Ļoti bieži pamanīts

Par to "līdz manīm". Senāk valodā ir bijusi tāda forma, bet "līdz manim" ar īso "i". Tiesa, valodnieki strīdas, kā tad īsti un kādā nozīmē šo formu lietoja. Mūsdienās to nelieto - vairāk gan kā parādību, kas no valodas pazudusi, nevis kā pēc noklusējuma nepareizu formu.

Ā, atcerējos, ka ir viena kļūda, ko gan es reizēm pielietoju apzināti (lai gan katru reizi pati iekšēji noskurinos, kad saku nepareizi :D ). Man ir kolēģis Ingus un ir arī kolēģe Inga. Ļoti labi zinu, kā pareizi lokāms Ingus vārds. Bet reizēm, runājot ar kādu trešo personu, mēdzu akuzatīvā vai intrumentālī piebilst to papildus galotni -su. Lai ir skaidrs, par kuru Ingu runāju. Citādi mēdz rasties pārpratumi. Tāpēc, ja nav jau iepriekš zināms, par kuru no abiem runāju, tad, sakot "Ingu", minstinoties piebilstu "-su". Bieži tas nav, bet gadās.

Tieši verbāli vairāk ienāk liekvārdība, iespraudumi, kuri nepasaka neko vai jau to pašu otrreiz, kas pateikts. Visi tie ''zini, zini, klausies, nu, galu galā''. Un ''nākošais, nākamais'', ''laicīgi, laikus'', ''jutīgi, jūtīgi'', ''savādi, citādi'' atšķirības.
''Pielaist kļūdas'' laikam arī neskaitās pareizi. :D

O, jā, liekvārdība. :) "Alga", nevis "darba alga", "kolēģis", nevis "darba kolēģis", "dziedāt", nevis "izpildīt dziesmu". Tas arī pārsvarā iegājies no krievu valodas.

Pat valodnieki ir atzinuši, ka formas manīm, tevīm un sevīm ir pieļaujamas (un arī neaizstājamas) kopā ar prievārdu līdz.

Efektīvs un efektīgs.
Efektīgs ir tāds, kas rada efektu un saista uzmanību, ir iespaidīgs vai jebkādā nozīmē ievērojams.
Efektīvs ir tāds, kas dod vajadzīgo rezultātu, iedarbīgs.
Cilvēcisks un cilvēcīgs.
Cilvēcīgs ir tāds, kurš pret sevi un citiem izturas godprātīgi un ar cieņu.
cilvēcisks – tāds, kas raksturīgs cilvēkam un kurā izpaužas cilvēkam raksturīgās īpašības (piemēram, cilvēciskas vājības, cilvēciskas emocijas.
https://skrivanek.lv

Pulksten vai pareizais saīsinājums, citreiz dažādi varianti gadās.

Jā, bieži kļūdās ar nākamais un nākošais, citāds un savāds. Un ļoti, ļoti bieži kļūdaini runā par nedzīvām būtnēm, tās saucot par viņām, lai gan pareizi būtu lietot tas/tā. Piemēram, "šī grāmata ir interesanta, kad es viņu izlasīšu, tad padalīšos"

''nekā'' un ''kā'' lietojums.
Un vecā labā - kartiņa vai kartīte? :D

Man ļoti acīs krīt, ja cilvēki jauc "parasts" ar "prastu", jo šiem vāriem ir tik dažādas nozīmes, nu pat "savādu" un "citādu" ir mazāk jocīgi sajaukt.

Un lielais vairums arī vārdu "omulīgi" izrunā nepareizi. :)

Varētu arī paskaidrot, kuri tad ir pareizie varianti

Es saku “darba kolēģis”, jo līdz šim biju pārliecināta, ka par kolēģi teorētiski var saukt arī mācību biedru vai cilvēku, kuram ir tāda pati profesija, bet nestrādā tajā pašā uzņēmumā.

Un lielais vairums arī vārdu "omulīgi" izrunā nepareizi.

llemon, piemēram, omulīgi ir pareizi izrunāt ar uo, tāpat kā sakām oma :)
Šo uo parasti nepareizi lieto arī mēneša nosaukumā novembris, tur gan ir o, ne uo. Protams, ir vēl tādi vārdi kā medūza (šaurais e), bebrs (platais e) u.c., kurus tiešām retais izrunā pareizi :D

Šo uo parasti nepareizi lieto arī mēneša nosaukumā novembris, tur gan ir o, ne uo.

Novemtais novembris tiešām griež ausīs, nereti dzirdams pat televīzijā :D

Novemtais novembris tiešām griež ausīs, nereti dzirdams pat televīzijā

:-D

Labi, ka nav Oktobris ar to pašu. :D

Es bieži runāju ar nepareizo e vai o. Man ir uz to norādījuši diezgan. Nemāku saklausīt atšķirības starp plato, šauro un vēl visu pārējo un līdz ar to nemāku pateikt pareizi. Neuzskatu to par valodas kļūdu, bet par akcenta vai dialekta pēdām. Tāpat kā man netraucē viš utml.
Traucē tādas kļūdas, kur redzi, ka cilvēks vienkārši ir stulbs un nezin, piemēram, vārdu nozīmi vai lietojumu (ka-kad, prasts-parasts utt), nevis ka viņš nāk no Latgales, Kurzemes vai vispār ir cittautietis.

Ģerbonis-ģērbonis
Traucē kļūdas arī tad, ja cilvēks sevi pozicionē kā latvieti vai vēl labāk patriotu, bet runā ar kļūdām, kas nav attaisnojamas.

Vai-jeb, jeb-jebšu, kā kļūda bieži redzēts arī "no plkst. 14 - 16"