Darba meklētāju BEZTĒMA!

Opaaa, šodien uzaicināja uz darba pārrunām, bet nezinu, kā lai sagatavojas, jo par uzņēmumu tante google vispār neko neatros, tikai tajos uzņēmumu saitos, ka ir tāds reģistrēts, pat nevaru uzzināt ar ko viņi nodarbojas, pat jomu. Informācija pilnīgi nekāda....vrb Jums ir kāds padoms, kur lai vēl meklēju...:-/

Baksteriene
Ja neko nezini,nevari atrast, tad ej vien uz interviju un uz vietas uzzināsi.

aktīvi čekoju darbus kopš februāra sākuma, 2 vietas atteica (viena nebija mana sfēra, otrā sludinājumā prasīja pieredzi, bet intervijā meklēja asistentu vadītājam). 2 vietās šobrīd notiek pārrunas, vienā no tām pagājšnedēļ bija pārrunas, otrā šonedēļ būs. Katrā prasa visādus testus pildīt, md taisīt utml. Baigi tas nogurdina... Vēl vairākām vietām, kas likās gana saistošas, esmu nosūtījusi savu CV, redzēs kas un kā...

Kāda vella pēc DD aicināt cilvēku uz interviju, lai vinam pateiktu, ka šis cilvēks ir pārāk labs piedāvātajam amatam un nenems. Vnk brīnos :-D

Statistikai - 8.martā sāku sūtīt cv, kādus piecus sešus nosūtīju savā nozarē, jau biju uz divām intervijām un ar trešo nav skaidrs (uzdevums epastā, vēl nav atbildēts). Esmu pieņemta jau vienā darbā.
Bet ir mīnusi, alga nav liela utt., bet ir arī plusi un pieredzes uzkrājumu galvenais vajag.
Pati nebiju domājusi, ka būs tik ātri. Tagad domāju, ko darīt. Diezgan depresīvi ar tām algām (pieredze man nav liela, tāpēc, bet dzīvot jau tāpat kaut kā vajag).
Nedaudz nesaprotu, kā var meklēt darbu 6 mēnešus. Ja vienīgi joma ļoti specifiska vai gaida tiešām labu darba algu, vai meklē mazpilsētā.

Kā jau var noprast, neesmu vēl piekritusi, tuvāko divu dienu laikā jāpiekrīt. Skatos citus sludinājumus - sludinājumos daudz kas izskatās pat tīri OK, bet mana pieredze citos darba meklēšanas laikos rāda, ka sludinājumā rakstītais bieži nemaz nav patiesība. Tā kā varētu pameklēt ko labāku, tai pat laikā šis piedāvājums, kas man jau ir, arī nav tik slikts. Varbūt pārbaudes laikā paralēli vēl ko pameklēt? Nez.

Katrā prasa visādus testus pildīt, md taisīt utml. Baigi tas nogurdina...

Ja ir apgrūtnoši pildīt potenciālā darba devēja uzdotu mājas darbu vai testu, tad jāpadomā, vai pats darbs nebūs par grūtu... (t) Bet, ja darbiniekam nav lielas pieredzes, tad, manuprāt, šie mājasdarbi un testi ir gluži vietā.

Man, paldies dievam, parasti testi ir par konkrēto nozari, bet ir bijis tā, ka atnāku uz savas jomas vakanci, bet man klātienē prasa aizpildīt testu, ko pildīju, kad biju pie psihologa uz psihodiagnostiku - ļoti daudz jautājumu par sevi. Protams, ka pārsvarā meloju (zinu par atkārtotiem jautājumiem, kas tā kā atmasko melus). Tas tomēr šķita nedaudz jocīgi.
Vēl smieklīgāk bija, kad sen senos laikos pieteicos uz pārdevēja /konsultanta vakanci kaut kādā krutā latviešu veikalā un man uz epastu atsūtīja uzdevumus, kur bija tādi jautājumi kā - kāpēc, tavuprāt, mūsu veikala nosaukums ir xx, ja tev būtu jāpaskaidro ārzemniekam, kāpēc mums tāds nosaukums, ko tu teiktu, vai tavuprāt apgalvojums "xxxxx" ir patiess un pamato savas domas utt., izklausījās pēc pamatskolēnu anketas uz pilnu a4 lapu. :D

Testi vel ir sīkums. Man vienam bija jātaisa salīdzinoši nopietna prezemtācija pa dažādām tēmām divās valodās utt. Bet toreiz arī tiku darbā strādāt.

Nedaudz nesaprotu, kā var meklēt darbu 6 mēnešus. Ja vienīgi joma ļoti specifiska vai gaida tiešām labu darba algu, vai meklē mazpilsētā.

Vai vienkārši esi bez pieredzes un meklē nepareizajā lauciņā.. Ja maks nepiež, tad vel var tā, bet ja vajadzētu steidzami naudu, tad gan neviens nesēdētu tos 6 mēnešus bez darba.

atnāku uz savas jomas vakanci, bet man klātienē prasa aizpildīt testu, ko pildīju, kad biju pie psihologa uz psihodiagnostiku - ļoti daudz jautājumu par sevi.

Besī man šie jautājumi, bet es gan vienmēr godīgi atbildu, jo velns, ja negrib mani ņemt tādu kāda esmu, tad nav jēga. :-D

Es meklēju darbu ~10 mēnešus, bet man bija augstas prasības pret algu un arī šaura niša, nu nemeklēju pārdevējas vakanci.
Bet es visu to laiku strādāju vecajā darbā, vienkārši gribēju nomainīt uz citu, nebiju bezdarbniece.

Ak jā, tas Rīgā. Viena radiniece jau 2 gadus meklē darbu top level management, īpaši neiespringst, jo meklē super piemērotāko vietu tieši viņas vēlmēm. Jau 2 gadus nekur nestrādā.

Bet cik ilgs ir tas jūsu pieredzes laiks, kad jūs nosakāt algu, nevis jums piedāvā kaut ko tādu puslīdz normālu un jūs piekrītat?
Manā gadījumā alga nav minimālā, gribētos vairāk, bet tai pašā laikā saprotu, ka mans cv nav tik pilns, lai prasītu lielu algu, kaut cilvēki ar tādu pašu pieredzi daži pelna vairāk. Īsumā, man pārdomu vakars, jo gribas šoreiz darbā palikt ilgāk nekā iepriekšējā, ja vien tiešām piekrist šeit un paralēli sūtīt cv un varbūt atrast ko labāku. Vai tā būtu "pieklājīgi" darīt? Jo atteikt jau esošam kaut cik normālam piedāvājumam arī nešķiet prāta darbs.

P. S. Nemeklēju pārdevējas darbu, stāsts bija par laiku pirms pieciem gadiem, kad tikko sāku studēt. Tagad studijas ir pabeigtas. Kaut kāda pieredze ir, bet nav tā, ka 10 darba gadi aiz muguras un 25 publikācijas.

Vispār sāku nožēlot, ka aizgāju no iepriekšējā darba, tur bija daudz sliktā, bet, skatoties sludinājumus un aizejot uz intervijām, tur bija tomēr labāk. :d Spontāns lēmums aiziet, balstīts uz emocijām - silti iesaku nevienam tā nedarīt. :/ lai gan tā ir iespēja iegūt kaut ko labāku, tā sevi mierinu. :)

Un ko jūs izvēlētos - meklēt darbu jomā, kurā studējāt un kurš interesē, bet alga sākotnēji nav tik laba (nezinu, kā būtu pēc tam, atkarīgs no izsišanās) vai arī meklēt tagad darbu jomā, kur neprasa īpašu izglītību, tomēr alga ir lielāka (nu kaut kāds kazino, piemēram, bet tas nav vienīgais tāds piemērs)? Respektīvi būvēt karjeru sākot no mazuma vai ātrlaicīgi lielāki ienākumi? Man tādas dažādas pārdomas..

Es arī meklēju samērā ilgi jaunu darbu, bet neesmu aizgājusi no vecā. Tāpēc varu arī atļauties nekur nesteigties. Pieņemšu tikai tādu darbu, kur maksās vairāk nekā manā vecajā darbā, ir interesants man. Un nav tā, ka esošais darbs būtu slikts, vienkārši gribas kādas pārmaiņas. Vai otrs variants ir atrast kādu papildu darbu, kas ikdienu padarītu interesantāku.
Pieņemu, ka atrast darbu ar pamazu algu nebūtu grūti.

Neesmu ne savā specialitātē strādājusi. Jā, no sākuma bija maza slodze un mazā alga, bet tad vismaz redzu jēgu studijām.
Es vēl joprojām pētu pieejamās vakances. Tagad nav man tīkamās. Studiju laikā bija, un vismaz 2 vietās atteica, jo negribēja ņemt studentu. Tagad nekā, kaut uz tām vietām, kur tad pieteicos, mierīgi varētu piekrist. Jāgaida, kas atliek...

Bet cik ilgs ir tas jūsu pieredzes laiks, kad jūs nosakāt algu, nevis jums piedāvā kaut ko tādu puslīdz normālu un jūs piekrītat?

Tā jau nu gan reti kad ir, ka cilvēks pasaka, ka bez summas x vispār no gultas necelsies - parasti ir vienošanās, abas puses pakaulējas un vienojas par algu. Nu man tā parasti ir bijis, nekad nav bijis tā, ka pasaka, ka maksā tik un tik un tas nav apspriežams.

Un ko jūs izvēlētos - meklēt darbu jomā, kurā studējāt un kurš interesē, bet alga sākotnēji nav tik laba (nezinu, kā būtu pēc tam, atkarīgs no izsišanās) vai arī meklēt tagad darbu jomā, kur neprasa īpašu izglītību, tomēr alga ir lielāka (nu kaut kāds kazino, piemēram, bet tas nav vienīgais tāds piemērs)?

Man kaut kā bija radusies sajūta, ka jebkurš loģiski domājošs cilvēks izvēlas 1.variantu studiju laikā vai uzreiz pēc studijām un nevaru beigt brīnīties par tiem, kuri izvēlas 2.variantu. (t) ja vien ģimenē nav katastrofālas finansiālas problēmas.

Es pavisam drīz arī plānoju pievienoties darba meklētāju bariņam. (l)
Pašreizējā darbā neredzu izaugsmes iespējas, pienākumus tik liek un liek klāt, bet par algas palielinājumu nemaz nedomā. Un uzņēmumā valda liels haoss. Pārāk daudz bezjēdzīga stresa priekš manis.:-D
Kolektīvs ir foršs, darba laiks ir elastīgs, bet tas nespēj kompensēt visus mīnusus.