Maģistra studijas - jēga un pieredze

Man aktuāls jautājums. Sāku tieši skatīties programmas un visu pārējo. Tagad domāju, ir vērts vai nē. Bet laiks ir krietni līdz nākamajam sasaukumam, tad nu skatīsies. :)

Nevarēšu piekrist :)
Studentam visbiežāk pēc studiju pabeigšanas nav ne uztveres, ne pieredzes, ne prakses, ne spējas (juridiskajā jomā), un pirmā darba meklējumos kandidāts tiek vērtēts pēc iegūtās izglītības. Varbūt valsts iestādēs tas nav tik būtiski, taču privātajā sfērā uz izglītību ļoti skatās.
Vienas personas uzstāšanās vērtēšana vienā tiesas sēdē ir pārspīlēts vispārinājums.

Nav jau tā, ka darbu meklē tikai svaigi augstskolu beidzēji un jebkurās darba pārrunās ir arī praktiskais darbs.
Par uztveri.. vai nu cilvēkam ir iekšā jurists vai nav.

Vienas personas uzstāšanās vērtēšana vienā tiesas sēdē ir pārspīlēts vispārinājums.

Piekrītu, vienkārši tā bija pirmspēdējā tiesas sēde vecā gada izskaņā, tāpēc palika atmiņā. Būtu interesanti salīdzināt visu pretējo pušu iegūto izglītību :)

Studentam visbiežāk pēc studiju pabeigšanas nav ne uztveres, ne pieredzes, ne prakses, ne spējas (juridiskajā jomā)

Absolventiem nav uztveres un spējas? Ko viņi tur tos 5 gadus dara? Civillikumu kā Bībeli mācās?

Jurists tomēr paliek profesija, kur katram sava taisnība :D

schoco, mācās daudz un visu pēc kārtas, taču uztvere un spējas tomēr parādās ar pieredzi un praksi. Ja Tu esi pabeigusi juristus ar baigo juridisko uztveri un spējām, tad tas ir ģeniāli :)

Tad kāda ir tieši LU priekšrocība, ja spējas un uztveri, kas ir jurista pamatu pamats, dod no universitātes nesaistītas lietas? Pēc šādas loģikas, kāda starpība, no kurienes tas nespējnieks ir nācis, jo tāpat uz tiesas sēdi nevar laist bez apmācības.

acidpauli, ja, RJA. Tas gan bija vairakus gadus atpakal, bet uz beigam sapratu, ka tas nav isti man. Nedaudz iesikstejusas macisanas metodes, neka inovativa, gadu no gada viens un tas pats, daudziem pasniedzejiem ir tiesam saurs redzes loks. Es saprotu, ka daudzi no viniem ir savas jomas profesionali, bet varbut tiesi ta ari ir problema, jo ir tikai viens pareizais cels. Es nedomaju, ka jurista profesija ir kaut kada kreativa, bet salidzinot ar citam augstskolam (vairak arpus Latvijas), tada sajuta, ka visi pasniedzeji un vinu metodes ir tadas pasas, ka vinu pirmaja darba diena. Turibu es nemaz neuzskatu par augstskolu, bet, ja vajadzetu tikai diploma del, tad gan butu viegli vienkarsi atstradat. Ja tagad butu jastude, nebutu to darijusi Latvija.

Es atkal RJA neizskatiju par variantu, jo mani interese Latvijas tiesibas, bet RJA ir uz arzemem tendeta un macibas anglu valoda - vismaz ta bija tad, kad skatijos. Man gan zinosi cilveki teica, ka LU bakalaurs + RJA magistrs ir laba kombinacija, jo dod plasaku skatijumu, savukart RJA bakalauram nav jegas, ja stradasi Lavija, jo parak daudz citu prieksmetu.
Mani pilniba apmierinatu LU, pasniedzeji parsvara loti patika (ar iznemumiem), bet man butu bijis japakarto savs darba grafiks, jo katru dienu lekcijas no 16.30 un vispar saubijos, cik veseligs ir rezims 8-22 katru dienu. Nezinu, vai turpinasu studet tiesi Turiba, iespejams, pariesu kaut kur, tad jau redzes. Turiba ar savam "inovativiem risinajumiem" besi, lai gan pirms iestasanas bija labas domas par Turibu. :D

Manuprāt, dažas no LU priekšrocībām ir ļoti kompetenti pasniedzēji, kas ir savas jomas profesionāļi, pietiekami laba teorētiskā bāze un stingra zināšanu pārbaude, iespējas piedalīties nacionāla un starptautiska līmeņa izspēlēs, kā arī tā ir vienīgā iestāde, kurā tiek kārtots valsts eksāmens, lai iegūtu jurista kvalifikāciju. Bet neizvērsīsim šo diskusiju par kašķi, saistītu ar LU JF :) katrs var palikt pie savas iemīļotās augstskolas ;)

BA arī būtu vienīgā vieta, kur es būtu gatava maksāt naudu par studijām.
Es biju gaidījusi kaut ko daaaudz nopietnāku, par kvalitāti nemaz nerunājot. Atsevišķi priekšmeti,kas sakrita ar bakalaura priekšmetiem, bakalauros tika ņemti daudz padziļinātāk un aptverošāk, man kaut kā likās, ka vajadzētu būt otrādi. :-/
Pabeigt noteikti taisos, nav gluži tā,ka studijas prasa kaut minimālu atdevi no studenta+ vēl viens papīrs, par ļaunu nenāks. :-)

Pirmais maģistrs bija nepieciešams darbam, bez tā nebūtu jēgas bakalauram vispār. Daudzi kursi likās ķeksīša pēc. Un tas, ka pēdējais gads sastāvēja no prakses un maģistra darba rakstīšanas... Labi, ka tiku budžetā. Negribētos par to maksāt.
Otrs maģistrs vēl nav iegūts. 101 reizi ir gribēts pamest studijas, jo jauna programma un šausmīgi daudz neskaidrību. Ja studiju programmu pozicionē kā strādājošajiem studentiem paredzētu, tad ir galīgi garām viss.
Cerams, neuznāks dullie un drīzumā nesanāks vēl kaut kur iestāties :-D

ērzelis, pilnīgi saprotu tevi.:-D Es biju pieradusi pie normālas pasniedzēju attieksmes pret savu darbu, pie kursu nedublēšanās, pareiziem faktiem. Sajūta kā BKI.:-D Katram būs sava mīļākā augstskola, man diemžēl tā nebūs RTU.

Lielum lielais vairums studiju programmu ir mazkvalitatīvas.

+
Pavisam nesen lasīju pētījumu, kurā 90% darba devēju teica ka augstskolu izglītības programmas ir jāmaina/jārefrešo/jāreformē, jo tie neatbilst darba tirgus prasībām.

Var izverst diskusiju, vai pie mazkvalitativam studijam gadijuma nav vainigi pasi studenti, kas ir tik negudri, ka studiju latinu nakas likt zemaku.

Neatkarīgi no tā, kurš ir vainīgs - negudrie kursabiedri, elementāras lietas nezinoši docenti vai valdība*, rezultāts nemainās: es, tu, xanax un Maite iegūstam ne tik kvalitatīvu izglītību, kā gribētos. Un, manuprāt, tēma šoreiz ir par to, kur ir labāk, nevis raganu (vainīgo) medības.
________________
valdība, kā zināms, vienmēr ir vainīga. Un vēl krievi, ebreji, Soross un masoni

Nav jēgas brukt virsū augstskolu kvalitātei un līmeņiem vai nozākāt studentus, ja visa problēmas sakne slēpjas vidusskolās, kur tiek mācīts joprojām pēc vecajām metodēm un skolniekiem liek sekot nožēlojamai sistēmai un ķeksīša pēc nokārtot visus darbus. Kad reiz IZM un pārējās atbildībās iestādes sapratīs, ka jau no pamatskolas ir jāpieiet bērniem daudz individuālāk, ka nevar visus sabērt vienā katlā un skalot smadzenes par visu un neko? Jā, tas prasīs daudz lielākus resursus un finanses, bet rezultāts būs daudz labāks.
Tas, ka lielākā daļa pēc vidusskolas beigšanas vēl joprojām nezin, ko grib, pēc tam iztērē 10 gadus vai pat visu mūžu (sliktākajā gadījumā), taustoties, kas tad būtu tas pats piemērotākais sev, ir tikai un vienīgi skolu, skolotāju un IZM neprofesionalitāte izglītības standartu un metodikas izstrādē. Tiek dzīta iekšā sistēma sistēmas pēc, bet no skolas sola gala rezultātā iznāk dzīvei negatavi un par savām spējām nepārliecināti jaunieši.

Absoluti nepiekritu tam, ka vaina ir vidusskolas izglitiba un ka vainigi ir tikai valdiba, izglitibas sistema, skolas, skolotaji u.c. - visi, iznemot studentus, skolenus un vinu pasdiscplinu un velmi macities.
Piemeram, tur, kur tagad macos, manuprat, vienkarsi studenti nav parak gudri un tapec viela/parbaudijumi tiek samazinata lidz tadam limenim, lai visi varetu saprast. Paldies dievam, drizuma juristiem bus obligats valsts eksamens visas augstskolas, lidz ar to varetu pacelties limenis. Ja visas jomas ta butu, tad butu forsi.

acidpauli, daļa vainas viennozīmīgi ir studentos. Bet daļēji arī visā pārējā, kas minēts. Manuprāt :)

vienkarsi studenti nav parak gudri un tapec viela/parbaudijumi tiek samazinata lidz tadam limenim, lai visi varetu saprast

tam, ka viņi nesaprot, ir iemesls - trūkt iepriekšējas sagatavotības (ne juridiskajā jomā, bet elementāri lasīt ar izpratni, kaut vai)
tas, ka prasības tiek samazinātas, lai saprot VISI (arī tie, kam nu nav ar to IQ paveicies) nav īsti labs problēmas risinājums. Tie, kas varētu labak, apgūst tikai minimālo, tie, kas varētu labāk, ja pacenstos, arī nav motivēti pacensties. Toties viduvejības - zeļ un plaukst un jūtas ka superīgi labi speciālisti.

Tad varam uzdot jautājumu - kāpēc nav pārāk gudri? Varbūt tāpēc, ka laba daļa aiziet mācīties mācīšanās pēc, jo kaut kādu izglītību jau vajag. Un ja tas notiek masveidīgi, tad tomēr kaut kas nav kārtībā skolu sistēmā kā tādā, par to pat bija Aizliegtajā paņēmienā viens raidījums kādu laiku atpakaļ, cik daudz budžeta vietu naudas tiek iztērētas vienkārši par neko, students iestājas par budžeta līdzekļiem un pēc pusgada ir prom.
Protams, ka daudz kas ir atkarīgs no paša cilvēka, bet ja viņam tas background ir ļoti vājš, jo īpaši tas novērojams eksaktajos priekšmetos, kad tā plaisa starp vidusskolas un augstskolas matemātiku un fiziku ir visai liela, tad loģiski, ka vairums nespēs pavilkt augstskolā noteiktās prasības un lai nebūtu visi jāatsijā, nākas tās pazemināt. Un laba daļa vainas ir jāuzņemas tieši vidusskolām.
Par to, ka mācīšana vidusskolās ir galīgi garām un neveicina pareizo domāšanu skolēniem ir atzīmējuši arī vairāki ārzemju speciālisti un viens (aizmirsu gan, kā viņu sauca), to parādīja ar lieliskiem piemēriem, kad visiem mūsu "gudrajiem" mutes palika vaļā.