Musu ģimenē ir ieviesusies tradīcija - lai gan piederam pie neoligarhiem ar savu mežu, kurā varētu braukt cirst eglīti, tomēr faktu, ka mums nav eglīte atceramies 24. decembrī. Tad nu aši knaši aizejam nopirkt latvijas eglīti tepat Rīgā (cirstu nevis podiņā) un nosolamies nākošajā gadā braukt cirst paši savā mežā. Un tā katru gadu.
Manuprāt, parāk tālu jābrauc, tad kamēr vēl izstaigā un izvēlas kuru eglīti vēlamies, kamēr nocērtam, tad vēl izdomāt, kā ielikt mašīnā un vest uz Rīgu... nē, pārāk sarežģīti mums :-D