Esmu kopā ar vīrieti, kuram ir divi bērni, un mazākais dzīvo atsevišķi, kopā ar viņa ex. Protams, ka neizpaliek visādas skolas eglītes un koncerti, kuros viņš vēlas būt klāt, un tur ir arī bijusī. Neteikšu, ka ar sajūsmu uztveru viņa pagātnes iemiksēšanos mūsu ikdienā, bet saprotu arī to, ka bērns nav vainīgs, ka vecāki ir šķīrušies, un savu tēti vēlas satikt šā vai tā. Neuzskatu, ka man ir tiesības viņam to aizliegt vai likt justies par to neērti. Necienītu vīrieti, kurš nerūpējas par savu bērnu. Tāpat arī man bērnībā bija svarīgi pavadīt laiku kopā ar tēti.
Kolīdz tādi pasākumi ir centrēti tikai un vienīgi uz bērna labsajūtu un ir publiski, iesaku mēģināt norīt tās greizsirdības jūtas. Protams, visam ir kaut kādas robežas. Ja mans ex trijatā ietu (ar bijušo un bērnu) kopīgās svētku pusdienās, brauktu ekskursijās utml., bērnam radot īslaicīgu ilūziju, ka it kā nekas nav mainījies, man tas šķistu par daudz. Manējais, ja grib personiskākas tikšanās, nekā bērna popgrupas koncertu un Zsv eglīti, tad to īsteno divatā ar bērnu, bez ex.
-
Pat ja Tu būtu ielūgta, ietu uz tādu pasākumu? Es nekad neesmu gribējusi iet. Neinteresē, kā manējā bērns dzied un bezjēdzīgi neērtus mirkļus mums visiem arī nealkstu sagādāt.