acidpauli,
tā neizlēmība citreiz iet roku rokā ar vēlmi nekļūdīties, nepieļaut kļūdas, lai pēc tam nebūtu sev jāsaka, ka otrs variants nu būtu bijis labāks. Kaut gan reāli jau nezini, kā būtu bijis. Kaut kā jau visi izdara izvēles, mācās no tām. Domāju, ka pieņemt vajag to, ko tajā brīdī jūti par pareizu, sev atbilstošu, intuīcija vai vienkārši činks un tas ceļš, kurš vairāk maļas pa galvu tajā brīdī, kad jāpieņem izvēle. Tas drīzāk ir katra emocionālais stāvoklis, kādā izdara lēmumu par labu vienam vai otram. Un viens rīkosies identiskā situācijā variantā nr1, cits nr2 un tur nekas nav nepareizs, jo ņem vērā savu pieredzi utt.