Meitenes vecākiem jāapmaksā kāzas?Kā dara jaunie pāri?

kaut kāds murgs :D
Mēs ar vīru esam visu paši sasnieguši, kāzas, mājoklis, u.t.t., mums nemaz prātā neienāca kaut ko prasīt no vecākiem, patstāvīgi cilvēki, laiks nošķirties no nabas saites. Un šo mūžīgo palīdzēšanu, un visa ielikšanu mutē ar zelta karotīti nesaprotu. Var palīdzēt, bet visam ir savas robežas.

Mēs ar vīru kopā dzīvojam jau 4 gadus, starta komplektus sadāvināja pirmajā sālsmaizē, tad tikām pie daudz kā - nāca ar visu ko

mums bija tāpat :D

Un jautājums tām , kuras ir tādas "visu pati" , jums vecāki , mamma negādāja pūru ?
Man gan lielākoties mamma gādāja par pūru , sākot krāt savas meitas nākotnei dažādas ikdienā noderīgas lietas : pāris gultas veļas komplekti , dvieļi , galda piederumi , šķīvji utt .

Hmmm, jā, šajā ziņa arī esmu "visu pati". Patstāvīgu dzīvi, ārpus vecāku mājām, uzsāku apmēram 19 gadu vecumā un kopš tā laika pati sev visu nepieciešamo arī esmu gādājusi. Nu, o.k., kristāla šampanieša glāzes sālsmaizes dāvanā no vecmāmiņas, vai pusdienu šķīvji sālsmaizes dāvanā no mammas uzskatu, ka neskaitās "pūrs". :D

Un jautājums tām , kuras ir tādas "visu pati" , jums vecāki , mamma negādāja pūru ?
Man gan lielākoties mamma gādāja par pūru , sākot krāt savas meitas nākotnei dažādas ikdienā noderīgas lietas : pāris gultas veļas komplekti , dvieļi , galda piederumi , šķīvji utt .

tev rokas no citas vietas aug? :D
Nu tad jādzīvo tik ilgi pie vecākiem, kamēr pats vari atļauties nopirkt sev dakšu un krūzi :D

Tāpēc mēs katrs esam tik atšķirīgi , man neliekas , ka obligāti man būtu pašai visu jāsagādā . Un neiet runa par tikai 1 krūzi un 1 dakšu , to es kaut kā pati varētu arī nopirkt , bet kā ir tad , ja jāpērk uzreiz 6 pusdienu , 6 deserta , 6 zupas šķīvji komplektā ? Jūs tak pašas atzīstat , ka nebūtu feini , ka 1 krūze nāktu no vienas sērijas , cita no citas . :) Bet , ja jāpērk vesels komplekts , tad tie vairs nav 5 eur , bet gan vismaz 55 . Starpību redzat ? Turklāt a traukiem viss neaprobežojas taču , normāls gultas veļas komplekts uz abiem arī izmaksā ap 50 eur . Bet vajag tak ne tikai 1 , bet vismaz 2 sākumam . Tā var turpināt ;)
Kopā mēs dzīvojām pusgadu pirms kāzām , šajā pusgadā arī bija viss no dalītiem komplektiem , ka tik ir . Bet gribas taču tiešām normālus komplektus pa savai gaumei , nevis dzert visu laiku no Salaveča krūzes vai random 2 komplektu traukiem .

Neredzu nekā slikta pirms laulībām dzīvot pie vecākiem , kāpēc tik ļoti jāgrib pamest vecāku ligzdiņu ? Tak tāpat apprecējos un pašiem viss savs tagad ir un gādājam arī tagad visu paši :D Nekad neesmu sapratusi , kas slikts pieņemt palīdzību no vecākiem , vēl jo vairak tad , kad vecāki paši uzskata , ka savs bērns ir "jāieved" patstāvīgā dzīvē .
Un es nerunāju par ohrenenna dārgām dāvanām kā atsevišķa dzīvokļa pirkšanu , visu kāzu apmaksāšanu .

Nekad neesmu sapratusi , kas slikts pieņemt palīdzību no vecākiem , vēl jo vairak tad , kad vecāki paši uzskata , ka savs bērns ir "jāieved" patstāvīgā dzīvē.

Manā uztverē nekas slikts nav tajā, ka ir iespēja realizēties visiem komponentiem vienlaicīgi:
1) Vecākiem IR VĒLME palīdzēt;
2) Vecākiem IR finansiāla IESPĒJA palīdzēt;
3) Bērniem IR NEPIECIEŠAMA palidzība;
4) Bērni IR GATAVI pieņemt palīzību.
Žēl tikai, ka visticamāk lielākajā daļā gadījumu (un tas gauži labi izgaismojas tepat cosmo lasāmajās diskusijās) vismaz viens, ja ne divi vai vairāki no šiem komponentiem izpaliek. Un tad kaut kur iestājas rūgtumiņš.

Uhh, nevis "ka ir iespēja", bet "ja ir iespēja"

Tāpēc mēs katrs esam tik atšķirīgi , man neliekas , ka obligāti man būtu pašai visu jāsagādā . Un neiet runa par tikai 1 krūzi un 1 dakšu , to es kaut kā pati varētu arī nopirkt , bet kā ir tad , ja jāpērk uzreiz 6 pusdienu , 6 deserta , 6 zupas šķīvji komplektā ? Jūs tak pašas atzīstat , ka nebūtu feini , ka 1 krūze nāktu no vienas sērijas , cita no citas . Bet , ja jāpērk vesels komplekts , tad tie vairs nav 5 eur , bet gan vismaz 55 . Starpību redzat ? Turklāt a traukiem viss neaprobežojas taču , normāls gultas veļas komplekts uz abiem arī izmaksā ap 50 eur . Bet vajag tak ne tikai 1 , bet vismaz 2 sākumam . Tā var turpināt
Kopā mēs dzīvojām pusgadu pirms kāzām , šajā pusgadā arī bija viss no dalītiem komplektiem , ka tik ir . Bet gribas taču tiešām normālus komplektus pa savai gaumei , nevis dzert visu laiku no Salaveča krūzes vai random 2 komplektu traukiem .

Kāpēc jūs paši to visu nevarat nopirkt, ka esat tik pieauguši, lai dzīvotu kopā un precētos? Kaut vai gultas veļu... (t) Neesat jau mazie bērni, kurus apgādā mammuks.

Nekad neesmu sapratusi , kas slikts pieņemt palīdzību no vecākiem , vēl jo vairak tad , kad vecāki paši uzskata , ka savs bērns ir "jāieved" patstāvīgā dzīvē .

Man arī palīdzības poeņemšana neliekas nekas slikts, bet man personīgi nav pieņemama pieprasīšana un uzskats, ka viņiem to obligāti pienākas darīt. Piekrītu Aether uzskaitītajiem punktiem.
Atsaucoties uz šo situāciju - ja līgavas vecāki paši būtu piedāvājuši apmaksāt kāzas, problēma nemaz nepastāvētu, bet pieprasīt (!) to no viņiem (pat ne lūgt) un vēl teikt, ka, ja naudas nav, tad jāņem kredīts, man tiešām liekas ir nekaunība.

Es vēlreiz atkārtoju , ka man arī neliekas normāla autores situācija . Nevajag manu pieredzi , kur viss ir harmonijā un nav tur ntie tūkstoši mest vienā maisā iekšā ar to , ka vecākiem obligāti visu jāapmaksā un jāpienes uz paplātītes .

Kāpēc jūs paši to visu nevarat nopirkt, ka esat tik pieauguši, lai dzīvotu kopā un precētos? Kaut vai gultas veļu... Neesat jau mazie bērni, kurus apgādā mammuks.

Tu domu saprast vari , vai māki tikai izraut kaut ko no konteksta ? Nē , 1 komplektu es arī pati varu nopirkt . johaidī , nu kā var nedalekt visa uzrakstītā jēga ? :-)

vēlreiz atkārtoju , ka man arī neliekas normāla autores situācija . Nevajag manu pieredzi , kur viss ir harmonijā un nav tur ntie tūkstoši mest vienā maisā iekšā ar to , ka vecākiem obligāti visu jāapmaksā un jāpienes uz paplātītes .

Man komentārs nebija vērsts pret Tevi, Elza, bet vispārīgi. Kā jau teicu, piekrītu, ka kā tāda palīdzības pieņemšana nav nekas nosodāms, bet tas nav gluži konkrētās situācijas gadījums.

Tu domu saprast vari , vai māki tikai izraut kaut ko no konteksta ? Nē , 1 komplektu es arī pati varu nopirkt . johaidī , nu kā var nedalekt visa uzrakstītā jēga ?

Man dalec uzrakstītā jēga, bet nedalec kaut kas cits... Tu saki - iesākumam noderēs, piem., jebkādi dvieļi ttt. (starta komplekts). Tad jau sanāk, ka jūs paši nemaz to visu nepērkat un uzskatāt, ka viss jānodrošina vecākiem. Tieši tas man nešķiet īsti ok. Un es jau teicu, ka nopirkt bērniem, piemēram, gultas veļas komplektu vai servīzi ir ok. Bet ne jau visu, visu... :D Man, piem., pašai būtu ņeērti, ja vecāki mani gribētu nodrošināt ar visu... Tad kpc es strādāju, ja nevaru neko pati sev atļauties nopirkt (izņemot krūzi un dakšu pa 5 euro)? :D

Te viss stipri atkarīgs no mentalitātes un audzināšanas. Latvijā tā nemaz nav ierasta prakse, vecākiem ko palīdzēt bērnam pēc 18. Galvenais iemesls gan jau ir tas, ka naudas tam lielākajai daļai nav, un ļoti iespējams ka vēl pašiem vecākiem ir kādi kredīti par māju, mašīnu utt.
Un ja cilvēks augot ir redzējis kā vecāki smagi strādā lai nodrošinātu bērnus līdz tiem pašiem 18, loģiski ka bērns pēc tam visu labāk gādā sev pats un neko vairs no vecākiem negaida. Te jau daudzas ļoti lepojas ka 18 gados mājas pametušas un sākušas strādāt, īrēt dzīvokli, studēt utt.
Bet es tā domājot par savu bērnu laikam negribētu ka viņai jau 18 gados būtu jācīnas pa dzīvi, jādara sūdīgs darbs lai nomaksātu rēķinus par kaut kādu ūķi kurā dzīvo...ja man būtu tāda iespēja un es arī ceru ka būs, es noteikti viņai palīdzētu finansiāli. Protams vēl ir jāmāk izaudzināt par normālu cilveku :D

Man mamma nelocīja pūru. Jāsaka, ka dzīvot atsevišķi no mammas es sāku daudz ātrāk, bet apprecējos tikai 8 gadus pēc tam. Dzīvot kopā ar mammu nebūtu iespējams, jo mamma dzīvo 150km no Rīgas, bet Rīgā man bija studijas un ir darbs. Uz kopmītnēm man iedeva tikai pašu, pašu nepieciešamāko - karoti, dakšu, dvieli, krūzi, nu tā. Gultas veļu ņēmu kaut kādu tantes dāvināto, vienguļamo, protams. Visu pārējo es dzīves laikā pirku pati. Man mamma apmaksāja labu augstāko izglītību, un manas ģimenes filozofija ir tāda, ka bērnam ir jāiedod izglītība, bet pārējo viņš sev sagādās pats. Tāpat mani vecvecāki visiem saviem 3 bērniem gādāja - uzturēja studiju laikā, deva naudu izdzīvošanai, bet pēc tam jau iekārtoties bija bērnu uzdevums. Par vīra vecākiem runājot, tur tā aina ir tāda, ka jau sen nevis vecāki atbalsta vīru, bet gan vīrs atbalsta vecākus.

Tu saki - iesākumam noderēs, piem., jebkādi dvieļi ttt. (starta komplekts). Tad jau sanāk, ka jūs paši nemaz to visu nepērkat un uzskatāt, ka viss jānodrošina vecākiem. Tieši tas man nešķiet īsti ok. Un es jau teicu, ka nopirkt bērniem, piemēram, gultas veļas komplektu vai servīzi ir ok. Bet ne jau visu, visu... Man, piem., pašai būtu ņeērti, ja vecāki mani gribētu nodrošināt ar visu... Tad kpc es strādāju, ja nevaru neko pati sev atļauties nopirkt (izņemot krūzi un dakšu pa 5 euro)?

nē , tu visu sabiezini un pārproti . Ja teiksim otrai pusei ir pāris dvieļi savai higiēnai un es uz ātru roku arī nopērku kādu pārīti savai lietošanai , tad tu domā ar to var iztikt ? Tu domā , ka , ja otrai pusei ir kaut kāds lieks pleds gulēšanai un es nopērku kaut kādu jyskā sākumam , tad ar to jāsamierinās ? Tu domā , ja otrai pusei ir 1 kastrolītis , tad ar to pietiek ? Tā var turpināt .
Un , ja mana mamma savulaik krāja Maxima uzlīmes un mainīja tās pret Dormeo segām un spilveniem , visādām pannām , tad tu domā , man jānostajas pozā un jāsaka "paturi to visu nezinu kam" , es pati varu visu nopirkt ? Tas nekas , ka teiksim vēlāk arī es nopirktu to pašu Dormeo segu ? Galvenais nostāties pozā , aizvainot mammu un lepni ar paceltu galvu pateikt " es visu pati " .
Man liekas skumīgi , ja tā dara .
Tas pat tiesi otrādāk parāda to , ka cilvēks nav pietiekami nobriedis , lai pieņemtu realitāti tāda , kāda tā ir , bet gan grib "lekt augstāk" , izrādīties ar to , ka ir ofigenna pieaudzis , jo redz nav neko no citiem jāpieņem.
Atgādina pusaudžu gadus , kad bija baigais kauns rādīties sabiedrībā ar vecākiem , sabučoties vai , ka tev atbrauc pakaļ uz skolu :-) Tas pats līmenis , tā un redzu to lepnā pāva nostāju " es visu pati " .
:)

Bet es tā domājot par savu bērnu laikam negribētu ka viņai jau 18 gados būtu jācīnas pa dzīvi, jādara sūdīgs darbs lai nomaksātu rēķinus par kaut kādu ūķi kurā dzīvo...ja man būtu tāda iespēja un es arī ceru ka būs, es noteikti viņai palīdzētu finansiāli. Protams vēl ir jāmāk izaudzināt par normālu cilveku

Peekaboo1 + tieši par šo arī gribēju piebilst . Te daudzas jau ir arī mammas , vai tiešām jūs uzskatāt , ka jūs savus bērnus tāpat vienkārši pamestu pēc 18 gadiem ? Jūs varētu tā ? Es nē , es arī censtos iespēju robežās palīdzēt un vienmēr uzsvērtu , ka visu , ko varešu , palīdzēšu un audzināšu arī tā , lai maniem bērniem nebūtu kauns atnākt pie manis pēc lūguma vai palīdzības .

Te jau daudzas ļoti lepojas ka 18 gados mājas pametušas un sākušas strādāt, īrēt dzīvokli, studēt utt.

Bet, kādēļ ar to nevarētu lepoties, ja tajā vecumā, atšķirībā no saviem vienaudžiem esi bijusi/bijis gana patstāvīgs, lai šādu soli spertu? Kāds lepojas, ka vecāki viņam nopirkuši kārtējo Iphone, bet kāds ar to, ka PATS spēj apmaksāt savus ikdienas tēriņus. Nav jau teikts, ka vienmēr šī patstāvīgās dzīves uzsākšana nāk komplektā ar dzīvošanu ūķī un strādāšanu sūdīgā darbā, lai to ūķi apmaksātu. Nu, vismaz man tā nebija...

Un pirms kāzām mēs ar vīru 3 gadus dzīvojām kopā un protams, ka mums bija gan trauki, gan gultasveļa. Un pirms iepazinos ar vīru, es arī dzīvoju viena pati atsevišķi, es taču negulēju uz plikas zemes un neēdu no pannas.

Un tas nenozīmē 25+ gados puņķus slaucīt un ņemt kredītu , lai tikai izprecinātu godam .
Tas nozīmē elementāru cilvēcīgu mātišķu-tēvišķu mīlestību pret saviem bērniem un vēlmi atbalstīt sākumposmā , nevis uzturēt pastāvīgi .
Daenerys1 redzi , nav starpības ar ko vecāki palīdz , tev palīdzēja ar studijām , es gan daļu studēju budžetā , bet daļu maksāju pati , tur , kur izkritu no rotācijas vai braukājos pa ārzemēm praksē un turpat arī piepelnījos . Bet tapat tak palīdzēja tev :) Tad kāpēc tik ļoti jāpretojas pret "pūriņu" vai kaut kādas daļas apmaksāšanu kāzās ?Uzsveru , ka nav tie ntie tūkstoši kā autores gadījumā .

elzaelza, man kaut kā lasot šķiet, ka Tu pati mazliet lec no viena grāvja otrā (vai pareizāk - mēģini to karieti no viena grāvja uz otru pārcelt. Nav jau vienmēr šajā ziņā balts vai melns un arī šeit izskanējušie viedokļi uz to nevedina domāt (vai arī es citu rakstīto lasu kaut kā atšķirīgi).
-
Es to konkrēti par šo rindkopu:

Un , ja mana mamma savulaik krāja Maxima uzlīmes un mainīja tās pret Dormeo segām un spilveniem , visādām pannām , tad tu domā , man jānostajas pozā un jāsaka "paturi to visu nezinu kam" , es pati varu visu nopirkt ? Tas nekas , ka teiksim vēlāk arī es nopirktu to pašu Dormeo segu ? Galvenais nostāties pozā , aizvainot mammu un lepni ar paceltu galvu pateikt " es visu pati " .

Es kaut kā nemanīju šeit komentāros tādu krasu nostāju, ka pie apstākļiem, kad vecāki ir gatavi palīdzēt un spēj šo palīdzību sniegt, ir tikai o.k., ka bērni var pieņemt šādu palīdzību.
-
Papildus atrunai: Uzskats, ka vecākiem NAV PIENĀKUMS uzturēt savus bērnus pēc patstāvīgās dzīves uzsākšanas nav gluži tas pats kas atteikšanās no vecāku piedāvātās palīdzības.