Ir tas mazais velniņš, kas sēž iekšā un to vien plāno kā uzsākt darbību un izdarīt kaut ko briesmīgu pretī, bet nekad neesmu viņam rīkoties. Ar šķiršanos vismaz manos gadījumos vienmēr esmu tikai augusi, nekad neesmu kritusi. Jā, ir pagājis laiks līdz sadzīst rētas, jūtas izzūd, iestājas vienaldzība un pirmās nedēļas arī gribas paballēt vai vienkārši paraudāt spilvenā savā gultā.. Bet vienmēr pēc šāda veida pārdzīvojumiem ir tik forši atrast sevi, savus hobijus - vai nu izkopt vecos, vai uzsākt jaunus. Iemīlēt sevi no jauna un novērtēt sevi, līdz esi nonākusi līdz punktam, ka 100% zini, ka tas, kurš Tevi tā mainīja/pameta (da jebko) nezina ko ir pazaudējis..