Iemesli un pārējais

Pilnīgi saprotu, ka ir sievietes, kas bērnus radīt nevēlas, ja dzīve ir piepildīta arī bez tiem un ir ļoooti neatkarīgas.
Man pašai bērns piedzima 18 gados. Tagad man 23. Pirmos 2 gadus biju teju ideālā māte, priekš saviem gadiem tiešām paraugmāte. Pēc tam man sākās enerģijas izsīkums, besis, depresija, nezinu. Šobrīd ir tā, ka katru vakaru nevaru sagaidīt, kad bērns aizies gulēt un man būs klusums un miers. Jau apsveru domu sestdienām un svētdienām vismaz uz pāris stundām meklēt aukli, vienlaikus sev par to pārmetu. Morāli un emocionāli bērns ļoti izsūc. Varbūt tāpēc, ka ir tāda sajūta, ka mana dzīve ir atkarīga no bērna ( ja bērns slims, tad es nevaru būt tur, kur man jābūt un uz mani šķībi skatās, tas izjauc citus plānus, privāto dzīvi ir grūtāk veidot, ja mums abiem saplīst zābaki, tad es vēl mēnesi staigāšu saplīsušies, bet bērnam nopirkšu uzreiz utt ). Un iekšēji cīnos par savu neatkarību, stabilitāti, savu ES, neatkarīgu ES nevis MĒS.
Vai es vēl gribu bērnus? Nezinu. Ja es atrastu super puper vīru, es spētu sevi realizēt ārpus mājām, piemēram profesionāli, ja nejustos piesieta - varbūt. Bet variantā ar šaubīgu tipu, kur es potenciāli būtu vientuļā māte atkal - nekad vairs.
Radot bērnu tik agri sekas sāku just vēlāk. Ar laiku ieslēdzas tā apziņa, ka es nekad vairs nevarēšu domāt tikai par sevi, aiziet vakarā prom, pārnākt agri no rīta, brīvdienās gulēt līdz 12 un ēst roltonus, skriet uz randiņiem kaut nakts vidū, atnākt mājās no darba/universitātes un vienkārši paņemt TV pulti rokās, nearvienu nerunāt,... Esmu savu jaunības dzīvi pazaudējusi un tā nekad man vairs nebūs. Ar bērnu ir rutīna. Katru dienu viens un tas pats, dzīvoju bērnam, jo man savas dzīves nav ārpus pienākumiem.

Un jā, ja man pirms sava bērna ļoti patika bērni, biju gatava ar jebkuru bērnu paauklēties, tad tagad man nav ne mazākās intereses, es pat teiktu, ka man sveši bērni vispār nepatīk. Tikai savs, tāpēc, ka savs.

Nevēlos, jo viens jau ir un diemžēl jāsaka, ka laimē tā noteikti nav. Nožēloju viņa esamību.

Var jau dzīvot sev, pilnveidot sevi, baudīt visus dzīves labumus, taisīt karjeras un sasniegumus, veidot savu dzīves piepildījumu.
Ar gadiem sākas nākt domas, kam tas viss ? Man ? Man jau viss ir. Gribās ar kādu padalīties, ar visiem saviem sasniegumiem un panākumimem, ar kādu kas ir mans, pats tuvākais.
Ja ir lieli dzīves plāni, patīkami apzināties, ka tas viss kādam paliks, nevis būs tukšums.

Dzīvot bez bērniem uzreiz nenozīmē dzīvot tikai sev. Jums tiešām bez sevis un savas ģimenes nekā cita nav, ka tālāk par savu degungalu neredzat?

Dzīvot bez bērniem uzreiz nenozīmē dzīvot tikai sev. Jums tiešām bez sevis un savas ģimenes nekā cita nav, ka tālāk par savu degungalu neredzat?

Ar laiku un gadiem, vērtības un uzskati mainās.
Nav jau visi vienādi, bet pa lielam cilvēki kuriem ir pusmūžs aiz muguras, domā un rīkojas savādāk nekā agrāk.
Tā tas cilvēks ir iekārtots.

Dzīvot bez bērniem uzreiz nenozīmē dzīvot tikai sev. Jums tiešām bez sevis un savas ģimenes nekā cita nav, ka tālāk par savu degungalu neredzat?

Te bieži kā arguments tiek lietots egoisms. Šaubos, ka tādas egoistes ļoti rūpējas vēl par kādu citu.
...
Ja godīgi, pati nesaprotu, kapēc komentēt, ka dzīvot tikai sev ir ļoti slikti. Man personīgi ir pilnīgi vienalga, vai svešiem cilvekiem nav bērnu.
...
Man ir divas tuvas draudzenes - vienai drīz būs 30, otrai drīz 40, kam vēl nav nopietnu attiecību un arī bērnu Es viņām neprasu, kad būs vīrs vai bērni. Tā ir viņu darīšana.
...
Bet arī teikt, ka negribēt bērnus ir dabīgi, nav īsti pareizi, jo cilvēkam vēlme radīt pēcnacējus ir gēnos. Nevēleties bernus NAV NEKAS SLUKTS, bet to nevajadzetu tadēļ saukt par normu. Tagad daudziem ir dažādi sts. Varbūt to tad arī saukt par normu?
...
Atkartošos, bet vēlējos pateikt vēlreiz tām, kas vienā elpā sūdzas, ka bērni atņem privāto laiku un vienlaikus piesauc kaut kādu mistisku karjeru. Jūs saprotat, ka darbs 9-17 nav katjera? Reāla karjera arī neatstās laiku privātajai dzivei.
...
Ja kas, tieši tās, kas tik vēlu izdomā, ka vēlas bernu, iziet cauri ellei un tad beidzot tiek pie velamā, ir vistrakākās cāļu mammas :-D tā kā varbūt tik skaļi nebļaujat, dzīve medz izstrādāt visādus jokus 8-)

Neviens jau nevar ielist otra un saprast kapec kads negrib tos bernus. Apkart ir daudzas sievietes, kuras bernus audzina vienas, un tas ir loti gruti, kad nav atbalsta no otra cilveka. Kad bernam ir tikai viens vecaks. Paskatoties apkart ari daudzam nav pat stabilu attiecibu, un biezi gadas, ja berns nepiedzimst lauliba, un virietis driz pec berna dzimsanas veljoprojam nevelas preceties, pec kada laika vins ari aiziet, un berns paliek tikai uz sievietes pleciem. Ja sieviete, kura apzinas, ka vinai nav stabilitates nevelas bernus ir normali, jo tad kad sabiedriba kada vientula mate ludz pec palidzivas, tad vina tiek nolikta, ka nevajadzeja dzemdet. Kad dzivoju valsti, kur viriesi bija daudz atbildigaki par gimeni, un vientulas mates skaitijas liels retums, daudz vairak sievietes velejas bernus, jo vinam nebija jaiespringst vai pec berna piedzimsanas vinu viri neaizbegs.

Bet paskatieties uz sevi no malas, te ir maminas, gan bez bernu sievietes, kas pavada visu nedelas nogali plesoties online foruma. Tiesi tapat ari dzive - ir maminas, kas atrod laiku ari karjerai un ir sievietes bez berniem, kuras var visu dienu dirnet uz divana un vel sagurt. Un kas tur slikts, ka kada velas ziedoties 9-17 darbam? Varbut saja laika vina gust prieku un parejo laiku labprat pavada skatoties tv? Un kas slikts, ka kada visu savu laiku un energiju velta bernam? Mes visas esam dazadas un vienas laime var but otras lielakais murgs. Es nesaku, ka visas karjeristes izmainis vesturi un jusu berni lasis par vinam gramatas, bet nav jau ta, ka ari mates ir varones un muzam tiks pieminetas.
Es tikai gribu atgadinat, ka mums katram vajadzetu darit to, kas sagada prieku, ja gatavot un cept muffinus ir fun, kapec neziedod savu dzivi tam? Gribi dzemdet 10 bernus, nu bet ludzu. Vai ari, ja kadam patik katru menesi darboties ar gramatvedibas papiriem, uz prieksu! Es personigi pieturos pie ta, kas man sagada prieku :)

Jāpiekrīt tam ka ļoti daudz kas ir atkarīgs arī no cilvēkiem apkārt, vai ir normāls vīrietis blakus, omas vai kāds cits kas var palīdzēt. Man tadā ziņā ir ļoti paveicies, ir kam bērnu uzticēt ja gribu uz zāli aiziet, vai pie friziera vai kaut vai kaut kur patusēt ar draugiem. Par vientuļo māti es nevarētu būt..tad tiešām var nojūgties un dzivi redzēt krāsainu būtu pagrūti.
....
Bet te daži komentāri ir vienkārši tik stulbi un pilni aizspriedumu, ka es pat nezinu vai te ir jēga diskutēt...gan jau nav. Es vispār arī esmu liela egoiste, man to cilvēki ir arī sejā teikuši. Bet nu es uzskatu tas nav nekas tāds ar ko baigi būtu jālepojas, daža gan te to tā uzsver itkā tā būtu viņas labākā īpašība un vēl par to priecājas, nu ko lai saka...skumji.
Bet lai arī esmu egoiste, bērnam man nekā nav žēl. Bet arī karjeriste es neesmu un man kas tāds vispār riebjas, jā darbs no 8.00 līdz 17.00 vai pat ilgāk man liekas lielāks cietums nekā ja tev ir bērns vai pat vairāki! Bet te pēc komentāriem spriežot ja tev karjera neinteresē tad esi atpalikusi mājsaimniece bez izglītības kas tik ugunsgrēku skatās un dzemdē :)
Jo bez karjeras un sava egoisma jau nekā cita nav.

Un jā....karjera ar brīvību kaut kā kopā neiet...tad jājautā vai tiešām esat baigās karjeristes vai tikai viens paaugstinājums ofisa darbā jums ir baigais karjeras kāpums...man liekas te daļai šī diskusija ir viena liela muldēšana un realitātē pašas ir tās kas sēž kaut kādā recepcijā vai papīrus krāmē ofisā un vakarā blenž ugunsgrēku. Jo lielajām karjeristēm un brīvību mīlošam cilvēkam nav laika pus dienu sēdēt cosmo un strīdēties par šādu tēmu :)

:D:D:D

Labākais,ka lielākās karjeristes un egoistes, kurām nav laika bērniem šajā diskusijā ir tās, kuras 2/3 dienas pavada cosmo rakstot bezjēdzīgus palagus beztēmās un citās loriņu tēmās. :D

Kāpēc jaunas dzīvības laišana pārapdzīvotā pasaulē tiek likta augstāk par jau dzīva cilvēka paša vēlmēm? Kāpēc tik izplatīts ir “negrib bērnus, tātad egoiste”? Cik redzu apkārt draugu un paziņu lokā, tieši bērna radīšana var būt augstākā mēra egoisms. Diemžēl. Bērns ir ļoti liela atbildība, nevis iegriba. Labāk to laicīgi saprast un laist pasaulē tikai tad, ja ir skaidrs, ka ir resursi, lai bērnu izaudzinātu (šeit es nedomāju tikai finansiālos).
Es, piemēram, neesmu karjeriste. Bet savu dienu plānoju pati. Gribu strādāju, gribu nestrādāju un daru kaut ko sev svarīgu, gribu nestrādāju un paretam bezjēdzīgi lasu Cosmo :D Ja cilvēks labāk jūtas skatoties griestos un lasot Cosmo - labāk tā, nekā uz bērnu bļaujoša un uzmanību nepievērsoša māmiņa.

Labākais,ka lielākās karjeristes un egoistes, kurām nav laika bērniem šajā diskusijā ir tās, kuras 2/3 dienas pavada cosmo rakstot bezjēdzīgus palagus beztēmās un citās loriņu tēmās.

Tieši tāpēc arī nav. Egoistes, jo savu laiku grib pavadīt tā kā vēlas. Vismaz saprotu un atzīst.
Sliktāk drīzāk ir pretēja situācija - bērns ir, bet māte drukā bezjēdzīgus palagus cosmī. Vēl trakāk, ja komentāri ir pamācības bezbērnelēm vai citām mātēm audzināšanā.

Bet vispār ļoti piekrītu Fiore

Bet paskatieties uz sevi no malas, te ir maminas, gan bez bernu sievietes, kas pavada visu nedelas nogali plesoties online foruma. Tiesi tapat ari dzive - ir maminas, kas atrod laiku ari karjerai un ir sievietes bez berniem, kuras var visu dienu dirnet uz divana un vel sagurt. Un kas tur slikts, ka kada velas ziedoties 9-17 darbam? Varbut saja laika vina gust prieku un parejo laiku labprat pavada skatoties tv? Un kas slikts, ka kada visu savu laiku un energiju velta bernam? Mes visas esam dazadas un vienas laime var but otras lielakais murgs. Es nesaku, ka visas karjeristes izmainis vesturi un jusu berni lasis par vinam gramatas, bet nav jau ta, ka ari mates ir varones un muzam tiks pieminetas.

Karjera, kas ir iekšējā aicinājuma realizācija dzīvē un apzināta izvēlē, noteikti nav brīvības zaudēšana. Brīvību 'karjerā' zaudē tie, kas karjeru veido nevis sev par prieku un realizējot savu potenciālu, bet sabiedrības spiediena, priekšstatu, stereotipu un paša iedomu ietekmēti par parrrrrrreizo karjeru un tās virzību.
.
Egoisms - tad, kad to bērnu cep augšā savtīgu motīvu vadīti, ne tikai apzinātu, bet arī neapzinātu savtīgu motīvu - un līdz ar to aizslēptu aiz skaistiem saukļiem savas sirdsapziņas apklusināšanai. Lai būtu, kas ūdens glāzi pienes dzīves izskaņā, lai vecumdienās nebūtu vientuļi, lai pieturētu dzīvesbiedru, lai radu tantes liktos mierā ar 'kad būs bērns' un 'kad būs brālītis / māsiņa', lai kliedētu savu vientulību, lai... - utt. utjpr.. Bērns (un jebkas cits), kas radīts kā divu pieaugušu indivīdu kopīgs piepildītas mīlestības auglis, nav un nebūs egoisma produkts - un tādam bērnam pieaugušajā vecumā dzīves ceļš būs daaaaaaudz vieglāks, gludāks un taisnāks, nekā bērnam, kas radīts un audzināts melu, izlikšanās un ilūziju atmosfērā.
.
Un vispār - būt par māti un tēvu arī ir karjera. Apzināti izvēlēta karjera gadu divdesmit garumā. Ja bērns (bērni) ir gribēts, radīts, gaidīts, sagaidīts un audzināts ar visu sirdi un dvēseli mīlestībā un priekā, nevis lai izdabātu radu tantēm un vispārpieņemtajām sabiedrības normām un rāmjiem, tad tas nav ne slogs, ne laimīgas un priecīgas dzīves beigas.

Par pašu tēmu neko daudz neteikšu. Kas grib rada bērnus, kas nevēlas to nedara. Esmu bijusi abās nometnes pusēs un jāatzīst, ka ar bērnu ir labāk. Kaut gan, arī gaidīšanas laikā un drusku pēc tam biju ļoti radikāla savos uzskatos. Bērns nav nekāda lieka bagāža, bet normāls, maziņš pieaugušais. Ar viņu nekas nav nedz grūtāk, nedz neiespējamāk. Bet ir tāfi cilvēki, kuri problēmas saskata teju visur - arī bērnu esamībā. Uz to viņiem ir tiesības. Un tas nav diskusijas vērts temats.
Vairāk par to mani interesē - kur Jūs ņemat to nelaimīgo PIEAUGUŠO bērnu statistiku? Jo, cik tālu es esmu informēta, tad Latvijā ir tikai 2017.gads. Kas nozīmē, ka kaut kādus pieaugušo bērnu rezultātus mēs nemaz vēl neredzam. Paaudze, kura augusi pirms 2000./05.gada (tas ir tikai pavisam aptuvens gads, jo nekas nemainās vienā dienā) netika audzināta pēc modernās bērnu audzināšanas principiem. Šos cilvēkus - mūs un mūsu draugus - audzināja cilvēki, kuri paši tika audzināti tupot uz zirņiem. Tā kā, pilnīgi neiespējami kaut ko objektīvi spriest par jaunajiem vecākiem, jo bērni vēl ir tikai augšanas procesā.

nerātnā māk liet ūdeni par jebkuru tēmu, itkā garš palags bet tāds bla bla bla kur īsti nekas arī nav pateikts. Tas ir talants :D

Labākais,ka lielākās karjeristes un egoistes, kurām nav laika bērniem šajā diskusijā ir tās, kuras 2/3 dienas pavada cosmo rakstot bezjēdzīgus palagus beztēmās un citās loriņu tēmās.

Kosmētika arī ir smaga karjera un liela sevis pilnveidošana. Arī tas, ka te pieslēdzas miljons gadus neaiztikti profili, ir gana aizraujoši. Dzīvot sev - jādomā, vai ietilpst tur citi cilvēki, partneris, bet tas arī būs kas pilnīgi cits. Un ja dzīvo sev, tad nevar dzīvot kādam citam cilvēkam, tas iet pretrunās. Vēl smieklīgāk ir tie izteikumi, ka - ja māmiņa šeit pavada laiku, tad jau bērni noplukuši, neaudzināti, pamesti novārtā utt.