Dāvana skolotājam

Lasu un domāju, pēc kāda principa Dūja izvēlas, kādu niku kuru dienu lietot - Dūjas vai macaw. Nejaušības princips vai kaut kā sadalīts pa nedēļas dienām? Un galvenais pilnīgi bezjēdzīgi, jo nekas ar to netiek panākts, varbūt vienīgi sākotnējais mērķis bija piebalsot pašai sev vai tml. Tomēr stils, gan rakstības, gan konfliktēšanas tik ļoti sakrīt, ka šaubām nav vietas.

Runājot par skolotājiem, neesmu pret vārdisku paldies, bet tā kā no vairākām šejienes pirmsskolas vai skolas skolotājiem nicinoši izteikumi par šokolādēm (ko pati nevarot nopirkt? Ko darīs ar 20gb šokolādēm?), tad šķiet, ka šeit runa nav gluži par nemateriālo paldies.

Schoco +++ tik sakarīgi pateikts

schoco,

jo bērns ir mazs cilvēks, kas nespēj sevi aizsargāt. Viņš ir pilnīgā audzinātāja,aukles varā. Pieaugušais darbā var pateikt, ka Anna ir kaza, viņai dāvanas nebūs. Ja pēc tam ir kaut kāda emocionāla presēšana, pieauguša cilvēka attīstītā psihe spēj ar to tikt galā. Bērns nespēs. Vai vecākam ir adekvāti riskēt ar bērna labsajūtu dārziņā? Nē, nav.

Tagad konkrēti, ko audzinātāja vai pēc tam skolotāja skolā nodarīs bērnam? Konkrēti, kam viņai ir laiks, lai domātu, kurš man nepiemeta trīsdesmit centus rozei un piparkūkai, lai tagad mahinētu, ko? Liktu nesekmīgākas atzīmes, ne desmitniekus? :D

Un fakts,ka Tu kritizē, pat noniecini citu viedokli, smīkņājot komentē "lieliska izpratne" un "ja vecāks ir tāds, kāds nu ir", liek domāt, ka ekspektācijas tomēr pastāv, jo, ja nepiekrīt, ka kaut kas ir jānes, tad vecāki ir tādi, kādi nu viņi ar ar savu lielisko izpratni...

Lieliska izpratne tieši attiecas uz teikuma piebildi - ''kāds nu ir tas vecāki/vecāki'', ja viņiem nav dzīves izpratnes, sapratnes par to, kas notiek, tad tiešām ir žēl - un tas, ka visos tekstos, kur vecāku IZPRATNES virzienā ir vērsts kaut kas negatīvs, vecāki uztver kā ''tad jau redz prasa tās dāvanas'' ir diezgan traģiski. Nevienā mirklī, piebilstot to, nav domātas dāvanas, bet tas, kāda ir kopējā vecāku audzināšanas lieta pret bērnu, kā māca dzīvot, uztvert pasauli, attiekties pret cilvēkiem - piemēram, mudina uzzīmēt kartiņu uz gada noslēgumu - un kas tur būtu slikts? Domāju, ka nekas, bet, ja vecāks mājās bombardē bērnu ar to, ka ''tāds ir viņu darbs, ko viņi tur čīkst, kaut ko atkal prasa, kaut ko atkal aplami runā, nepareizi novērtējis vai ne tādu piezīmi ierakstījis, bet manu bērniņ, tu būsi biznesmenis, neklausies tajās učenēs, ko viņas jēdz, tik kāst mūs grib, nekādu eiro kliņģerim'' - tad jā, man žēl šādu ģimeņu - un tās nav pasakas, tiešām šāda attieksme pret skolotājiem nāk no vecāku puses, ko tālāk sadzird viņu bērns mājās (kas ir loģiski, ko tad viņam klausīties, kamēr aug un pats sāk saprast, kas notiek apkārt) un nes tādus tekstus uz skolu, ka ''prieks'' klausīties. Tur ir skaidrs, ko vecāki runā un spriež, un kādā veidā tas tiek darīts. Jā, var domāt ko grib, bet nu rada bērnā to, ka skolotājs, arī apkopēja utt. nav nekas. Par skolotājiem vienmēr sabiedrība kliedz un daļai tā ir kaut kāda psrs trauma, saprotams, bet nu loģika netiek viņiem līdzi - varbūt problēmas attiecībās vai vēl kur, vismaz var realizēties. Zinu jau, ka pret šo pēdējo ''atklāsmi'' kliegs pretī, bet tā nav normāla attieksme ne pret skolotājiem, ne pret pašam savu bērnu.

ласточка, droši vari fantazēt, ja kaut kāda nepatika pret cilvēkiem vai kas tur.

Runājot par skolotājiem, neesmu pret vārdisku paldies, bet tā kā no vairākām šejienes pirmsskolas vai skolas skolotājiem nicinoši izteikumi par šokolādēm (ko pati nevarot nopirkt? Ko darīs ar 20gb šokolādēm?), tad šķiet, ka šeit runa nav gluži par nemateriālo paldies.

Un? Darba vadītāja pati iesaka, lai nenes konfekšu kastes visi, bet šo vai to - ko tad nekliedzam? Ne jau tagad tās frāzes izteicējs ar to domā, ka mazie idioti, tūliņ pat izmetat šokolādes un nesat normālas dāvanas. Kaut kā ar uztveri grūti. Paceļam valstiski jautājumu, ka jubilejās nevienam kolēģim nemetam šampi, nevienai priekšniecei nekādā gadījumā nemetamies pušķim. Tas taču ir tas pats. :D

Jēziņ kas par cepieniem 1 šokolādes vai 1-2 eiro dēļ :-D:-D:-D

no vairākām šejienes pirmsskolas vai skolas skolotājiem nicinoši izteikumi par šokolādēm (ko pati nevarot nopirkt? Ko darīs ar 20gb šokolādēm?), tad šķiet, ka šeit runa nav gluži par nemateriālo paldies.

Šim gan jāpiekrīt. Itkā svarīga attieksme. Bet šokolādi redz pati var nopirkt :D un tas ir bezpersoniski...dāvanu karte 50€ gan ir ļoti personiski...tas nekas ka lielaka daļa vecāku labāk piemet tos 2€ lai viņus liek mierā un pašiem nav jātērē laiks kaut vai lai ietu to pašu šokolādi nopirkt :)

, ja viņiem nav dzīves izpratnes, sapratnes par to, kas notiek, tad tiešām ir žēl - un tas, ka visos tekstos, kur vecāku IZPRATNES virzienā ir vērsts kaut kas negatīvs, vecāki uztver kā ''tad jau redz prasa tās dāvanas'' ir diezgan traģiski.

Tu vairākas reizes esi likusi uzsvaru uz to, ka dāvanas, puķes un šokolādes ir veids kā BĒRNAM tiek iemācīta pateicība. Bet, vai skatoties ar bērna acīm ir pareizi mācīt, ka pateicībai ir jābūt materiālai? Mans puika katru dienu ejot prom skolotājai saka "paldies, līdz rītam". Es arī katru dienu pasaku "paldies". Vai ar to nav gana? Jo, bērns vēl nestrādā. Vai ir pareizi sākumskolas bērnam prasīt naudu skolotājas dāvanai? Kur tur ir tevis piesauktās vērtības un sirdssiltums? Ko mēs iemācam bērnam, kurš redz, ka līdzcilvēki ir obligāti materiāli jāapdāvina un ikdienas "paldies" ir mazsvarīgs uz tā fona?
Un, jā - īpaši pirmsskolas vecuma bērni ir ļoti neaizsargāti. Liela daļa paši vēl nemaz nemāk izstāstīt, kas noticis. Attieksme var kļūt vienaldzīgāka, var kļūt neuzmanīgāka, var stingrāk pieiet pie kļūdām. Tāpat jau vienmēr kāds ir mīļāks par kādu citu.

Piekritu choco! Ļoti labi pateikts. A tev Robīte kas par sāpi? Bail dāvanu karti nesaņemt? Kā var tik uzmācīgi gaidīt dāvanu? Tipa, kas jums žēl man pa eirikam samesties? Fui, kauns. Ja ir tik bēdīga materiālā situācija, tad jāmeklē cits darbs, lai nav dāvanu kartes jādiedelē.(t)

Nē,choker, nesatraucies, es katru gadu kaut ko saņemu un vienmēr esmu saņēmusi, un zinu, ka arī šogad dāvana būs :-P
bet zini - es esmu arī mamma un arī devu no viena bērna 3 eiro, bet no otra bērna 6 eiro, un zini, man nav žēl!!! ;-)
varbūt, kad tu būsi mamma, domāšana pamainīsies! ;-)

tas nekas ka lielaka daļa vecāku labāk piemet tos 2€ lai viņus liek mierā un pašiem nav jātērē laiks kaut vai lai ietu to pašu šokolādi nopirkt

Tieši tā, pašu vecāku problēma, ko ļoti labi atklāji - negrib pats meklēt, priecīgs, ka var piemest un cits visu izdarīs, tas arī viss.
stellaglmr, sāksim ar to, ka mantiskas dāvanas netiek prasītas. Jau rakstīju, ka arī kartiņas tiek nestas, par kurām neviens nesaka, kas tas par sīkumu, cik pretīgi. Tālāk par to, ka ziedi ir no dārza vai arī tie nemaksā bagātību - tad ko bērnam mācām - mamma uz darbu kolēģei jubilejai ziedus ņem, bet skolotājas jubileja nav nekas? Vai arī žmogas esam, šokolāde ir dārga skolotājam, bet mājās rijam katru dienu vai arī klasesbiedriem nest končas var, bet ka tik neiedod skolotājai, viņai ir alga. Nu tā prasti minot kādu piemēru, lai redzētu, ka tā nav tikai viena puse, kā pasniedzi to vērtību un izpratnes mācīšanu. Un nekāds ''paldies'' verbāli nav mazsvarīgs, to izdomā paši vecāki. Labi jau būtu, ja tas paldies izskanētu, bet nu tas jau cits stāsts, ko vecāki jau nevar zināt. Un ak vai, ak vai, stingrāk pieies pie kļūdām, nu ''uzēdīsies'' - kā viens no mīļākajiem teicieniem, asprātīgi, vienmēr interesanti lasīt, vai kaut kas jauns netiks izdomāts.

Vai :D piebilde par šokolādi vai 2 eur minēju - es kā vecāks sava bērna skolotajam labprāt piemetu, jo man tā ir ērtāk. Nevis ka es prasu lai skolotajam tagad perk noteikti dāvanu karti .Kateaaa grupaaa tāpēc vecāki paši vienojas un žēl, ka pie nespējas pašiem vienoties, vākt to naudu vai tikai katrs pēc saviem ieskatiem pasaka paldies - tiek pasniegts pēc tam ka skolotāji prasa un viņi ir tie sliktie.
neesmu piedzīvojusi un dzirdējusi, ka kādā bd. skolotājas sapulcē prasa lai viņaam daavina dāvanas.

Bail dāvanu karti nesaņemt? Kā var tik uzmācīgi gaidīt dāvanu? Tipa, kas jums žēl man pa eirikam samesties? Fui, kauns. Ja ir tik bēdīga materiālā situācija, tad jāmeklē cits darbs, lai nav dāvanu kartes jādiedelē.

Es tiešām ceru, ka skolotāju profesija izbeigsies un būsim beidzot bedrē tik dziļi, ka sāks šajā jomā kaut kas mainīties. :D

KAut kādām svešām cosmo tantēm sūta kartiņās, bet skolotājai žēl :-D:-D:-D

KAut kādām svešām cosmo tantēm sūta kartiņās, bet skolotājai žēl

Te pietrūkst tā smejošā ikona, ko māk ielikt Alexxa. :D

Kā netiek prasītas mantiskas dāvanas? Tu sākumā man pastāsti, cik daudziem Rīgā ir pieeja bezmaksas puķēm? Kaut kādas no realitātes atrautas fantāzijas.
Labi, skaidrs ir tas, ka nevienam nav žēl, bet visam ir savas robežas. Īpaši pirmsskolā šīs robežas ir gauži izplūdušas. Vecāki ir kā bankomāts un mūžīgi tiek apelēts pie sirdsapziņas ar vienu un to pašu nojāto tekstu "tas jau mūsu bērniņiem". Bet, ja to lietu paskatās no malas, maz tur tiem bērniem tā prieka paliek, ja jāklausās skolotājās, kuras to vien spēj vaimanāt kā "nogurušas, naudas nav, galva sāp, pašai mājās bērni, nopērciet to un šo, vēl kaut ko" utml.
Kurai vēl darbā ir tāda sistēmā - brokasti, pusdienas, launags, augļi vai burkāni bez maksas un teorētiski brīvais laiks no 12:30 līdz 15:00, plus kolēģi tikai jāvēro vismaz papildus 1,5h? Paceļam rokas? Nu? :D
Ņaudēt nav liela māksla, jāstrādā kvalitatīvi, tad šādas vecāku attieksmes neveidosies ne idejiski, ne fiziski. Ir nepieņemami uzskatīt, ka skolotājs ir pelnījis ko papildus, jo būt par skolotāju ir izvēle un visparastākais darbs.

Rvien vairāk un vairāk jaunu pērļu birst :-D:-D:-D

Kad mans jaunākais brālītis mācījās pamatskolā, dažreiz skolēnu vecāki sameta naudiņu un nopirka klases audzinātājai mazu dāvaniņu, tomēr naudiņas vākšana notika stingri brīvprātīgi. Man nav saprotams koncepts, ka skolēnu vecākiem ir pienākums materiāli atbalstīt pedagogus. Varbūt vienīgi gadījumā, ja skolotājs patiešām ir ļoti labs un palīdz konkrētajam bērniņam ar konsultācijām, individuālu darbu, bērniņa vecāki var pateikties. Bet visai klasei ko dāvināt skolotājam - tas ir absurdi manā skatījumā.

Kā netiek prasītas mantiskas dāvanas? Tu sākumā man pastāsti, cik daudziem Rīgā ir pieeja bezmaksas puķēm? Kaut kādas no realitātes atrautas fantāzijas.

Nu ja ir puķes - ja nav, sarūpē. Ja nevar sarūpēt- nenes. Negribi - nenes. Kur ir problēmas? :D

Kurai vēl darbā ir tāda sistēmā - brokasti, pusdienas, launags, augļi vai burkāni bez maksas un teorētiski brīvais laiks no 12:30 līdz 15:00, plus kolēģi tikai jāvēro vismaz papildus 1,5h? Paceļam rokas? Nu?

Es varu nosaukt kaudzi darbu, kur visa diena ir faktiski brīva (protams, kaut kas jāpadara, kad uznāk vēlme), kur neviens uz rokām neskatās un kur darbs netiek nests mājās. Vēl nosaukt to, kas citās profesijās nav varu, bet es neredzu kāda jēga, ja jau teiktās izpratnes vispār nav un jau aiziet mīnusos.

Ņaudēt nav liela māksla, jāstrādā kvalitatīvi, tad šādas vecāku attieksmes neveidosies ne idejiski, ne fiziski. Ir nepieņemami uzskatīt, ka skolotājs ir pelnījis ko papildus, jo būt par skolotāju ir izvēle un visparastākais darbs.

''Kompetentais'' vecāks nāks un pateiks citas profesijas pārstāvim, kā nu būtu jāstrādā. Davai, uz ārstu kabinetu, banku, žurnāliem un visiem citiem ej un kačā pravas, kā nu būtu jādara. Visparastākais darbs, tas ir reāli nožēlojami atļauties ko tādu pateikt. Vispār par dienas ritmu, darbiem, slodzi, pienākumiem, prasībām (no pašiem ''kompetentajiem'' vecākiem nerunājot) no valsts, pašvaldības, skolas vadības, tālāk par visu pārējo, ko no malas gudrie spriedēji neredz un nezina, un vēl slavenais ''kā 13:00 bērns iziet no skolas, tā darba laiks beidzies'' vai ''3mēneši brīvs'', vai vēl slavenie teicieni no sabiedrības, kas joprojām eksistē.

'Kompetentais'' vecāks nāks un pateiks citas profesijas pārstāvim, kā nu būtu jāstrādā. Davai, uz ārstu kabinetu, banku, žurnāliem un visiem citiem ej un kačā pravas, kā nu būtu jādara.

Cik bieži klienti samet naudiņu, lai apdāvinātu žurnālistus, banku darbiniekus? :D