc vēlme meklēt šo sajūtu, dzirksti, kas rodas, kad vēl neesat kopā, bet ir flirts un abpusējas simpātijas.
Pašreizējo puisi ļoti mīlu, bet visu laiku nomāc domas "kā būtu, ja varētu koļīties riņķī". Pat doma par šķiršanos liekas neiespējama, bet tiiik ļoti apskaužu draudzenes, kas var taureņus vēderā dabūt, cik uziet.
Varbūt lieta tajā, ka viņš man vienīgais, ar kuru bijis sekss, tāpēc pakausī dun, kā būtu ar kādu citu. Zinu, ka izklausās pēc tādas patizlas vaimanāšanas, bet ir tāda nepiepildījuma sajūta. Ir arī sajūta, ka dabūšu pa ausīm no Cosmo meičām ,lai beidzu kunkstēt un novērtēju, kas man ir :D
Laikam tomēr ir labāk mazliet padauzīties riņķī, pirms veidot makten nopietnas attiecības, ko, meičas?
42
