Vīrietim ir bērns.

tad 35+ tās mūžam brīvās, neprecētās, bezbērnu sievietes, būsim godīgi, arī vairs īsti nekotējas,

Kāpēc?

Runāsim precīzi. 35+ brīvās nekotējas stereotipiski domājošajā, iesīkstējušā LV sabiedrībā un post-padomijā.

Es jau par Latviju arī runāju(t) Bet tas nenozīmē, ka tie ir mani uzskati. Vienkārši dzīves realitāte un daļas sabiedrības attieksme pret sievieti.

Es jau tik tā intereses pēc pajautāju, jo iepriekš tādu viedokli nebiju dzirdējusi.
No vienas puses mani arī darītu ļoti aizdomīgu fakts, ja cilvēks, sieviete vai vīrietis, tādā vecumā kā 35+ nav spējis izveidot ilglaicīgas nopietnas attiecības, bet bērna neesamība šajās attiecībās vai pat laulībā man tomēr nebūtu noteicošais, jo galu galā, varbūt otrā puse negribēja bērnus, varbūt otrai pusei auglības problēmas bija vai tml.
Bet visādi var būt, vienkārši jautāju, jo tiešām nebiju dzirdējusi to.

es pat mazliet brīnos par tiem vīriešiem kuri pieņem tādas sievietes, jo gadījumos ko zinu, vīrieši arī iesaistās šo bērnu dzīvēs, vienā vispār...es pat nezinu tam bērnam laikam nav tēva, bet džeks dara visu, vadā bērnu uz dārziņu pie auklēm utt. Daudz savu dzīvi pakārtojis tā itkā tas būtu viņa paša bērns. Bet jauns veiksmīgs puisis, arī izskatīgs, pēc idejas jau vajadzētu būt tā ka viņš var dabūt arī sev līdzvērtīgu meiteni, jaunu skaistu bez bērniem ar izglītību darbu utt. Bet daudzi. Tādi forši džeki tieši ir izvēlējušies sievietes ar bērniem, kuras arī neko vairāk par vidusskolu un darbu bārā nav sasniegušas. Var jau būt viņas ir fantastiskas sievietes, ka viss ir vērts dēļ viņām bet es no malas tik pabrīnos.
Un jā nekad netiktos ar vīrieti kam ir bērns jau šeit minēto iemeslu d

:-O:-O:-O
atkal izbruna ka sievieti noliek zemak par zali. Tie jaunie viriesi ko ir miljonari, Nobela premijas laureati, ministri vai pieder sava liela LV firma ka sievieti noliec tik zemu?:-D Labak gadijuma tup ofisa kas nav nekada karjera milziga un ir savs auto ko dazi jauniesu uzsakat par ahuniem sasniegumiem...

es pat mazliet brīnos par tiem vīriešiem kuri pieņem tādas sievietes .

Šeit man nāk atmiņa viens interneta citāts, kuram doma bija tāda, ka nejau tas vīrietis pieņem to sievieieti ar bērnu, bet drīzāk ta mazā ģimenīte pieņem to vīriešcilvēku, kurš atzīts par gana labu esam, lai pievienoties..

Kamēr pašai nebija bērnu - negribēju vīrieti ar bērnu

Šobrīd, kad man pašai jau ir bērni - man vīrietis ar bērniem nebūtu traucēklis.

Man taisni otrādi- kamēr pašai nebija bērna, tikmēr šķita, ka vīrietis ar bērnu man derētu. Nu katrā ziņā- bērns netraucētu. Bet kopš pati esmu mamma un esmu izdzīvojusi visu fizisko un emocionālo bērna radīšanas, iznēsāšanas un aprūpes spektru kopā ar vīru, pavisam godīgi varu pateikt- es negribētu sev blakus vīrieti, kas kaut ko tādu jau būtu piedzīvojis kopā ar citu sievieti.

Pārkopēšu savu komentu no paralēlās diskusijas

Turklāt- man ir nelaba pieredze ar attiecībām, kur vīrietim bija šķirta laulība un bērns. Bērns pats pa sevi nebija traucēklis, bet bijusī gan izpildījās labākajās meksikāņu seriālu tradīcijās.

Viņa, manipulējot ar bērnu, nepārtraukti meklēja iemeslus, lai vīrietis visu pamestu un uz sitiena un skrietu pie viņas. Mūždien krita aizskaru štangas no sienām, mēbeles lūza 3xmēnesī, atslēgas sprūda slēdzenēs u.t.t. Un tad sekoja teksti- tu gribi lai tavs bērns dzīvo tādos apstākļos? Kas tu par tēvu? brauc salabo!! Un kā likums- tas viss notika nedēļas nogalēs.

Skats no tās puses, kad satiekas abi cilvēki ar "bagāžu". Ģimenē, kur es augu, bērns no mammas puses auga kopā ar mums (esmu tas bērns, kas piedzima veselā un joprojām esošā ģimenē) un ar manu tēvu /viņas patēvu bija labas attiecības (cik varu spriest, nevaru jau ielīst abu galvās, turklāt biju pavisam maza, bet nu neko tādu sliktu neatceros..), savukārt tēvs ar savām meitām no iepriekšējās laulības ļoti maz komunicēja, kaut arī vēlējās, bet gan viņu māte, gan viņas pašas distancējas (protams, mātes nopelns), tikai tagad, kad visi ir pieauguši ir kaut cik normāla saziņa dažas reizes gadā, jo tēvs vienmēr bijis par saziņu un nekur prom nebēga. Savukārt tā bērna tēvs, kas ir no mammas iepriekšējās laulības, pārtrauca jebkādu kontaktu un parādījās pēc 20 gadiem.
Tā kā jā, jāpiekrīt būs tomēr, ka, ja vīrietis ieiet ģimenē, kur ir sieviete ar bērnu, tomēr ir lielākas izredzes tapt par normālu ģimeni nekā otrādi, jo tiešām daudzas bijušās sievietes ir histēriķes, kas bojā savu bērnu attiecības ar šo bērnu tēviem.

Kur es kādu nolieku zemāk par zāli? :D
Jo pateicu ka vīrietis, man zināmajās situācijās ir citā līmenī? Nekā tā viņa sieviete kas tik apbērnojusies un knapi kādu darbu spējusi atrast, turklāt vēl no tāda vīrieša kas aizlaidies kad bērns zīdainis...Nu ļoti paveicies tai sievietei atrast tādu džeku, kas viņas bērnu pieņem kā savu, tik daudz uzņemas audzināšanu utt. Vēl materiāli nodrošina gandrīz visu...nu super. Tik kam tam džekam to visu vajag....nezinu.

Jo pateicu ka vīrietis, man zināmajās situācijās ir citā līmenī? Nekā tā viņa sieviete kas tik apbērnojusies un knapi kādu darbu spējusi atrast, turklāt vēl no tāda vīrieša kas aizlaidies kad bērns zīdainis...Nu ļoti paveicies tai sievietei atrast tādu džeku, kas viņas bērnu pieņem kā savu, tik daudz uzņemas audzināšanu utt. Vēl materiāli nodrošina gandrīz visu...nu super. Tik kam tam džekam to visu vajag....nezinu.

lada cita limeni? VIP diez vai, miljinars diez vai, tarad calis butiba parastais. Un LV knapi darbu atrast? Nesmidini tos tagad pakal met pilnigi visas jomas. Un ja zini bernie ir tendence tada divaina atri augt, un tad mammas var sakt domat par sevi...kamer cta ta ari turpians skaust. Vispar es zinu loti daudz zieviesu ari ar2 vai 4 berniem kas appreca spat 3 reizi...un zinu tikpat daudz bezbernu vecmeita skaudigas kuras nekad neciens neprec...Laikam jau savu LIMENI nesatiek:-D:-D:-D

Dazadi viriesu tipi, kuri mekle sev velamo tipa sievieti. Varbut ta sieviete ar bernu sniedz to, ko vajag attiecibas. Un berns nebija nekads minuss, bet gan tikai pluss.

Nē, negribētu gan un nemaz neveidotu attiecības ar vīrieti, kuram jau ir bērns/bērni. Neesmu no tām, ka iemīlas no pirmā acu skatiena. Attiecīgi, tiklīdz uzzinātu par bērnu, tad neveidotu neko nopietnu.
***
Domāju, ja man jau būtu bērns, būtu daudz vieglāk tikties ar vīrieti, kuram arī ir bērns, jo šī sieviete jau kādreiz bija ar vīrieti, ar kuru kopā pirmo reizi piedzīvoja visas tās emocijas, kas saistītas ar bērna rādīšanu u.c., bet t.k. bērnu man nav, tad jā, es nevaru iedomāties attiecības ar vīrieti, kuram ir (iemesli jau tika minēti)

4) Tā kā pati uzaugu šķirtā ģimenē, man pēc būtības nav pieļaujama vieglprātīga attieksme pret ģimeni no sērijas - iemīlējos - apprecējos - gribēju bērnus - radīju bērnus - ai, tomēr nevaram sadzīvot - šķiramies! Manuprāt, ja rada bērnus, tad ir jābūt ļoooooti stingrai pārliecībai, ka ar to partneri būsi kopā visu dzīvi un ja tā nenotiek, man zūd uzticība par vīrieti kā par partneri.

Šis būtu tas mans iemesls.. Tā teikt, nav pārliecības, ka ar mani nenotiks tāpat kā ar viņa ex.

Es laikam pavisam citādāk skatos uz šiem jautājumiem... Man vispār nebūtu nozīmes - ir vai nav bērni un cik daudz... ja vien vīrietis par viņiem rūpejas. Ja nē, diez vai mani tāds vīrietis interesētu. :-|

Nē. Noteikti nē. Pati bērnus negribu un kur nu vēl citus. Varbūt vienīgais variants būtu, ja bērns būtu paliels, nu tāds kas iet jau skolā, un viņš būtu vientuļais tēvs, māte neliktos ne zinis. Jo nudien negribētu lai manejais sazinās, satiekas ar savu ex.

Drīzāk, ka nē vīrietim ar bērnu. Skatoties kādām attiecībām, tīri izklaidei, bez nopietniem tālākiem plāniem- jā, ģimeni veidot- nē. Pat mazāk tas iemesls, ka viņa bērni paņemtu viņa laiku, naudu, vairāk tas, ka nebūtu pieņemams cilvēks, kas pret bērnu radīšanu attiecies tik nenopietni. Apnīk viena ģimene un bērni, nekas, taisu nākamos-tādi principi man neder!

Būtu kopā

Tik kam tam džekam to visu vajag....nezinu.

Varbūt neiemīlas kurā katrā un ar šo ir saikne?

Neesmu īpaši reliģioza, bet nekad nesatiktos ar šķirteni, kur nu vēl ar bērnu.