Mākslīgās egles riebj un nevaru iedomāties, kam būtu jānotiek, lai es tādu nopirktu kādreiz..
Ir arī pamatojums - visu bērnību mums bija mākslīgās egles, bet man tā gribējās īsto... Tad nu tagad, kad pati esmu pieaugusi, katru gadu gribu egli mājās. Bez egles nav nekādas svētku sajūtas. Priecājos par to kā bērns! :-)
Man joprojām ir nepiepildīts sapnis - braukt pašiem uz mežu, brist pa baltām kupenām, atstāt zvēriem našķus un nocirst savu eglīti. Bet kaut kā nespīd tie baltie pasaku meži pēdējos gados.. :-/
Visbiežāk eglītes pērkam tirgotavās pie t/c vai no kaut kādiem onkulīšiem uz ielu stūriem. Reizēm patēvs nocērt un atved.