Traveler
Jā, palikt bez darba nav forši. Pēc tā, kad uzņēmums, kurā strādāju, "aizgāja pa burbuli", es gandrīz gadu nosēdēju mājās bez darba, bet ar asarām par to, ka visi izbrāķē. Vienu reizi pat speciāli pasauca uz pārrunām, lai pateiktu, ka neņems, jo es esot pārāk laba, lai strādātu tik vienkāršā darbā. Tas man bija tāds wtf?:-D Kā arī sūtīju arī uz apkopējas darbiem un man atbildēja, ka man neesot pietiekamu prasmju, lai strādātu šajā amatā:-D (kaut gan CV ir norādīts, ka savulaik arī par apkopēju es esmu pastrādājusi). Vienreiz arī gaidīju savu kārtu uz pārrunām un dzirdēju jau esošā darbinieka sarunu ar citu, kas uz pārrunām atnācis. Esot pazīstamas. Un jau esošā darbiniece saka- tad jau es zinu, kas ir mans nākamais kolēģis.(t) Bet bija skumji, ka ar augstāko izglītību ir grūtāk atrast darbu nekā bez tās (spriežot tikai no manas pieredzes). Glāba tas, ka vīram ir labi apmaksāts darbs, tad iztikt varēja, bet bija tā stulbā sajūta, ka esi nenoderīgs, ka sēdi uz kakla, bet neko nevari izdarīt. Darīju kādus gadījuma darbiņus, lai ir vismaz kāda naudiņa klāt. Bet nu...vēlāk sanāca tā, ka nosūtīju kārtējo CV un mani pasauca uz pārrunām. Tad nu jau 3 mēnešus strādāju labā amatā, ar labiem kolēģiem un priecājos, ka netiku iepriekš kaut kur paņemta strādāt par minimālo algu :-) Piebildīšu, ka nedzīvoju Rīgā;-)
Tā kā...nesalūzti un meklē, meklē, meklē. Darbiņu atradīsi, tas ir tikai laika jautājums;-)