Vienkārši ko?! Ja tev ir tikai viens no vecākiem, kurš nevar apmaksāt visas vajadzības piem.mākslas vidusskolā un tu aizej strādāt, tad tā ir krutuma lieta?
Njā...
Filtrē, ko raksta - teicu, ka ne tikai ''nabadzīgie'' baigi strādā, tas retāk paliek.
Meitenes, kas ir pirmsskolas skolotājas, domā, ka viņu darbs ir pats grūtākais un nenovērtētākais... To var just cauri visiem tekstiem. Bet tad sausais atlikums ir kāds - jūs sagaidāt dāvanas no vecākiem Ziemassvētkos, dzimšanas dienā un citos svētkos? Kā pateicību tam, ka esat visu dienu kopā ar manu bērnu un mācāt viņam lietas, kas man pašai viņam bija jāmāca mājās?
Es arī domāju, ka darbs ir nenovērtēts, arī vecāki māca jauno paaudzi izturēties pret šo sabiedrības daļu nosodoši. Sabiedrībā vispār viena no pēdējām profesijām un tas, ka čīkstot nepamatoti, nu parunāt par ārstiem var, kur tas ir daudz reiz dīvaināk. Tāpat tie ''gudrie'' vecāki, kuri kopš savas skolas beigšanas nav bijuši skolā, bet tik un tā uzskata, ka visu zina labāk un viņiem viss ir jānosaka. Tas ir smieklīgi, ne tas, ka skolotājs atļaujas pateikt, ka darbs grūts un totāli padarīts par izsmieklu. Ne jau tās dāvanas vajag, nu nenesat un miers, tāpat būs vecāki un bērni, kuri nesīs un sarūpēs kaut ko - tāpat kā daudzi mēdzam darīt savās darba vietās uz dzimšanas dienām, vārda dienām, citiem svētkiem. Tad jau padomāsim par 8.martu, kad vīrieši darbā metās un mums katrai pa puķītei iedeva - kā jau te priecīgas ziņas šajā dienā var lasīt - nu tad lūdzu izskaudiet šo, mazums kāds nav iedevis naudu vai piespiests nopirkt tulpi. :D Cepšanās no tām, kurām redz piespiežot maksāt - nu nemet un viss, bet lūpa trīc, tikai kaut ko ''smuki pamuldēt'' vien var - skolotāja priecāsies par Anniņas sirsnīgo dāvaniņu, kura gribējusi kaut ko sarūpēt un viss. Tāpat pirmā septembrī - ir bērni, kuri nāk ar puķēm, ir, kuri nenāk - arī tas no vecākiem - tur dārzā paņem un saplūc, palūdz kaimiņu tantēm, ja nav sava dārza. Naudu tur nevajag. Bet tā arī ir tā vecāku domāšana, audzināt bērnam kaut kādu pateicību, cilvēcīgu komunikāciju, citu novērtēšanu, iepriecināšanu ar maziem niekiem vai nē. Viens vecāks iedos puķes vienu gadu, lai aiznes audzinātājai, nākamajā jau pats bērns zina, ka jāsataisa pušķītis. Citam atkal mājās noburkšķ pēc bērna idejas pat varbūt, ka priekš kam, nav tas vajadzīgs. Un no tā attieksme pret bērnu nemainās - glupākā atruna, ko vecāki var izmantot, lai kaut kā attaisnotu savu domāšanas stilu. Tā kā kunkstēšana, ka baigās dāvanas jāvāc, ir diezgan nevietā - nesveic ne darbā, ne studijās, ne draugus, ne kur citur ''paldies'' nesaki, nu tad nenes un viss. Audzini vērtības, gribi kādus iepriecināt, kā jebkur citur darbos un pasākumos, kur ejam, nu tad dāvini. Tieši tik vienkārši. Priekšnieks arī darbā dara tikai savu darbu, tur kaut kā šī frāze nezin kāpēc neparādās, bet kā par skolotājiem, tad sākas diezgan liela miskaste par gandrīz visu, ko viņi dara vai ko redz ''gribot saņemt''. Tā arī nekur tālāk netiksim.
441
