Iet vienai

ласточка
Esmu. Un par to no večiem saņēmu lielu sašutuma vilni

Es klubos neesmu saņēmusi sašutumu vilni, bet vienreiz nejauši forumcinemas iekļuvu puišu tualetē un tur gan pie pisuāriem stāvošie bija pārsteigti. :D :D

Vot dīvaini ar tām tualetēm, večiem ir brīvs, bet meičām gara rinda. :-D

Sieviešu urīnizvadkanāls it kā esot īsāks nekā vīriešiem (tā kaut kur lasīju, nav 100% pārbaudīta info), tāpēc tā tas varētu būt.

Vīriešiem taču mazāku laiku tas paņem, loģiski.

Pēc visām pēdējām šī vakara diskusijām spriežot, laikam tuvojas pasaules gals.

Pēc visām pēdējām šī vakara diskusijām spriežot, laikam tuvojas pasaules gals.

Pasaules gals būs tad, kad atlidos citplanietieši un mūs visus sašaus, pagaidām nekas neliecina ka tas tuvākajā laikā notiks. :-)

Daudz pa izklaides vietām nestaigāju, bet uz kino un teātri ļoti bieži dodos viena. Kāpēc? Varu izvēlēties, ko gribu skatīties, nav jārēķinās ar cita gaumi. Kā arī patīk klausīties un iedziļināties izrādē/filmā, un pēc tam klusībā pie sevis to pārdomāt, nevis apspriest ar kādu.

Es šopingā un uz sporta klubu eju tikai viena. Pirmajā gadījumā man patīk iet tikai tajos veikalos, kuros gribu es un man nav ne uz vienu jāgaida, jo šopings ka tāds man ne pārāk patīk. Uz klubu eju sportot nevis pļāpāt un socializēties, tāpēc man draugs līdzi pat varētu traucēt. Visur citur man vajag kompāniju. Negribu iet uz teātri vai kino viena, tāpat arī ceļojumos, cik ir gadījusies komandējumi, jutos vientuļi. Gribās dalīties priekā ar kādu, vientulību izbaudu mājas, kad esmu viena un vīrs, piemēram, strādā.

Esmu gājusi viena uz kafejnīcu, sporta klubu (visu laiku!), šopingā (vienmēr!). Laikam arī uz kino esmu bijusi viena. Arī uz izstādi, koncertu esmu gājusi viena.
Uz vasaras festivāliem vai brīvdabas koncertiem gan laikam nedotos viena, jo neesmu tik atvērta, lai uzreiz atrastu kompāniju svešos cilvēkos. Bet festivāli ir kompāniju tusiņi. Uz bāriem un naktsklubiem neeju vispār.

Jautājums no otras puses:
Cik atvērtas citiem cilvēkiem jūs esat savās kompānijās? Cik bieži gadās, ka aizejat kaut kur kompānijā un iepazīstaties ar citiem cilvēkiem?

Profesore - Ja padomā, tad esmu diez gan neatvērta svešiem cilvēkiem savā kompānijā. Man patīk pasēdēt ar savējiem, savā atmosfērā un nav intereses pieņemt kaut kādu čiksi vai čali bariņā :-D

Visur esmu gājusi viena . Piemēram , tādu kā randiņu ar iešanu uz kino vispār nesaprotu , kāds tad tur randiņš , kad abi skatās filmu un saruna nenotiek ?! (t)
Teātris , opera kaut kas cits , svinīgāka padarīšana , bet rutīnas iznācienos arī eju šad tad viena un visā tajā burzmā neviens arī nepēta , viena esi vai nē .

Ineteresanta tēma. Es salīdzinoši daudz visu ko daru viena, bet vienlaicīgi es gribētu, lai man būtu vēl vairāk vienalga par to "vienam iet stulbi" sajūtu, drusku jau ir tomēr tāda. Iepirkties un sportot tiešām pat labprātāk eju viena, neredzu jēgu tur čupoties. Nekad nesaprotu, kāpēc sievietes atvilkušas līdzi uz drēbju veikaliem tos garlaikotos vīriešus, kuri sasēduši uz soliņiem pie ģerbtuvēm un izskatās pāmocīti. Viena ceļoju, viena ēdu pa dienu nepārpildītās vietās, viena varu aiziet uz kino vai teātri (bet šie visi tādi - ja būtu pieejams līdznācējs, kas arī grib tur iet, varētu būt foršāk nekā vienatnē). Uz bāru varu aiziet viena, kad tas nav pilns (piemēram, pēdpusdienā), tādā vakara ballīšu laikā negribētu. Negribētu viena iet (vismaz būtu ļoooti jāgrib un jāsaņemas) un restorānu vakarā, uz akvaparku, uz festivāliem, uz saviesīgiem pasākumiem (par pasākumiem - ja vien nezinātu, ka vēl vairāki būs pa vienam). Kad eju viena, tad noteikti nav mēŗķis iepazīties ar cilvēkiem :-D , vienkārši eju viena. Diezgan bieži tā sanāk, jo nekad nav dzīvē tā bijis, ka draugiem un partnerim ar mani tik ļoti sakrīt intereses, ka viņi grib apmeklēt pilnīgi visu to pašu ko es. Neredzu jēgu cilvēku aizvilkt bezmazvai ar varu un tad justies vainīgai, ka viņam ir garlaicīgi, tad uz lielu daļu pasākumu varu aiziet viena. Jā, kino un teātrī ir labi tas, ka tāpat jau lielāko daļu laika visi sēž tumsā un nesarunājas.

Domaju, ka klubos un festivalos ir es pat nezinu, jabut nu LOOOOOTI nesabiedriskam cilvekam, lai stundas laika neiepazitos ar cilvekiem, ar kuriem tuset atlikuso festivala laiku. Ok, ar festivaliem pieredzes nav, bet klubos momenta tacu var iepazities.

Šim es noteikti nepiekrītu. Varbūt esmu tā ļoti nesabiedriskā, iespējams. Bet domāju, ka manā paziņu lokā tomēr mazākumā būtu tie cilvēki, kas tā uzreiz iepazītos ar citiem. Uz klubiem es neeju, bet cik novērots bāros, festivālos utml vietās tā nemaz nav, ka iet visi klāt tiem cilvēkiem, kas pa vienam atnākuši (te nerunāju tikai par sevi, bet arī citiem, ko redzu pa vienam) - un labi, ka tā,d omājams ne visi arī gribētu, lai ar viņiem visi nāk runāties.

Profesore,
Atkarīgs no mana emocionālā stāvokļa, bet, ja jūtos labi, tad bieži iepazīstos ar jauniem cilvēkiem, kaut arī būtu kompānijā, vai nu ar vienu atsevišķu cilvēku vai ar citu kompāniju. Nav problēmas pieiet klāt un iepazīties, jo īpaši, ja tas tāds ballīšpasākums, taču arī izglītojošos uc pasākumos arī. Bet tai pašā laikā man citu dienu var būt noskaņojums, ka gribas apģērbties burkā un ne ar vienu nerunāt, tad, protams, atstāju iedomīga vai nesabiedriska cilvēka iespaidu.

Senāk ir bijis diezgan bieži tā, ka aizejam kaut kur ballēties ar kompāniju, bet ballītes turpinājumā kompānija jau ir mainījusies - vai nu es, vēl kāda draudzene pie svešajiem vai daži svešie pie mums.

Cik atvērtas citiem cilvēkiem jūs esat savās kompānijās? Cik bieži gadās, ka aizejat kaut kur kompānijā un iepazīstaties ar citiem cilvēkiem?

Nekad. Bez problēmām iepazīstos ar cilvēkiem internetā, bet dzīvajā neiepazīstos nekad, pirmkārt, negribu traucēt cilvēkiem, kas varbūt aizgājuši atpūsties šaurā kompānijā vai vienatnē, otrkārt, klubos, bāros utml. vietās es vispār nespēju iepazīties. Agrāk gāju uz tādām vietām iedzert un pabaudīt atmosfēru, bet man ir paranoja, ka visi vīrieši, kas iet uz klubiem/bāriem, meklē vienas nakts sakarus (zinu, ka ne vienmēr tā ir, bet nespēju sev pārkāpt pāri), tāpēc ar svešiniekiem nerunāju, neatbildu, sarunās neielaižos.
Vienreiz aizgāju viena pati uz Laimas šokolādes muzeju. Man ļoti patīk muzeji, atšķirībā no manām draudzenēm, kurām ļoti nepatīk, tad nu gāju viena. Un iegājām muzejā reizē ar vienu meiteni, kura arī bija atnākusi viena pati. Tā arī neuzzināju, kā viņu sauc, bet mēs visu muzeju izstaigājām kopā, apspriežot ekspozīcijas. :-D

Ikdienā uz sporta zāli eju viena (vismaz nav otrs, kas mudina - ai, šodien izlaižam), arī šopingā reti kad eju ar kādu draudzeni kopā, jo man parasti ātri šopings apnīk un, ja draudzene vēl grib pāris stundas staigāt pa veikaliem, tad varu arī palikt tik īgna kā tie vīrieši :D
Dažreiz aizeju arī uz kino, piemēram, ja tas ir darba dienas laikā pa dienu un man tas ir vienīgais tajā brīdī brīvais laiks. Tāpat filmas laikā runāt nevar. Uz te pieminēto teātri gan neesmu viena gājusi, tu laikam jau prasītos kompānija. Bet uz izstādēm gan - varu iet uz to, kas mani interesē un izpētīt savā ritmā. Esmu bijusi arī uz dažiem lielajiem koncertiem viena - vai nu pēdējā brīža ideja vai, piem., neviens negribēja maksāt 70 eur par Robiju Viljamsu, ja nav super lielais fans. Uz naktsklubiem viena nekad neesmu gājusi, tas tādu diskomfortu rada jau idejas līmenī. Uz festivāliem arī viena nebrauktu.

Darbadienās bieži aizeju paēst viena. Iepirkties vai vienkārši pastaigāties arī liekas pašsaprotami vienai. Uz kino/teātri/operu gan laikam viena neesmu bijusi, bet tas galvenokārt ir tāpēc, ka vienmēr iniciators šādai izklaidei ir kāds cits. :-) Uz klubiem/bāriem un citiem pasākumiem, kas saistīti ar alkohola lietošanu, gan kaut kā nevaru iedomāties doties vienatnē,

Man draugu nav, tāpēc eju viena, bet ne visur, jo ir vietas, kurās labi apzinos, ka vajadzētu iet ar kādu kopā :-)

Tieši šovakar nopirku 2 biļetes uz koncertiem, kurus ļoti gribu apmeklēt, bet kompānijas pagaidām izskatās, ka nav. Visas draudzenes aizņemtas, vienas bez saviem vīriešiem nekur nedodas, tāpēc es eju viena. Kā jau iepriekš minēja - pasākumus apmeklēju pēc savas gaumes, nav jārēķinās, ka manam līdznācējam varētu nepatikt! Līdz ar to varu pilnībā izbaudīt koncertu, izrādi vai kādu citu pasākumu, gūt no tā maksimālu labumu sev un pēc tam vēl atskatīties uz vakaru kopumā!
Runājot par iepazīšanos ar svešiem cilvēkiem pasākumu laikā, jāsaka, ka skatos uz to pozitīvi. Jā, labprāt, iepazīstos ar svešiniekiem, ja vien nav uzreiz acīmredzamu signālu, ka šī iepazīšanās nav nepieciešama.