Ļoti bieži pamanīts

Efektīvs un efektīgs.
Efektīgs ir tāds, kas rada efektu un saista uzmanību, ir iespaidīgs vai jebkādā nozīmē ievērojams.
Efektīvs ir tāds, kas dod vajadzīgo rezultātu, iedarbīgs.
Cilvēcisks un cilvēcīgs.
Cilvēcīgs ir tāds, kurš pret sevi un citiem izturas godprātīgi un ar cieņu.
cilvēcisks – tāds, kas raksturīgs cilvēkam un kurā izpaužas cilvēkam raksturīgās īpašības (piemēram, cilvēciskas vājības, cilvēciskas emocijas.
https://skrivanek.lv

Pat valodnieki ir atzinuši, ka formas manīm, tevīm un sevīm ir pieļaujamas (un arī neaizstājamas) kopā ar prievārdu līdz.

O, jā, liekvārdība. :) "Alga", nevis "darba alga", "kolēģis", nevis "darba kolēģis", "dziedāt", nevis "izpildīt dziesmu". Tas arī pārsvarā iegājies no krievu valodas.

Tieši verbāli vairāk ienāk liekvārdība, iespraudumi, kuri nepasaka neko vai jau to pašu otrreiz, kas pateikts. Visi tie ''zini, zini, klausies, nu, galu galā''. Un ''nākošais, nākamais'', ''laicīgi, laikus'', ''jutīgi, jūtīgi'', ''savādi, citādi'' atšķirības.
''Pielaist kļūdas'' laikam arī neskaitās pareizi. :D

Ā, atcerējos, ka ir viena kļūda, ko gan es reizēm pielietoju apzināti (lai gan katru reizi pati iekšēji noskurinos, kad saku nepareizi :D ). Man ir kolēģis Ingus un ir arī kolēģe Inga. Ļoti labi zinu, kā pareizi lokāms Ingus vārds. Bet reizēm, runājot ar kādu trešo personu, mēdzu akuzatīvā vai intrumentālī piebilst to papildus galotni -su. Lai ir skaidrs, par kuru Ingu runāju. Citādi mēdz rasties pārpratumi. Tāpēc, ja nav jau iepriekš zināms, par kuru no abiem runāju, tad, sakot "Ingu", minstinoties piebilstu "-su". Bieži tas nav, bet gadās.

Par to "līdz manīm". Senāk valodā ir bijusi tāda forma, bet "līdz manim" ar īso "i". Tiesa, valodnieki strīdas, kā tad īsti un kādā nozīmē šo formu lietoja. Mūsdienās to nelieto - vairāk gan kā parādību, kas no valodas pazudusi, nevis kā pēc noklusējuma nepareizu formu.

Trakāk ir:

Nepareizi:
Šodien gaidu jūs pie sevīm.
Mana grāmata ir pie tevīm.
Aizbraukšu pie tevīm.
Pareizi:
Šodien gaidu jūs pie sevis.
Mana grāmata ir pie tevis.
Aizbraukšu pie tevis.

Wallee, jūtos pagodināta, ka tev vienmēr gribas skatīties līdzi man.
Antuanete, man šķiet, ka bieži vien jāpārfrāzē. Gan jau es arī mēdzu, bet to ''līdzi, līdz'' citreiz iebāž nevietā. :-D

Tagad sapratu par to "caur". Jā, tas tiešām dīvaini izklausās un griežas ausīs. Pārāk bieži gan neesmu dzirdējusi, ka kāds tā teiktu :D

ko lietot ''iesim līdz manīm'' vietā, piemēram? Vienkārši iesim pie manis. Jāmaina konstrukcija, manuprāt.

Jā, jā, šis ir tas, ko man parasti saka un gandrīz vienmēr tas arī ir iespējams. Bet tomēr... ja nu jālieto ir tieši vārds "līdz". Piemēram, "es varu aizmest sniega piku līdz "tevīm"" (tip, tu stāvi 10 m no manis un es gribu palielīties, ka varu :D ). Nē, nu, protams, es varu pārfrāzēt "es varu aizmest sniega piku līdz vietai, kur tu stāvi", bet, vai vienmēr ir nepieciešama tāda liekvārdība, lai tikai nebūtu jālieto šis šausmīgais vārds? Nē, nē, es negribu uzspiest vārdu "manīm", "tevīm" lietošanu, tieši pretēji - es vēlos zināt, kāda ir pareizā forma, ko lietot retajos gadījumos, kad tas būtu nepieciešams.

Skaties vai neskaties, tāpat nekur tālāk neredzi. Žēl.

Wallee, tik skatos, ka nepāriet tev.

Es nesapratu, kas ir ar to "caur"?

Citreiz mēdz kaut kā dīvaini iekombinēt - piemēram, ''caur mani vari uzzināt to un to'', ''sakontaktēsies ar X caur mani''. Kaut kā tā, nenāk prātā labāks piemērs. Nu kā stila kļūda.

Ja Tu to tā interpretē, tad Tev PMS vajadzētu būt katru mīļu dienu. :-)

Un vēl ''priekš manis'', ''pie tam'', ''caur''.

Es nesapratu, kas ir ar to "caur"?

PMS? :-)

Citreiz smieklīgi, kad aptuveni saka tā - man ''pa lielam'' jau tas un tas - reiz bija viens puisis, kurš tad vienmēr jautāja, ''un kas pa mazam''.

Tas ir tikpat smieklīgi kā tad, kad saka “runa nekur neiet”. Ģeniāli

Antuanete,
ko lietot ''iesim līdz manīm'' vietā, piemēram? Vienkārši iesim pie manis. Jāmaina konstrukcija, manuprāt.

Un ziņās, agrāk vienas bieži vien mājās skanēja un tur bija viens, kurš vienmēr teica neeksistējošo - tūkstots, ne tūkstotis/tūkstoš.

Un kā mani tracina ''dēļ'' nepareizs novietojums un ja ''it kā'' saraksta kopā. :D
Tā jau visas versijas klasiskajiem - tualetes, treniņi, istabas, alkohols, aizkari sanāk redzēt. Vai izlaiž burtus, piemēram, tikko ar vienu ''k''.
Citreiz smieklīgi, kad aptuveni saka tā - man ''pa lielam'' jau tas un tas - reiz bija viens puisis, kurš tad vienmēr jautāja, ''un kas pa mazam''. :D

Mani tracina jauna teikuma sākšana vai turpināšana, neievērojot atstarpi pēc pieturzīmes lietošanas. Nekad nevienam nepiekasos, bet tas tā krīt acīs! (Man ir neizturami grūti lasīt vienas lietotājas tekstus, acis sprāgst laukā no šādas attieksmes). (t)