Personība.100 gr kultūras.

Es arī agrāk nesapratu, kur tā baznīca tik daudz naudas ņem. Nu labi, dievkalpojumu laikā vāc ziedojumus par centiem, OK, par kāzām, bērēm, kristībām tur noziedo pa 100-200 eiro, turīgākie cilvēki varbūt 500 vai pat 1000. Tāds man bija priekšstats.
Bet tad es darbā pastrādāju gan ar luterāņu, gan katoļu baznīcām un sapratu. Pirmkārt, kontu izdrukās figurē ziedojumi no fiziskām personām tādos ciparos kā 25 000 eiro, 15 000 eiro.... Nopietni. Otrkārt, viņiem ir vēsturiskie īpašumi, tās pašas zemes un baznīcas, kas ir piederējušas baznīcai daudzus gadsimtus un 90-tajos denacionalizētas. Uz tām zemēm taču atrodas arī dzīvojamās mājas un pat rūpnīcas, kuras maksā nomas maksu. Nu un treškārt, es nebiju pat aizdomājusies, cik daudzi ticīgie cilvēki testamentā novēl savus dzīvokļus un mājas baznīcai. Jo harizmātiskāks un smukāks mācītājs, jo protams lielāka iespējamība, ka tantuks novēlēs savu 3-istabu dzīvokli pēc nāves baznīcai.
Pazīstu vairākus cilvēkus, kuri ir draudžu vadītāji, kristīgo nodibinājumu vadītāji, svētdienu skolu organizētāji, utml. Viņiem visiem ir otrs darbs piemēram, privāts bizness, labi amati apdrošināšanas un investīciju jomā. Vienai paziņai 4 bērni, braukā ar Audi Q7. Draudze - tā ir komūna, caur kuru var dabūt ērtu un labi apmaksātu darbu, jo tu pazīsti kādu cilvēku no draudzes.

Neesmu tik kategoriska. Zinu draudzes, kas tiešām veiksmīgi palīdz nabagiem, bāreņiem un cietumniekiem. Un tur mācītājs vai nu velk galus ar ziedojumiem, vai arī normāli dzīvo ar pamatdarbu. Un ziniet, kristiešu darbība privātajā sektorā ir diezgan veiksmīga, jo draudzē viens otru atbalsta. Tāpat Vasarsvētku baznīcas vadītājam ir milzīga saimniecība, zinu, ka cilvēki reāli strādā, un tāpēc nauda ir.
Tāpat zinu sabiedrībā labi pazīstamu mācītāju, kuram baznīcas tantes lielā skaitā atdeva savus privatizācijas sertifikātus. Nu labi, izmantoja tos solītajam cēlajam mērķim, bet tie kas zina stāsta aizmuguri, uz visu to pasākumu raugās šķībi. Viņš tagad no oficiālās baznīcas ir de facto izslēgts. Vienmēr būs cilvēki, kam nav kauns prasīt un ņemt. Vienmēr būs tie, kas atsauksies. Un tam nav nekāda saistība ar baznīcu kā tādu.

Pirms paris gadiem te cosmo bija viena dāma, kura neslēpa identitati izveidojot diskusiju.Googlee būdama ziņkārīga apskatīju, kādā mājā viņa būdama 20gadniece ar savu 20 gadnieku vīru dzīvo, atkarās žoklis, kā muzejā dārgā. Izrādās tēvs ir garīdznieks, mācītājs baznīcā un tai baznīcai sakars ar bienu LV oligarhu, tad skaidrs kā daudzas baznīcas pelna naudu,
iespējams kā ziedojumus pat atmazgā lielas naudas summas, neuzņemos apvainot kādu, mana aizdoma :-/
Te gan nav sakars ar Sproģa kungu, neņemos spriest par viņa finansēm, simpātisks mācītājs, vienmēr patikušas viņa intervijas, viens no retajiem kurā varētu klausīties ;-)

Reliģija un ticība ir cilvēka garīgais stāvoklis un viņa pārliecība.
Kā draudzes vadītājam, mācītājam un baznīcai būtu jāparāda piemērs:
"pārdos visu kas tev ir un izdali naudu nabagiem"
Bet kā rezultāts ir vara pār draudzi un savas labklājības nodrošināšana.

Tajā pašā laikā - kāpēc, lai mācītājam nebūtu laba mašīna, māja un telefons? OK, saprotu, protams, ka “labs” ir stiepts un diskutabls jēdziens, bet tīri prātuļojot.

Hm, ja jūs zinātu, kā tas viss izskatās Vācijā. Esmu braukājusi pa baznīcām dziedāt un pavērojusi tur tos banketiņus un tt. Visiem priesteriem bija perfekti uzvalki, pulksteņi un mašīnas. Pabiju arī klosterī, un neteikšu, ka tas izskatījās, kā mēs to vienmēr iztēlojamies. Ļoti, ļoti skaisti, nebija nekas grezns, bet skaisti. Un tomēr, priekš kam priesterim iphone, priekškam 2.klases skolniekam iphone? Tā laikam ir mode, kas nāk līdzi. Lai jau viņi pērk... Bet noteikti, ka tas viss nāk par cilvēku saziedoto naudu. Kristietība šobrīd ir nenormāli spēcīga. Teiksim labs SIA "Dievs" Bet atkal, tie ir tie cilvēki, kas dod mums šo svētības sajūtu, ko gadsimtu garumā pats cilvēks ir izveidojis. Un paši cilvēki jau ziedo to naudu. Bet vai tad viņiem tagad būtu jābraukā ar zirgu un podziņtelefonu kabatā ar antenu? Kā mācītājs viņš tiešām ir super, vairāk kā psihologs.

Mūsdienās baznīcā pat koncerti ir par naudu un pie katra pieies lai iemet ziedojuma urnā, tu nevari ne apprecēties, ne nokristīt bērnu bez takses, ja esi nabags tad to izdarīt tu nevari, piemēram mazturīgs cilvēks grib nokristīt bērnu, nu bez naudas neko. Žēl bet tāda kļūst baznīca :(

Mūsdienās baznīcā pat koncerti ir par naudu un pie katra pieies lai iemet ziedojuma urnā, tu nevari ne apprecēties, ne nokristīt bērnu bez takses, ja esi nabags tad to izdarīt tu nevari, piemēram mazturīgs cilvēks grib nokristīt bērnu, nu bez naudas neko. Žēl bet tāda kļūst baznīca

Un kuram tad būtu par saviem līdzekļiem tas visiem jāsponsorē?
Un vai šis amats neļauj lietot iphone? Jo? Tad jau vēl būtu profesijas, kurās arī varētu par to šaubīties. Un cilvēki ir ļoti dažādi, nav jēga visus bāzt vienā maisā - kā jebkurā amatā, būs ''labie'' un ''ļaunie''.

Kā arī uzskatu, ka baznīca, viņu profesija, ja tā var nosaukt, drīzāk aicinājums - viss kopā kristietība - nebūt nav tas šausmīgākais, par ko vajadzētu krist panikā, jo tas briesmu darbus nedara kopumā, domāju to, ko pārsvarā pārstāv ar savu mācību. Brīva izvēle cilvēkiem. Nav runa par Krievijas augstajiem plauktiem un viņu baznīcas saistību ar politiku, piemēram, jo ne velti prezidenta vizītēs baznīcas pārstāvis ir blakus, tur vispār ir cita sistēma.

Kā arī, ja tas būtu baigais ceļš visur uz piķi - naudu - tad kaut kā vairāk būtu šī darba pārstāvju. Secinājums, katrs cilvēks ir tāds, kāds nu viņš ir, jo var strādāt vienā vietā, kaut ko nomuhļīt, bet naivi domāt, ka citā vietā viņš to nedarītu. Tālāk par to, vai kāds to pamana un rīkojas. Katram uz jebkuru darbu ir sava motivācija un katram ir savas robežas, kuras pārkāpt un nepārkāpt.

Pareizticīgajiem jau tas pierasts, tur ir jahtas un helikopteri un tas ir Krievijā.

Es kā pareizticīgais varu teikt ka tas ir atkarīgs no konkrētās situācijas. Un ja nu kas, tad ne visi pareizticīgie dzīvo Krievijā.

Esmu praktizējoša katoliete, "muļķīte, kas atbalsta mafiju". :) Skumji, ka tik daudz stereotipu - nezināšanas vai nevēlēšanās iedziļināties dēļ.

Polijā, Čenstohovas Jasnaguras klosterī vispār šķērmi ap dūšu paliek kā viņi naudu kuļ, sienas nokārtas ar vērtslietām, Melno Madonnu katru dienu pārtērpj dārglietās un dārgmetālos.

Tās vērtslietas sauc par votām. Tās ir pateicības dāvanas no ticīgajiem par uzklausītajām lūgšanām, kuras dāvāja jau kopš karaļu valdīšanas laikiem. Arī pie Aglonas Dievmātes svētgleznas ir šādas vērtslietas jeb votas. Man personīgi Dievmātes gleznas patīk bez visiem zeltījumiem un dārgakmeņiem, bet to visu dara, lai atdotu godu Visaugstākajam. Kāpēc mēs, cilvēki, varam nēsāt zelta ķēdīti vai dimanta saderināšanās gredzenu, bet to visu sniegt kā dāvanu mākslas darbu veidā Radītājam nevaram?
.
Par to, kur Katoļu Baznīca ņem naudu var izlasīt šajā priestera blogā - http://www.tolstovs.lv/2013/07/kur-baznica-nem-naudu.html. Īsumā - katrs priesteris un katra baznīca pārtiek tikai no ziedojumiem, neviens no Vatikāna naudu nepiešķir.
Es ziedoju vienu lielāku summu katru mēnesi, nevienam neredzot iemetot ziedojumu kastītē. Diemžēl, daudzi publiski met kolektē ķeksīša pēc, tikai tādēļ, ka, sak', "ko par mani citi padomās, ja neiemetīšu". Man nav žēl dot šo naudiņu, jo ne jau es atbildēšu par to, kā tā tiek iztērēta. Ir kāds priesteris, kuram ir vienkāršs podziņtelefons, un katru reizi viņu ieraugot ar šo telefonu rokā, manī rodas patiess prieks un cieņa. Cilvēks zina lietu patieso vērtību un pielietojumu. Ja kādam priesterim ir viedtelefons, man nav žēl, ja tas ārkārtīgi atvieglo viņa ikdienu, palīdzot citiem. Bet jāatzīst, īsti nevaru iedomāties, kā tieši šis kabatas datoriņš=viedtālrunis atvieglotu šo darbu...
.
Baznīca Vācijā un Centrāleiropā vispār ir cits stāsts. Diemžēl. Ja baznīcai ir jāveido alus darītava vai to jāpārdod, lai tajā būtu atpūtas klubs (reāli gadījumi), tad kaut kas ar Eiropu nav kārtībā un esam pelnījuši pēdējos gados samilzušo situāciju. Jo, acīmredzot, mums vērtību nav.

Par konkrēto raidījumu - ja cilvēks saņem godīgi nopelnītu algu, tad taču viņš par to ir tiesīgs iegādāties gan sev, gan savai ģimenei visu to, ko uzskata par vajadzīgu. Ja to par saņemto algu var atļauties. Mēs taču katrs vēlamies dot savai ģimenei labāko un kvalitatīvāko.
Bet es vairāk klausījos bīskapa teiktajā, un tajā varu parakstīties zem katra vārda, tik dziļi un dzīves īsti tas bija. Ir redzams, ka cilvēks ir piedzīvojis ticības šaubas un krīzi, bet tieši caur to sapratis daudz vairāk.

Ja kādam priesterim ir viedtelefons, man nav žēl, ja tas ārkārtīgi atvieglo viņa ikdienu, palīdzot citiem. Bet jāatzīst, īsti nevaru iedomāties, kā tieši šis kabatas datoriņš=viedtālrunis atvieglotu šo darbu...

Vai visiem darbiem baigi der princips par telefonu, ka atvieglo un padara produktīvāku darbu? Domāju, ka kategoriski nē. Visos ir zvani, sms, vai epasts (ja nav baigi vecs, bet mūsdienās jau tā nav ekstra). Neuzskatu viņus vai citus darbiniekus par kādu kastu, kurai individuāli nevarētu būt kādas lietas, kas viņam patīk. Tikpat labi vienam būs 4 gadus vecs modelis, bet smaržas dārgas, piemēram, vai vakariņu trauki mājās ekstravaganti, ko mēs nezinām, tāpēc šādi izcelt telefonu un izteikt spriedumus šķiet neadekvāti.

Pacelšu.