Maģistra studijas - jēga un pieredze

 
Reitings 2715
Reģ: 13.12.2013
Čau!:)
Šobrīd studēju maģistra studiju programmā, programmu varu raksturot kā haotisku, nekvalitatīvu un lielu vilšanos, bet ne par to stāsts. Gribu vienkārši parunāties.:-) Tikai filozofiski, vai ir jēga pabeigt nekvalitatīvu maģistra programmu? Varbūt ir kāda pieredze ar maģistra studiju pamešanu, atsākšanu un noderīgumu tālākās karjeras veidošanā, kad ir jau darba pieredze u.c.:-)
04.01.2018 12:28 |
 
Reitings 241
Reģ: 24.08.2016
Ja cilvēks jau skolas laikā spēj pats atrast savu īsto nodarbošanos, tas ir lieliski, bet tas par vismaz 90% tomēr ir Cinderella story. Pārējiem tomēr ir maksimāli jāpalīdz apjaust savas patiesās vēlmes un spējas. Un ja pie tā aktīvi tiktu strādāts jau skolās, tad pat ar vēl ne pilnīgām zināšanām, bet patiesu degsmi un vēlmi un galvenais, sapratni, ko viņš vēlas, šis cilvēks (topošais students), iestājoties augstskolā, spēs pavilkt da jebkādu līmeni, jo viņam būs interese un ja ir interese, tad ir motivācija un darbaspējas x100. Visu problēmu cēlonis ir intereses/motivācijas trūkums.
05.01.2018 00:12 |
 
Reitings 3521
Reģ: 25.06.2017
visa problēmas sakne slēpjas vidusskolās

Pilnīgi noteikti nē un nekādā gadījumā. Līdz augstskolai ir dažādība un daudz kas. Reformas ir vajadzīgas augstskolās, tur vispār retu labu lietu un kā paraugu var izcelt. Augstskolās tieši ir tās vecās metodes, neieinteresēšana, nav motivācijas un viss pārējais, ko gāž sabiedrība uz skolotājiem, ne uz pasniedzējiem, doktoriem, profesoriem augstskolās. Tur lūk lasa no lapeles visu lekciju un labākajā gadījumā to pašu tekstu parāda uz powerpoint. Protams, jābūt ieinteresētībai, ja jau esi tur aizgājis, pašam daudz kas jāmeklē un jādara, bet pilnīgi tas pats ir vidusskolās, turklāt, tā nav obligāta! Un ir smieklīgi lasīt, cik citi nav ar karoti ielikuši un tāpēc visi esot sanākuši baigie neveiksminieki, mētājas pa pasauli, neko nevar - pārfrāzējot. Nu tad ko daļa un daļa nevar? Slinkums un negribēšana. Un tehnikumi ir virziens, kur iet, ja zināšanas nesaista, bet zināšanas praktiskās lietās ir stiprā puse.
05.01.2018 00:18 |
 
Reitings 3521
Reģ: 25.06.2017
Turklāt interesanti, ka tie paši cilvēki vienmēr neapmierināti ar jebko, kur nu vien var. Tā jau ir sakne, jo kaut kur neiet, kā gribētos, tad vainīgi visi citi, kuri redz nav pateikuši, kam ir jāinteresē, kāpēc būtu jāmācās un izglītojis pie reizes, kur patiesībā slēpjas problēmas, kuras neatrisinās ar kaut kur citur paķertām ''idejām'', jo kopējā struktūra valstī ir jāmaina, kas saistās ar dzīves līmeni.
05.01.2018 00:21 |
 
Reitings 388
Reģ: 19.12.2017
Nesaprotu, kādu iniciatīvu tu, macaw, sagaidi no lektoriem tieši mācību pasniegšanas ziņā. Vai no sava darba devēja arī gaidi, lai viņš tevi ieinteresē pildīt darba pienākumus? Lielākoties mēs ejam uz darbu pelnīt naudu, bet uz augstskolu iemācīties prasmes, lai pelnītu naudu. Tā ir motivācija, to vajag mums, nevis citiem. Citiem, iespējams, būtu daudz izdevīgāk konkurences ziņā, ja mums tas neinteresētu.
05.01.2018 01:18 |
 
Reitings 6299
Reģ: 15.11.2012
acidpauli, iespraukšos. Jā, es gaidu no darba devēja motivāciju strādāt pie viņa. Nestrādāšu vietā ar attieksmi "kaut kas nepatīk? Nākamais!"
Vienas maģistra studijas jau esmu pametusi, jo nevarēju samierināties ar briesmīgu studiju kvalitāti. Es tur nestājos papīra dēļ, bet meklēju izaugsmi.
05.01.2018 07:41 |
 
Reitings 3897
Reģ: 01.01.2017
Var izverst diskusiju, vai pie mazkvalitativam studijam gadijuma nav vainigi pasi studenti, kas ir tik negudri, ka studiju latinu nakas likt zemaku.

Nu, normālās valstīs viss ir vienkarši, tie studenti, kuri "nevēlk" studijas, lido ārā no augstskolas un latiņu neviens nenolaiž. Pie mums izglītības nozare ir bizness, jo ilgāk un jo vairāk students maksā par macībām, jo izdevīgāk.
Nu un protams tas, kas tiek pasniegts(it īpaši tehniskajās zinātnēs) bieži vien ir pilnīgs "auts", lekciju materiāli ir veci ka mamutu sūdi un ir sajūta ka daudzi pasniedzēji(ne visi) vēl joprojām dzīvo PSRS laikos.
Atsevišķi pieminēšu ka mums valstī nav vienota pētījuma/datu par to kādi speciālisti ir vajadzīgi/būs vajadzīgi un cik daudz. Tāpēc arī mēs esam tur, kur mēs esam.
06.01.2018 23:39 |
 
Reitings 17280
Reģ: 29.01.2012
mums valstī nav vienota pētījuma/datu par to kādi speciālisti ir vajadzīgi/būs vajadzīgi un cik daudz

aha, un turklāt vēl ir pārliecība, ka piešķirot 200 budžeta vietas IT studijām mums radīsies 200 IT specialisti, un po**j, ka 100 no šiem studentiem studijas pamet pēc pirmās sesijas.
06.01.2018 23:42 |
 
10 gadi
Reitings 2910
Reģ: 27.08.2009
normālās valstīs viss ir vienkarši, tie studenti, kuri "nevēlk" studijas, lido ārā no augstskolas un latiņu neviens nenolaiž. Pie mums izglītības nozare ir bizness, jo ilgāk un jo vairāk students maksā par macībām, jo izdevīgāk.

Šim gan piekritīšu. Somijas piemērs ir ļoti labs - akadēmiskāka un polittehniskāka tipa augstskolas ar dabisko konkurenci - tik un tik budžeta vietas (maksas nav vispār, varbūt privātās augstskolās, neesmu informēta), iestājeksāmeni, tiec/netiec. Viss. Latvijā (īpaši reģionu augstskolās) tiek ar C līmeņiem un ir milzums maksas vietu. Līdz ar to ir nespējīgas bagātu vecāku atvases, kas izmoka (ar tādu kārtīgu pasniedzēju atbalstu) juristus/komunikāčus/mārketingistus un vadītājus, bet tur reāli nav nekā no tā profesionāļa. Bet skaitās.
Manuprāt, Lavijai būtu jāveic identiski soļi (nākotnē, kad to, cerams, varēsim atļauties). 1) vismaz uz pusi samazināt valsts augstskolu skaitu, bet - pilnībā valsts finansētas (arī vakara un NPK; neklātieni izskaust); 2) Uzturēt tomēr vienlīdzību dažādu jomu studijās (nevis 3 augstskolas IT-šņikiem, 0,5 fakultātes - filologiem) - kvalitatīvi speciālisti būs vajadzīgi vienmēr visās jomās; 3) Iestājeksāmeni visās programmās bez izņēmuma. 4) Celt tehnikumu un profeņu kvalitāti un prestižu (liekas, ka Liepājas Valsts tehnikums kopš renovācijas ir labs piemērs, kaut gan daudz neko nezinu). Pārējais būs domino efekts - skolēni vidusskolā reāli apzināsies, vai spēj un grib vai nespēj un negrib mācīties augstskolās un attiecīgi koncentrēsies uz sev svarīgajiem priekšmetiem/prasmēm -> privātās augstskolas ar maksātspējīgām viduvējībām kļūs neprestižas gan studentu, gan darba devēju vidū -> arī pasniedzēju prestižs un konkurence valsts augstksolās celsies, ko vajadzētu papildināt arī atbilstošam atalgojumam, līdz ar to viņu darba kvalitāte celsies. Izklausās utopiski, bet, manuprāt, tas ir tieši tik vienkārši.
07.01.2018 00:08 |
 
Reitings 17280
Reģ: 29.01.2012
1) un 3) brīvās LV laikos zēla un plauka 90ajos gados
07.01.2018 00:26 |
 
Reitings 3897
Reģ: 01.01.2017
un turklāt vēl ir pārliecība, ka piešķirot 200 budžeta vietas IT studijām mums radīsies 200 IT specialisti, un po**j, ka 100 no šiem studentiem studijas pamet pēc pirmās sesijas.

57days cepuri nost, Tu ļoti precīzi un lakoniski aprakstīji mūsu tagadējo situāciju ar IT.
07.01.2018 00:38 |
 
10 gadi
Reitings 2910
Reģ: 27.08.2009
1) un 3) brīvās LV laikos zēla un plauka 90ajos gados

Nu, stipri apšaubu, ka LV 90. gados zēla un plauka jebkas, izņemot patriotismu.
07.01.2018 00:53 |
 
10 gadi
Reitings 1207
Reģ: 29.01.2009
Nediskriminējiet cilvēkus. Kā man strādājošam studentam mācīties klātiene??
No studijām nepaēdīsi.
07.01.2018 01:54 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits