Ļoti bieži pamanīts

Un vēl zināt, kas mani besī ārā? "Runa neiet – runai nav kāju!" Tupākais arguments ever.
.
Laikam ir kājas? Nav. Bet iet, maita. Pulkstenim reizēm gadās kājiņas, bet vairumam modeļu kāju nav, bet arī pulkstenis, redz, iet (nu labi, reizēm arī neiet). Un jaunībai arī ir tendence aiziet, un gadi - kā Paula dziesmā, pat skrien bez kājām kā tādi protezēti paraolimpieši.
.
Bet nē, "Runa neiet – runai nav kāju!" Tipa, "ha ha ha, kāds tu stŪlbenis, ka to nezini". Mana runa, toties, iet laikam līdzi

57days, +1 000 000 Tev!
Mani šitas pats arguments šausmīgi tracina. WTF? Tiešām, kāpēc laiks var iet, bet runa nevar? Un kāpēc valoda var raiti ritēt, bet runai jāstāv uz vietas?

Un viņš, nelietis, paziņo, ka virtuvē uz letes! :-D

Bet varbūt tur tas nelietis zina ko darīt. ;-)

Visvairāk mani tracina ka un kad lietošana jeb precīzāk nemācēšana lietot. Vēl arī pastāvīgs un patstāvīgs jaukšana. Bet tāpat tie ir dzīves sīkumi, jo arī es pati neesmu valodniece.

O, vienspats, ļoti skaisti pateica par runu (l) Āmen!
Pie reizes, ja jau šāda gramatikas tēma izvērsusies, ir otra lieta, kas man vienmēr nedod mieru. Cilvēki bieži aizrāda, ja lieto vārdus "manīm", "tevīm" (es gan nemēdzu lietot, bet nu dzirdēts ir), tip, tādu vārdu nemaz nav, bla, bla, bla. Bet tā arī neviens man nekad nav īsti atbildējis, kā pareizi lietot šos vietniekvārdus kopā ar prievārdu "līdz". Es labprāt uzzinātu pareizo variantu, lai varētu šīs nepareizās formas pavisam izskaust no savas valodas.

Un vēl ''priekš manis'', ''pie tam'', ''caur''.

Mani tracina jauna teikuma sākšana vai turpināšana, neievērojot atstarpi pēc pieturzīmes lietošanas. Nekad nevienam nepiekasos, bet tas tā krīt acīs! (Man ir neizturami grūti lasīt vienas lietotājas tekstus, acis sprāgst laukā no šādas attieksmes). (t)

Un kā mani tracina ''dēļ'' nepareizs novietojums un ja ''it kā'' saraksta kopā. :D
Tā jau visas versijas klasiskajiem - tualetes, treniņi, istabas, alkohols, aizkari sanāk redzēt. Vai izlaiž burtus, piemēram, tikko ar vienu ''k''.
Citreiz smieklīgi, kad aptuveni saka tā - man ''pa lielam'' jau tas un tas - reiz bija viens puisis, kurš tad vienmēr jautāja, ''un kas pa mazam''. :D

Un ziņās, agrāk vienas bieži vien mājās skanēja un tur bija viens, kurš vienmēr teica neeksistējošo - tūkstots, ne tūkstotis/tūkstoš.

Antuanete,
ko lietot ''iesim līdz manīm'' vietā, piemēram? Vienkārši iesim pie manis. Jāmaina konstrukcija, manuprāt.

Citreiz smieklīgi, kad aptuveni saka tā - man ''pa lielam'' jau tas un tas - reiz bija viens puisis, kurš tad vienmēr jautāja, ''un kas pa mazam''.

Tas ir tikpat smieklīgi kā tad, kad saka “runa nekur neiet”. Ģeniāli

PMS? :-)

Un vēl ''priekš manis'', ''pie tam'', ''caur''.

Es nesapratu, kas ir ar to "caur"?

Ja Tu to tā interpretē, tad Tev PMS vajadzētu būt katru mīļu dienu. :-)

Wallee, tik skatos, ka nepāriet tev.

Es nesapratu, kas ir ar to "caur"?

Citreiz mēdz kaut kā dīvaini iekombinēt - piemēram, ''caur mani vari uzzināt to un to'', ''sakontaktēsies ar X caur mani''. Kaut kā tā, nenāk prātā labāks piemērs. Nu kā stila kļūda.

Skaties vai neskaties, tāpat nekur tālāk neredzi. Žēl.

ko lietot ''iesim līdz manīm'' vietā, piemēram? Vienkārši iesim pie manis. Jāmaina konstrukcija, manuprāt.

Jā, jā, šis ir tas, ko man parasti saka un gandrīz vienmēr tas arī ir iespējams. Bet tomēr... ja nu jālieto ir tieši vārds "līdz". Piemēram, "es varu aizmest sniega piku līdz "tevīm"" (tip, tu stāvi 10 m no manis un es gribu palielīties, ka varu :D ). Nē, nu, protams, es varu pārfrāzēt "es varu aizmest sniega piku līdz vietai, kur tu stāvi", bet, vai vienmēr ir nepieciešama tāda liekvārdība, lai tikai nebūtu jālieto šis šausmīgais vārds? Nē, nē, es negribu uzspiest vārdu "manīm", "tevīm" lietošanu, tieši pretēji - es vēlos zināt, kāda ir pareizā forma, ko lietot retajos gadījumos, kad tas būtu nepieciešams.

Tagad sapratu par to "caur". Jā, tas tiešām dīvaini izklausās un griežas ausīs. Pārāk bieži gan neesmu dzirdējusi, ka kāds tā teiktu :D

Wallee, jūtos pagodināta, ka tev vienmēr gribas skatīties līdzi man.
Antuanete, man šķiet, ka bieži vien jāpārfrāzē. Gan jau es arī mēdzu, bet to ''līdzi, līdz'' citreiz iebāž nevietā. :-D

Trakāk ir:

Nepareizi:
Šodien gaidu jūs pie sevīm.
Mana grāmata ir pie tevīm.
Aizbraukšu pie tevīm.
Pareizi:
Šodien gaidu jūs pie sevis.
Mana grāmata ir pie tevis.
Aizbraukšu pie tevis.