Vīrietim ir bērns.

35+ tās mūžam brīvās, neprecētās, bezbērnu sievietes, būsim godīgi, arī vairs īsti nekotējas, ne mazums dzirdēti ciniski jociņi par vecmeitām ar kaķi, kas nevienam nav vajadzīgas

Ir visādas sievietes. Esmu redzējies un pazīstu dažas sievietes ap 36-38 gadu vecas un viņas izskatās super, jo apmeklē sporta zāli un kopj sevi. Bet ir tādas, kuras savos 35 izskatās ka vecs padomju laika žigulis, kurš jūk un brūk un izskatās briesmīgi. Gadiem nav nozīmes, ārējais izskats ir noteicošais.

Man pagaidām nav bērnu un tādēļ es arī izvairos no vīriešiem, kuri ir šķirti, bet ar bērniem.
Kādēļ? Jo tas nav man. Ja vēlos, varētu atrast savos gados daudz pretējā dzimuma pārstāvju bez saistībām. Bet, nenoliegšu - ar katru gadu šis skaits samazinās. Un ticu, ka drīzumā mana izvēle aprobežotos ar - whatever :-D -- ja vien es būtu tāda, kura vēlas par katrām varēm kādu līdzās.
Vīrieši (aptuveni 90% gadījumu) sev blakus nevēlas sievieti ar mīļu mazu vai lielāku "piekabi". Un, ziniet - sievietes arī to nevēlas.

Man ir vīrietis ar bērnu. Esam kopā jau ilgus gadus.
Ar savu tagadējo domāšanu es NEKAD, NEKAD neielaistos ar vīrieti, kuram ir bērni. Esmu daudz lauzta.

Vīrieši (aptuveni 90% gadījumu) sev blakus nevēlas sievieti ar mīļu mazu vai lielāku "piekabi".

Ir runa par tiem vīriešiem, kuri vēlas savus bērnus? Un kā ar tiem, kuri savus bērnus nevēlas? Ir tikai dabiski, ka šādam vīrietim atliek izvēlēties vai nu tādu sievieti, kura arī bērnus nevēlas, vai arī tādu sievieti, kurai bērni jau ir.

Esmu attiecībās ar vīrieti kam ir 3 bērni.
Ja tad, kad uzsāku attiecības būtu bijušas tādas zināšanas un pieredze kā tagad, tad noteikti neiesaistītos, īpaši kamēr pašai nav bērnu.
Vīrietis ar bērnu (bērniem), kura māte ir dzīva nāk kopā ar šo bērnu māti, gribi to vai negribi. Viņi tiksies, viņi sazvanīsies, tev būs jāuzzina gan to, ka vīrietis bērnu māti mīlēja, bet tad kaut kas notika un viņi vairs nemīl viens otru, viņiem ir jātiekas bērnu dēļ, bet jāsaprot, kā starp viņiem it kā viss ir beidzies. Bērnu māte gan jau būs greizsirdīga un centīsies kaut kā ieriebt, viņai būs vajadzības un viņš bērnu dēļ skries pie viņas kaut nakts vidū.
Nesaku, ka tas ir slikti, kā bērnu tēvs bērnu dēļ dara visu, tas ir ļoti saprotami un jauki, bet jāsaprot, ka tā būs vienmēr un tas zags jūsu kopīgi pavadīto laiku. Būsiet izdomājuši izrauties no darbiem un pavadīt brīvdienas kopā, bet kāds no bērniem būs saslimis un viņš dosies turp, jo bērni ir svarīgāki. Un it kā sapratīsi, ka tā ir jābūt, bet tai pašā laikā raudāsi spilvenā, jo šķitīs, ka viņam nav laika tev un tas bieži raus sirdi uz pusēm.

Vēl varu pateikt no pieredzes, kad uzsāku attiecības, domāju, ka gribētu vienu bērnu, bet laikam ejot domas mainījās un nu jau gribētos 3-4, bet draugs, kuram jau 3 bērni ir, vēl 3-4 negrib un es viņu saprotu, bet tajā pašā laikā tas grauž. Tāpat kā jautājums par kāzām, viņam tādas ir bijušas, viņam ir bijis pirmdzimtais, bet man nekas no tā nav bijis un viņam tās emocijas ir citādākas, man citādākas.

Man ir vīrietis ar bērnu. Esam kopā jau ilgus gadus.
Ar savu tagadējo domāšanu es NEKAD, NEKAD neielaistos ar vīrieti, kuram ir bērni.

Esmu attiecībās ar vīrieti kam ir 3 bērni.
Ja tad, kad uzsāku attiecības būtu bijušas tādas zināšanas un pieredze kā tagad, tad noteikti neiesaistītos, īpaši kamēr pašai nav bērnu.

Tāpat kā jautājums par kāzām, viņam tādas ir bijušas, viņam ir bijis pirmdzimtais, bet man nekas no tā nav bijis un viņam tās emocijas ir citādākas, man citādākas.

Kārtējo reizi pie sevis nopriecājos, ka laicīgi nolecu no trases un ģimeni tomēr izveidoju ar kādu, kuram tas viss arī ir pirmo reizi:)

Es jau iepriekšējā diskusijā ierakstījos, slinkums atkārtoties. Esmu attiecībās ar vīrieti, kuram ir bērns. Labā ziņa, ka viņa ex ar bērnu dzīvo 800km no mums :D Tāpēc nekādas skriešanas nakts vidū utt. Sliktā ziņa - viņa dzīvo viņu kopīgajā mājā un proootams pie jebkura sīkuma vīrietis tiek bakstīts un viņam jārisina visas problēmas, kas man liekas smieklīgi, jo viņai, esot uz vietas, protams būtu vieglāk visu atrisināt. Kad iepazinos ar šo vīrieti, attiecības man prātā nebija, tāpēc bērna esamība netraucēja, otrreiz neielaistos šādā pasākumā :)

Jautājums tām, kuru vīriešus bijušās bieži sauc pie bērniem- viņām dzīvesbiedru nav? Vai arī ir, bet tāpat visas problēmas, kas saistītas ar bērniem, jārisina tēvam?

Bet sievietes esošajam dzīvesbiedram nav absolūti nekādu pienākumu pret bērnu, tāpat, kā tēva partnerei. Laigan man īsti nav skaidrs, kādos gadījumos bijušajām vajag extra palīdzību no tēva, ka tam ir jānesas steidzīgi palīgā.... Vienīgais- izņemt no bērnudārza/skolas, aizbraukt pakaļ pēc treniņa, vai kas tamlīdzīgs.

Jautājums tām, kuru vīriešus bijušās bieži sauc pie bērniem- viņām dzīvesbiedru nav? Vai arī ir, bet tāpat visas problēmas, kas saistītas ar bērniem, jārisina tēvam?

Manā gadījumā viņai nav jauna dzīvesbiedra un ik pa laikam kaut kādi projekti utt., auklei brīvdienas, grib lai bērni ir ar tēvu. Viņa dzīvo abu kopīgi pirktajā dzīvoklī. Nesen ļoti smagi saslima un iegūlās slimnīcā līdz ar to bērni jāvadā uz skolu utt., tā kā dzīvo patālu viņš pat nakšņo tur. Pie mums bērnus neved, jo skolā esot par tālu, uzskata ka man nav jānodarbojas ar viņa bērniem un tas viņus vairāk traumēšot, ja viņi nedzīvos savās mājās.

Kad iepazinos ar šo vīrieti, attiecības man prātā nebija, tāpēc bērna esamība netraucēja, otrreiz neielaistos šādā pasākumā 

Varbut dazadas problemas. Un kapec gan tevam nebutu jaiesaistas tajas? Tas ka tevs aiziet no berna mates prom, bet ne no berna dzives. Jo biezi vien tevs parversas par kkadu brivdienu tevu. Kapec sievietei ir vienai jaaudzina, jatiek ar visu gala vienai? Gribi vai negribi, bet berns vienmer bus kas vieno.

Varbut dazadas problemas. Un kapec gan tevam nebutu jaiesaistas tajas? Tas ka tevs aiziet no berna mates prom, bet ne no berna dzives. Jo biezi vien tevs parversas par kkadu brivdienu tevu. Kapec sievietei ir vienai jaaudzina, jatiek ar visu gala vienai? Gribi vai negribi, bet berns vienmer bus kas vieno

Tieši tā! Un to saproti tikai kad nonāc šādā situācijā, bērni vienmēr būs vecāku prioritāte, tam tā ir jābūt. Tāpēc uzskatu, ka pašai mierigāk būs ja tiksies ar vīrieti kam ir bērni un bērnu māte ir mirusi, vai arī Tev pašai jau ir bērni, citādāk ļoti bieži sāpēs sirds.
Ceru, ka manu domu var saprast.

Bet sievietes esošajam dzīvesbiedram nav absolūti nekādu pienākumu pret bērnu, tāpat, kā tēva partnerei.

Esmu dzirdējusi no vīriešiem, ka negrib sievietes ar bērniem, jo tad būšot jāgādā par to bērnu kā par savu gan finansiāli, gan laika ziņā. Tomēr redzot te rakstīto aizdomājos, ka īstais tēvs tomēr daļu finansiālās un rūpju lietas uzņemas uz sevis.

Esmu dzirdējusi no vīriešiem, ka negrib sievietes ar bērniem, jo tad būšot jāgādā par to bērnu kā par savu gan finansiāli, gan laika ziņā. Tomēr redzot te rakstīto aizdomājos, ka īstais tēvs tomēr daļu finansiālās un rūpju lietas uzņemas uz sevis.

Bieži vien tiem bērniem īstais tēvs nozudis tālajās zilajās. Vai kaut kur prom ārzemēs, tiekas reizi mēnesī vai tikai samaksā alimentus 100€. Un ar to visa tēva būšana arī beidzas, tad protams ka mammas jaunajam draugam daudz kas būtu jauzņemas.
Tākā tikai apsveicami ka tēvi piedalas savu bērnu dzīvē arī pēc šķiršanās un nesūta dirst bērnu māti ja viņai vajadzīga kāda palīdzība.

Man šitajā gadījumā nāv prātā epizode, no seriāla " Prāts vai instinkts", kur bija ainiņa, kur bija tētis ar meitu un varone Terēze. Bijusī sieva viņu tur dīdīja visu laiku.
Un, sīkais pateica frāzi: " Tu, esi tēta jaunā palaistuve??? "
Tas bija smieklīgi, ja kāds vēl atceras to seriālu.:-D:-D:-D

Man bērnu esamība vai neesamība nespēlē nekādu lomu, īpaši, zinot to, ka bērni lielākoties nerodas plānoti un dziļas mīlestības rezultātā. Tur nav pilnīgi nekādu iemeslu būt greizsirdīgam uz pagātni vai satraukties par to, ka līdzās bērnam kaut kur pastāv arī bijusī. Tie ir pilnīgi tehniski sīkumi, kurus nav jāuztver emocionāli.
Ja satiec cilvēku un šķiet, ka ir īstais, tad Tu iemīli viņu tādu, kāds viņš ir tagad. Ar visu viņa stāstu. Tu pieņem viņa pasauli kā savējo arī tad, ja šajā stāstā ir tikušas pieļautas kļūdas vai tad, ja viss nav noticis ideāli. Tā ir viņa pieredze, kas viņu ir padarījusi tādu, kādu Tu viņu iemīli tagad ārpus nosacījumiem.
Kādreiz es veidoju attiecības ar puišiem, kuriem ir check visādās jomās (brūnas acis, tumši mati, tāds un šitāds augums, tādi un šitādi uzskati, ir vai nav precējies, utt....). Tas nestrādāja. Iemīlēju un apprecējos ar cilvēku, kuru jutu kā savu, neskatoties uz to, ka viņam bērni, kaut pašai nebija. Nemainītu viņu ne pret vienu, kaut arī vienmēr man ir bijusi piekrišana no tādiem, kurus citas uzskatītu par ideāliem. Tas strādā. Viņa meitas jūtu tā, kā savējās un mums visām ir labs connection.
Līdz ar to - ja ir īstais, vīrietim ar bērnu - JĀ.
P.S. Ja vīrietis caur bērniem ir viegli manipulējams no bērnu mātes puses, nepatīkamas sajūtas var rasties. Bet tam nav sakara ar faktu, ka vīrietim ir bērni un tā jānotiek. Tur visdrīzāk ir problēma ar jums vai arī viņa spēju/nespēju novilkt skaidras robežas ar bijušo.

Esmu dzirdējusi no vīriešiem, ka negrib sievietes ar bērniem, jo tad būšot jāgādā par to bērnu kā par savu gan finansiāli, gan laika ziņā. Tomēr redzot te rakstīto aizdomājos, ka īstais tēvs tomēr daļu finansiālās un rūpju lietas uzņemas uz sevis.
Sievietei vajag mācēt komunicēt ar bērna tēvu, nejaukt SAVĀS attiecībās bērnu, draudēt, manipulēt utt. Vairums jau šķiras ar anormālo skandālu, sajaucot visu putrā. Un vēl, papildus tam, ja jaunā draudzene ir lose un skalo džekam smadzenes, piemēram- viņai ir jauns draugs, lai rūpējas par to bērnu, nedod tak naudu, lai audzina paši- kautko tādā garā. Tad loģiski, nebūs nekā, tipisks scenārijs, tēvs neliekas ne zinis, vientuļā māte- Latvijas cietēja, kas kliedz pa visu pasauli, kāds viņš ir maita.
Man, personīgi, bērns tik tiešām ir prioritāte, tur es nolieku malā savas emocijas.

Te raksta, ka tas bijusas medz jaukties, bet reizem ari jaunas ne ar ko nav labakas. Tik greizsirdigas uz bijusajam, ka cakare dzivi bernam aizliedzot braukt ciemos, izradot nepatiku, ka bijusa zvana, sakara, ar kopejo bernu, nedod dievs, ja vel uzraksta iszinu 9os vakara, sak skaitit naudu, ko un kur iedeva, ko nopirka bernam, kapec, tu tak alimentus maksa, nu tad lai mate pati perk un tamlidzigi teksti. Lidz tevs miera labad, censas minimali kontakteties ar bernu un vina mati, slept, ka iedeva naudu vai ka citadi palidzeja. Pasaka, lai raksta vai zvana tikai darba laika un darba dienas.

Pirmkārt lai vai kas ir noticis divu cilvēku starpā un kādi iemesli ir bijuši lai izšķirtos ,neskatoties uz to,ka ir kopīgs bērns, nespēju saprast kā var bērnu saukt par "piekabi".(t).
Diezvai tās,kas citas sievietes bērnus sauc par "piekabi",diezvai būtu sajūsmā,ja kāda viņas bērnu tā sauktu.
Bērns nav vainīgs,ja vecāku starpā kas noticis un viņi dzīvo katrs savu dzīvi, normāli pieauguši cilvēki to domāju ,ka saprastu un pieņemtu,ka bērnam ir ne tikai tētis,bet ari mamma un viņiem nāksies pieņemt kopīgus lēmumus sakarā ar kopīgo bērnu.