Ļoti bieži pamanīts

Un vēl ''priekš manis'', ''pie tam'', ''caur''.

O, vienspats, ļoti skaisti pateica par runu (l) Āmen!
Pie reizes, ja jau šāda gramatikas tēma izvērsusies, ir otra lieta, kas man vienmēr nedod mieru. Cilvēki bieži aizrāda, ja lieto vārdus "manīm", "tevīm" (es gan nemēdzu lietot, bet nu dzirdēts ir), tip, tādu vārdu nemaz nav, bla, bla, bla. Bet tā arī neviens man nekad nav īsti atbildējis, kā pareizi lietot šos vietniekvārdus kopā ar prievārdu "līdz". Es labprāt uzzinātu pareizo variantu, lai varētu šīs nepareizās formas pavisam izskaust no savas valodas.

Visvairāk mani tracina ka un kad lietošana jeb precīzāk nemācēšana lietot. Vēl arī pastāvīgs un patstāvīgs jaukšana. Bet tāpat tie ir dzīves sīkumi, jo arī es pati neesmu valodniece.

Bet varbūt tur tas nelietis zina ko darīt. ;-)

Un viņš, nelietis, paziņo, ka virtuvē uz letes! :-D

Un vēl zināt, kas mani besī ārā? "Runa neiet – runai nav kāju!" Tupākais arguments ever.
.
Laikam ir kājas? Nav. Bet iet, maita. Pulkstenim reizēm gadās kājiņas, bet vairumam modeļu kāju nav, bet arī pulkstenis, redz, iet (nu labi, reizēm arī neiet). Un jaunībai arī ir tendence aiziet, un gadi - kā Paula dziesmā, pat skrien bez kājām kā tādi protezēti paraolimpieši.
.
Bet nē, "Runa neiet – runai nav kāju!" Tipa, "ha ha ha, kāds tu stŪlbenis, ka to nezini". Mana runa, toties, iet laikam līdzi

57days, +1 000 000 Tev!
Mani šitas pats arguments šausmīgi tracina. WTF? Tiešām, kāpēc laiks var iet, bet runa nevar? Un kāpēc valoda var raiti ritēt, bet runai jāstāv uz vietas?

Kontroljautājums? "Kur mēs gulēsim pirmajā randiņā?" :-D:-D

Labi vēl, ka runa neiet, nevis runa nejiet.

urzeiz nāk prātā - atlajst saijmu! :-D
vienspats, nu bet loģiski! ja nezini, kā to pareizi sauc, kā var zināt, ko tur pareizi darīt? :D Un ja šis maģiskais vārds nebija pie profila, tad tika uzdots kontroljautājums :D

Vēl ir neizskaužama sērga vārdā kafeinīca.

Zinas tante, laikoji tikai tos, kuri aprakstā norādīja uz gultu bez kļūdām? :-)

šašliks, lilija, čipsi :)
Mani ļoti kaitina "gūlta, gūlbis" un tamlīdzīgie. Kad man tinderis bija aktuāls, tad čaļus, kam bija pie profila šāda tipa kļūda, nelaikoju :D

Runa iet pie cilvēkiem, bet ne tikai, runa iet un meklē dzirdīgas ausis, runa iet pie klausītājiem, runa iet un iet, dažreiz runa iet bezmērķīgi, neejot ne pie viena, bet runa tāpat iet, jo viņai ir jāiet. Ja kāds saka, ka runa neiet, tad viņš nav sastapis runu, tad viņš nav klausījies.. Ausis neiet pie runas, bet runa iet pie ausīm. Tas tak pat mazam bērnam ir skaidrs.

"Uz kurieni tad viņa iet?"

Runa iet uz mērķi: lai kāda tās daļa kļūtu par spārnotu, bieži citētu domugraudu.

Labi vēl, ka runa neiet, nevis runa nejiet.

Izdomājiet, ka tevi divi deviņi (lasi - "bļin"), sakarīgāku frāzi!

Mani nekad neviens nav izlabojis ar "Runa neiet – runai nav kāju!", bet parasti pajautā "Uz kurieni tad viņa iet?" :-D

Mani favorīti ir nēsmu un tolete (l)

57days, tas jau tā iegājies ''teiciens''. :D Ielej vīniņu. :-D

Un vispār, mani iebildumi ir nevis par latviešu valodas stilistiku ("runa iet" ir rusicisms, ja atmiņa neviļ), bet par idiotisko argumentu. Izdomājiet, ka tevi divi deviņi (lasi - "bļin"), sakarīgāku frāzi!

Mana runa grib un iet pārnestā nozīmē, un iepūtiet. 8-)
.
Nenokaitināja, tikai pārdzēros kafiju, iekurbulēju smadzenes, un tagad tās griežas tukšgaitā. Būs jāielej vīns, tas palīdz.

Laiks un jaunība (arī saistībā ar laiku vien ir) var 'iet' pārnestā nozīmē. Runa jau reāli arī pārnestā nozīmē 'neiet'.