Tas tāpēc, ka bērnam 12 gadus vecāks cilvēks vienmēr liksies vecs Tādēļ autorei rodas šāds jautājums, jo it kā abi cilvēki ir pieauguši (pilngadīgi) un problēmām nevajadzētu būt, bet tomēr... tā vecuma starpība. Ja šādi jautājumi rodas, tad tā problēma kaut kur ir.
Nav jau teikts, ka
abu starpā ir tā vecuma barjeras problēma, jo tīri iespējams, ka pie vainas ir bažas par to, ko teiks apkārtējie - ne tikai vienaudži, bet arī ģimenes locekļi. Varbūt autore jau ir sastapusies ar apkārtējo neizpratni vai nosodījumu, kas arī ir pamats šai diskusijai. Man arī viņas vecumā saistīja vīrieši ap 30 un vecāki, par ko manas draudzenes vaikstījās, un zināju arī to, ka vecākiem tas nešķistu pieņemami. Bija laiks, kad satikos ar saviem vienaudžiem, jo tas likās organiski pareizi, taču tagad, kad sen vairs nav 18, esmu kopā ar krietni vecāku vīrieti, bet vecuma starpību kā traucēkli nejūtam vispār. Tiesa, arī tagad pa retam kāds iepleš acis, uzzinot mūsu vecuma starpību (pārsvarā jaunākas kolēģes), taču tā kā esmu pieaudzis cilvēks un ar vieglu sirdi dzīvoju tādu dzīvi, kādu vēlos, attiecīgās replikas manī raisa tikai smaidu.
--
Piekrītu tam, ka lielākoties 18 gados meitenes ir nobriedušākas, nekā 18 gadīgi puiši, tāpēc satikties ar 30 gadīgu vīrieti nav nekas traks. Tomēr, ja esot ar šo vīrieti kopā, jūti, ka viņš Tev ir par piezemētu, nopietnu, labāk ejiet katrs savu ceļu, Tev ir jāizbauda savi agrīnās jaunības gadi, pārējo vēl pagūsi.