Nu viņa pati izteica, necitēju, bet ka visa tik daudz, ka apsver psihoterapeita apmeklējumu, kur atļāvos un kāda vēl cita piebalsot, ka nav peļama doma. Ja abstrahējas, neuzskatu, ka mūžīga čīkstēšana ko glābj, tāpat viss visiem nebūt nav jālasa - ar to domāju, ka simtreiz vērtīgāk ir būtiskas lietas apspriest ar tiem, kas tev dārgi un tuvi, jo principā, kā jau pati minēji par labajām lietām, visiem vienalga - tā kā šī analoģija šķiet ļoti garām un dubultās morāles cienīga. Un par labajām lietām tiešām vairāk patīk lasīt, man interesē, ka kādai tramvajā uzsmaidīja tantiņa un ka, piemēram, nopirka no foršas tantiņas adītu zeķu pāri un ko viņa pa to laiku paspēja izstāstīt, tas ir vērtīgi, iedvesmojoši un dara ikdienu par labāku vietu. Ar to pasaule paliek labāka, ja tā var teikt, ne trakos gadījumos, kur labuma nekāda, tikai liek ieslīgt pašam vēl dziļāk.