Dāvana skolotājam

Daudziem nav izpratnes,cik emocionāli un garīgi ir smags šis darbs.Daudzi uzskata,ka mēs tikai sēžam un dzeram kafiju un klačojamies savā starpā,bet realitāte ir savādāka,viss notiek tādā vieglā skrējienā,kura laikā mēs aizmirstam par savām vajadzībām-paēst,aiziet uz tualeti,lai cik tas dīvaini nebūtu.Darāmie darbi seko viens pēc otra,ka pusdienlaikā vai pēc darba laika nevis tu mierīgi apsēdies,bet turpini darīt un domāt.Skolotāja ne tikai pieskata bērnus,kā daudzi vecāki domā,bet samīļo,kad skumst,mierina,kad raud,mierina,kad sastrīdas savā starpā,māca līmēt,zīmēt,griezt un krāsot,māca burtus un ciparus,māca lasīt,rakstīt,rēķināt,māca pamanīt un māca izteikt savas domas,māca degunu šņaukt un kurpes šņorēt,dupsi slaucīt un muti mazgāt,lasam pasakas pirms miega un sēžam pie gultiņas un paijājam,lai bērns mierīgāk aizmieg.Tam visam pa vidu jāraksta papīri,jāplāno nodarbības,jākomunicē ar vecākiem,jādomā priekšnesumi svētkiem. Un pēc šādas darba dienas tā vien gribas iekrist gultā un gulēt,bet nevar,jo uz rītdienas nodarbību jāsagatavo materiāli,kuru tapšanā citreiz tiek iesaistīti mājinieki.Un tas viss,lai bērniem būtu interesantāk un vieglāk apgūt mācību vielu.
Manā b/d (valsts) vecākiem nekādi materiāli nav jāpērk,pamatmateriālus nodrošina bd,bet diemžēl uz pavasara pusi viss sāk beigties.Mums grupā ir saucamā ziedojuma nauda,kas ir simboliska un tas ir brīvprātīgi,par šo naudu pērkam ūdeni,deguna salvetes un priekš mājturības nodarbībām produktus.Bieži(mēnesī ~50€), piepērku klāt kādus materiālus nodarbībām,lai interesantāk,mazas dāvaniņas svētkos vai kancelejas preces,kas trūkst.
Tam visam kā "saldais" ēdiens ir vecāku prasības un nebeidzamās vēlmes,ko mums pēc viņu domām jāizpilda un ja kaut kas nav pa prātam,tā sāk kasīties,bubina.Vecāki neprot pateikt paldies(vārdiski),ka bērnu iemācam lasīt vai rakstīt,neprot pateikt paldies par pasākumu,ko organizējam,protams tādi nav visi,bet ar katru gadu aizvien vairāk.Kā kaut kas ne paprātam tā pie vadītājas,uz departamentu vai uz tv.
Un tagad par pateicībām-esmu strādājusi divos b/d,un abos tik krasi atšķirīgi vecāki,ja pirmajā dārziņā bērnu vecāki bija forši,saliedēti un atsaucīgi,prata pateikt paldies un atbalstīt mani un manas idejas,man tagad ar viņiem ir saglabājies kontakts,sazvanamies un tiekamies.Šīs grupas vecāki prata novērtēt gan mani,gan manu darbu,bija prieks iet uz darbu.Jā,no viņiem saņēmu dāvanas,bet tas nebija nekas liels un grandiozs kā visi tagad cepjas.Drīzāk viņi prata dāvanu dāvināt kopā ar jaukiem vārdiem,kas to dāvanu nolika otrā plānā.
Un tagad man ir pretēja pieredze-vecāki nesaliedēti,savā starpā kašķējas,prasības ar katru reizi paliek dīvainākas.Un es cenšos starp visām lavierēt,lai visiem labi.Šajā grupā nejūtos novērtēta un atbalstīta.No šādiem vecākiem pat negribas dāvanu,kuri uzskata,ka konfekšu paka ir ideāla dāvana,paldies,konfektes pati varu nopirkt.Nē,man nevajag ne 100€,ne 50€,man pietiks,ja uzdāvinās,ko paliekošu(vienos ziemassvētkos man uzdāvināja skaistu eglīšu rotājumu,kas tagad man ir vismīļākais).Un mana attieksme nemainās pret bērniem,ja viņa vecāki nav piemetuši dāvanai(es nemaz nekad nezinu,kas met vai nemet,jo pasniedz no grupas,nevis sasauc tos vecākus un apsveic).Un ja dz.d. vai vārda dienā kāds bērns mani apsveic un cits neapsveic,es tā pat cienāju visus un attieksme nemainās.Bet varu teikt,ka bieži vien tie vecāki,kam ir mazāk līdzekļu,tie arī pamanās apsveikt svētkos un pateikt paldies.
Un man pietiek,ja bērns pieskrien pie manis un pasaka,ka mīl mani,tā ir lielākā mana dāvana,vai arī mīļo mani pirms iešanas mājās.Mācu bērniem pateikt paldies gan pavārēm par garšīgām pusdienām,gan auklītei par tīro grupu,sētniekam,mūzikas un sporta skolotājai,pateikt paldies viens otram.
Tāds nu man palags:-)

Tā par katru darbu varētu sarakstīt palagu, ka darbs ir grūts.

Es nešaubos,ka citi ir grūti,bet man riebjas,ka daudzi uzskata,ka mēs neko nedaram un ka šis darbs ir viegls,jo kad tad tur ir ar bērniem paspēlēties

Tam visam kā "saldais" ēdiens ir vecāku prasības un nebeidzamās vēlmes,ko mums pēc viņu domām jāizpilda un ja kaut kas nav pa prātam,tā sāk kasīties,bubina.Vecāki neprot pateikt paldies(vārdiski),ka bērnu iemācam lasīt vai rakstīt,neprot pateikt paldies par pasākumu,ko organizējam,protams tādi nav visi,bet ar katru gadu aizvien vairāk.Kā kaut kas ne paprātam tā pie vadītājas,uz departamentu vai uz tv.

Nu problēmu mākti cilvēki, kuri vismaz šādi realizē sevi, kā viņiem šķiet.

bet to vajag tev kā bērnudārza audzinātājai (ja pareizi sapratu, ka tur strādā). Bērniem, vecākiem ne silts, ne auksts, vai tulpe sarkana, dzeltena vai lapiņa laminēta vai nē. Drīz kāds nāks klajā ar ideju, ka bērniem vajag ekskursiju uz Disnejlendu / privāto grupiņas baseinu vai tml.

Perfekts neizpratnes piemērs, vēl ar ''rēcīgu'' turpinājumu.

Nu ko nozīmē neprot pateikt paldies. Paldies ir tava alga, kas, ja ir pašvaldības dārziņš, nāk no nodokļu maksātāju jeb vecāku puses vai ja privātais - pa tiešo no vecāku puses. Tas ir "paldies" par tavu darbu. Brīvprātīgi tu nestrādā. Protams, ir jāizturas ar cieņu, tāpat kā pret visiem, bet kaut kādus īpašākus paldies neuzskatu, ka ir jādod.

Ir atšķirība, vai vecāks par pasākumu, kuru noorganizē, pasaka nicinošas frāzes un izmet vēl simtu vienu tekstu viszinoši augstprātīgā tonī, vai arī attiecas pret visu normāli, pat ja nav izdevies. Ne jau tiešu to paldies vajag. Cits arī pateiks, cik foršs pasākums, bērniem patika utt. Vai norāda uz kaut ko normāli vai aizskrien uz tv, kā jau minēja, gandrīz 99% gadījumu pārprotot visu situāciju, jo neiebrauc tajā, kas notiek. Kapeiku skaitīšana puišu izvēles diskusijā tiek minēta kā briesmīgākā lieta, no kuras jābēg. Šajā kontekstā kapeiku pi**ana laikam slavējama. :D

Es esmu pieradusi teikt paldies veikalā kasierei,manikīrei,viesmīlim un pārējiem,kas manā labā ir ko darījuši, tad jau pēc tava teiktā,ka paldies ir alga par darbu,tad mums šis vārds ir jāizslēdz no sava vārdu krājuma,jo taču visi saņemam algas.
No vecāku puses vienkāršs paldies,paldies,ka iemācu lasīt vai rakstīt,paldies par to,ka var redzēt,ka bērns ir apguvis,ko jaunu.Bieži tie vecāki,kuriem viss ir slikti nemaz nepamana,ko bērns ir iemācījies jaunu vai arī negrib redzēt.

Kāda kapeiku skaitīšana? Caurskatot diskusiju neredzu nenormālos iebildumus par saprātīgām summām. Redzu, ka izskan piebildes, ka skolotāja ir darbs, kā visi citi. Policistiem arī tējas naudu atstājat? :D
Izvēloties profesiju visi taču zin ko izvēlas, kas būs jādara, ar ko jāsaskaras. Nevienam nav noslēpums šīs nianses. Es piekrītu, ka tīri cilvēcīgi, darbs nav viegls un ir jāmāca bērniem pateikt "paldies", bet šis darbs no citiem darbiem neatšķiras - uz darbu dodas pelnīt naudu. Protams, ir retu reizi pedagogi sava aroda patrioti, tomēr mūsulaikos laikos viņi ir izmirstoša suga.
Un, kas te minēja, ka salvetes jau pirkt neprasa... Prasa! Gan mitrās, gan sausās. Un nevis reizi semestrī, bet vairākas reizes semestrī. Kam tiek tērēta fonda nauda tik tiešām nav skaidrs. Zinu, ka tika iegādāts mūzikas centrs grupiņā, zinu, ka lupatas un ko tur virtuvei pērk, turpat 100eur aizgāja, jo skolotāja iegādājās laminēšanas piederumus 1.septembra apsveikumiem. Tas ir, viņa visu nopirka un tad no fonda piedzina naudu. Tā arī ir bijusi vienīgā reize, kad kaut kas bijis laminēts. :D
Tagad, vecāku sapulcē, informēja, ka būs jāvāc arī nauda, lai skolotājām solus varētu pagalmā vairāk ierīkot. :D
Dārziņš, protams, izmaksā un tas ir tikai loģiski, bet reizēm uz to skatoties no malas, liekas, ka pedagogu nekaunībai nav robežu. Un tad vēl tā mūžīgā apbižoto tēlošana. Brrr. :D

No vienas puses, protams, ka cilvēki strādā algotu darbu, kuru paši ir brīvprātīgi piekrituši veikt, līdz ar to - kāpēc viņiem būtu jāgaida kāda īpaša pateicība? Bet, tajā pašā laikā, kāpēc jābrūk virsū dāvanas saņēmējam, kurš, iespējams, neko nav gaidījis? Un kāpēc viņš nevarētu priecāties par dāvanu vai verbālu pateicību? Tas taču nav nekas pretdabisks. Un tiem, kuri sniedz to dāvanu - kam tā ir tradīcija, kurš vienkārši grib iepriecināt paziņu. Kāpēc tad vispār kādam teikt ko labu vai ko dāvināt?
Tajā pašā laikā, man neliekas ētiski, ja dāvana petiesībā ir kukulis (nedomāju gan, ka LV skolotāji ir īpaši kārdinoši objekti šādai šmucei) vai, ja tā tiešām tiek gādāta caur situāciju, kura varētu tikt vērtēta kā izspiešana. Piem., ja tiktu dots skaidrs mājiens, ka dāvanai jābūt, no skolotāja puses, vai, ja attieksme pret bērnu kļūst pavirša, ja vecāki neliek naudu “kopējā ziedojumu kasē”. Bet neredzu, kur ir problēma, ja bariņš vecāku izdomā uzdāvināt dāvanu skolotājam un pajautā, kurš vēl grib piedalīties. Ja kāds negrib piedalīties, lai tak nepiedalās, bet sākt celt skandālu par to un uzbrukt skolotājam, kuram vispār ar to nav nekāds sakars, ir vienkārši WTF un, manuprāt, aprobežots veids kā demonstrēt savu “oriģinalitāti”.

Es esmu pieradusi teikt paldies veikalā kasierei,manikīrei,viesmīlim un pārējiem,kas manā labā ir ko darījuši, tad jau pēc tava teiktā,ka paldies ir alga par darbu,tad mums šis vārds ir jāizslēdz no sava vārdu krājuma,jo taču visi saņemam algas.

Man arī patīk “paldies” un, lai gan neuzskatu, ka tas ir jāgaida no citiem, pati nevēlētos dzīvot sabiedrībā, kurā cita cilvēka darba novērtēšana ar vienkāršu “paldies” (kas bieži vien ir elementāra pieklājība) vārdu ir kaut kas neparasts un gandrīz vai nosodāms.

Es, piemēram, pateicos daudziem - firzierei/manikīrei svētkos aiznesu mazu dāvanu, bieži frizētavā atstāju 10 eiro, kaut gan jāmaksā 8 eiro, pārdevējai iedodu šokolādi, jo ir uzrakstijusi FB ziņu, ka, piemēram, esmu atstājusi veikalā naudas maku u.tt!!!
Un no otras pueses - kas tā par darbu salīdzināšanu??? Diez vai te lielākajai daļai ir bērnu, kad vajadzēs savu atstāt uz visu dienu dārziņā/skolā, tad redzēsim, kā raudās vai priecāsies, cik laba vai slikta skolotāja! Kad sapratīs, kā tas ir, kad jāatstāj savs bērniņš nezin kam...
Bet ko te var runāt, sabiedrība paliek arvien tukšāka un seklāka, un tas ir fakts!!! Par visu kopumā - ne sabiedriskā transportā palaidīs apsēsties, ne pa priekšu palaidīs, ne paldies pateiks, kur nu vēl ka'da runa par dāvanām var būt!!!

Ir briesmīgi lasīt (un zināt) to, kas iet skolotāju un audzinātāju virzienā no vecākiem.

liekas, ka pedagogu nekaunībai nav robežu. Un tad vēl tā mūžīgā apbižoto tēlošana

Nekaunīgie maitas, pedagogi, kuri prasa tieši 300 eiro dāvanu karti douglas! Un ja nav, tad atriebjas uz nabaga bērniņiem, liek viņiem pat speciāli kaut ko mācīties, ak vai, ak vai. Zemiski ir tas, ne uztvere par kapeiku skaitīšanu, kuru pagriezi citādāk.

bet vispār, cik ir lielākās summas, kas dzirdētas?
pati esmu saņēmusi 20 eiro, 50 eiro uz klasi arī nekas daudz nav, reāli katram 1.50!
varbūt kāda laimīgā tiešām saņem vairākus simtus vērtas kartes/dāvanas?

Piekrītu Robītei... Piemērs: vakar manikīre pēc pašas iniciatīvas uzzīmēja man foršus zīmējumus uz nagiem, paprasīja samaksu kā parasti, 18 eiro, samaksāju 20, man nebija žēl, jo cilvēks centās un man tiešām ļoti ļoti patika. Pirms gada uz Ziemassvētkiem mūsu biroja apkopēja man uz galda atstāja mazu dāvaniņu. Sīkums, bet patīkami. Vīrs uzdāvināja brendiju ārstei, kas viņam izglāba redzi (ja ne tā ārste un steidzama operācija Stradiņos, viņš tagad būtu neatgriezeniski akls). Tās ir normālas cilvēciskās attiecības nevis baigais kukulis un šausmīgākie izdevumi. Dots devējam atdodas.

Robīte
Rīgā priekš zsv dāvanas metāmies pa 15 eur no katra, priekš vienas audzinātājas un aukles, man tas liekās pa daudz.

Nu, konkrēti manā bērnudārzā audzinātājas ir ļoti foršas, daudz iegulda manā bērnā, dārziņš pie tam ir pašvaldības. Attiecīgi, labprāt metu "fonda naudu" (nauda stāv pie vecākiem), brīžam arī nopērku un atnesu kādu izglītojošu mantu, jo man liekas, ka manam bērnam tāda patiks. Vienīgais, ko no mums obligāti prasa atnest un iegādāties, ir zobu pasta (1 uz gadu) un 1 kaste salvešu (iesnu apkarošanai, uz gadu). Viss pārējais ir uz brīvprātības principa.
.
Ja es izmantotu maksas dārziņu, pie kam ja man sākumā būtu solīts, ka nekas nebūs klāt jāpērk, es nebūtu sajūsmā. Ja es neredzētu, kādos apjomos bērni izmanto daādus plastalīnus, kreppapīrus, utml., bet tiktu pirkts hvz kas, es arī nebūtu sajūsmā. Ja "paļci vejerom" vecāki gribētu mest dāvanās summas, ko es nevaru atļauties - tas pats.
.
Attieksme atkarīga no pieredzes.

Robīte, neaizmirsti paklanīties visu vecāku priekšā un nomesties ceļos par tādu dāvanu, vēl domās, ka nenovērtē un ka maz tās naudas bija! :D Labāk nākamreiz uzreiz uzraksti, ka sīceni un kaut kādas sveces vai apgleznotu piparkūku lai nemaz nenes, bet normālu paku taisa! :D Varētu domāt, ka nevienam darba vietās vai studijās, vai jebkur citur nekādas iepriecināšanas svētkos nav notikušas un tikai ar tik nīgru attieksmi uz visu raugās.

paranoid, nu jā, daudz gan! Man vienam bērnam grupā met 3 eiro, vienam - 6 eiro! Reāli no katra bērna 1 un 2 eiro vienai audzinātājai!

Nu atceroties no saviem skolas laikiem, tad naudas vākšana notika brīvprātīgi piespiedu kārtā. Bieži tika iecelts viens skolēns vai viens vecāks un tad notika izspiešana no katra pēc saraksta atgādinot par naudas vākšanu ik pārdienu. Nekad nav bijis tā, ka pasaka - mēs pirksim dāvanu skolotājai, ja vēlaties, iemaksājiet, ja nē, tad ne - un šādu faktu vairs nepiemin. Un tas, ka tik daudz neapmierinātu cilvēku vēl šobaltdien, liek noprast, ka praksē daļā iestāžu tā joprojām ir.

Ja kāds dāvina pēc savas labās vēlmes, tas ir citādāk, kaut arī tad tas veicina kukuļdošanas domāšanu, kas ir negatīvi.