Iemesli un pārējais

Tu pati aizej pretrunās...viena komentarā saki ka nav atkarigs no vecuma kā bērns ar vecākiem sapratīsies, otrā to ka tikai "pieauguši" tas laikam nozīmē veci, var uzaudzināt normālu bērnu.
Tas ka tev ir 30+ nenozīmē ka mācēsi labāk izaudzināt bērnu, esmu redzējusi ari tādu pāri, bet atvaino tas bērns viņiem ir drausmīgs, itkā abi izglitoti, pietiekami lielas finanses utt. Bet bērnu izaudzināt galīgi nav mācējuši diemžēl.

Tajā pašā laikā manas radinieces meita viņai piedzima 18 gados. Agri jā, bet tagad atskatoties, neko diži viņa nav zaudējusi, ir vēl skaista, laimīga un dzivo ļoti labi, ari meita ir normāla izaudzināta, labi mācās, ir diezgan patstāvīga, nav izlutināta mamzele.
Tas tik kā piemērs, ka vecums īsti neko daudz nenosaka. Bet katram savs protams..

Jaunam cilvēkam 20-30 ir vieglāk mainīt un pakārtot savu dzīvi lielām pārmaiņām kādas nes bērns. Pielāgoties jauniem apstākļiem, visām prasībām un vajadzībām.
To var arī pēc 30, bet jo cilvēks paliek vecāks , jo grūtāk pielāgojas visādām pārmaiņām.
Cik atceros no savu bērnu gaidīšanas laiku, tad sievietēm +30 ir jāveic vairāk pārbaudes, jo pieaug visādi pataloģiskie riski.
Nu, ja veselība atļauj, var jau arī pēc 40 dzemdēt.

Vakar kā reiz gāja īsfilma par populāru meiteni, kurai 23, viņas meitai 7. Lai arī meitene ir pazīstama, tomēr pēc filmas, pēc tā, ko un kādiem vārdiem stāstīja man radās iespaids, ka bērns.

ласточка, runā par Monami frost? :D

Nenonāktu pretrunās, peekaboo. Doma bija tāda, ka saskaņā starp bērnu un vecākiem vecums nav svarīgs, bet bērnam vairāk dot gan finansiāli, gan garīgi var "gados vecāki" vecāki, nevis 18 gadīgie.
Siisii, jā.

ласточка
Bet neaizmirsti, ka ir sievietes, kurām riebjas algots darbs, nav ķēriena uz savu biznesu, karjera liekas pārāk stresaina, sarežģīta un garlaicīga, skolā nepatīk - nu bet protams, ka viņām dzīve pēc bērna tikai sākas! Beidzot ir kāds cilvēks, kam viņa tiešām, tiešām ir vajadzīga, viņa jūtas noderīga un svarīga, radi vairs neuzdod jautājumu "ko tu dzīvē dari? kāpēc nestudē, nestrādā? kad tu beidzot pieaugsi?" jo viņai tak ir BĒRNS!
Un ir arī sieviešu kategorija, kas negrib pašattīstīties, nepatīk lasīt, neinteresē ceļot, augstskola ir kā katorga, skatās Ugunsgrēku no rīta līdz vakaram. Nav taču starpības, dzemdē 20 vai 30 gados, viss, ko 30 gados var iedot, ir vēl vairāk marazma nekā 20 gados.

Piekrītu, ka no tāda skata punkta es uz to nepaskatījos..

Tāpēc ka prioritātes cilvēkiem ir atšķirīgas. Man bērni noteikti nav top5 sarakstā šobrīd, man liekas, ka man visa dzīve būtu sabojāta, ja tieši tagad apbērnotos. Nesaku, ka ar to dzīve visiem beidzas, bet man noteikti beigtos, jo neesmu neko sasniegusi ne karjerā, ne pa pasauli vairāk pabraukājusi, ne man ir jauki un izpalīdzīgi draugi un radi, kas mazo varētu kādreiz pieskatīt un ļaut man atpūsties. Man gribas vispirms sakārtot savu dzīvi un tad veidot ģimeni ar bērniem; tas man būtu kā papildinājums jau lieliskai dzīvei, nevis otrādi. Un man pa lielam ir vienalga, cik gados katrai ir bērni, kamēr man neviens nebāžas virsū un nespiež pieņemt citus uzskatus :)

Nav taču starpības, dzemdē 20 vai 30 gados, viss, ko 30 gados var iedot, ir vēl vairāk marazma nekā 20 gados.

Piekrītu
Cik nu kurš to marazmu ir bērnībā ir saņēmis.
Ko tad vecāki citu var dot ?

Nu, 15 gadus jauna meitene diezin var būt laba māte, jo viņa pati ir bērns. Viens no priekšnosacījumiem, kad var sākt domāt par bērniem, manuprāt, ir arī materiāla neatkarība no vecākiem. Diezin vai tās jaunās māmiņas pašas vai viņu draugs aptuveni tādā pašā vecumā var nodrošināt sevi un bērnu.

Diemzel ari pieaugusa vecuma dauziem ar lidzkli pietiek tikai sev, un bernam nepietiek, tada nu sis dienas Latvijas realitate, ka ari daudziem nav stabilas attiecibas tajos pasos 30 gados, ar to domaju lauliba.
15 gados saubos vai vispar kada velas klut par mati taja vecuma, tad parasti ir citas interese. Atceros agrak viena meitene 15 gados piedzemdeja, bet vina nevelajas bernu, un tapat palidzeja vinai gan vecamamma, ka ari mamma.

Vecums nav noteicošas tam cik spējīga esi rūpēties par mazu bērnu, materiālajai labklājībai nav tik būtiska nozīme lai bērns izaugtu izglītots, gudrs, labsirdīgs, strādīgs.
15 gadīga meitene ir bērns, nevajag jau ieslīgt galējībās, ir arī 20-22 gadīgas jauna māmiņas.
Mans personīgais novērojums 20-25 gados mammas tver visu vieglāk, virs 30 - 35 gadi ir grūtāk, daudzko uztver saasinātāk, biežāk sasirgst ar pēcdzemdību depresiju, arī savos principos dzīvo, uķinās ap saviem bērniem vairāk, pat par daudz, iespringst uz visādām teorijām.

Man liekas dažas te ārzemju filmas pārskatījušās par skaisto dzīvi sev (ceļošanas, random braukšanas kur acis rāda, daru/ēdu visu ko gribu un ķip baigās karjeristes)
Un ja jūtat nenormālo "sabiedrības" spiedienu, tad ieteiktu kļūt pašām garā spēcīgākām un nenovelt visu uz "sabiedrību", domāt ar savu galvu, nevis dzīvot iedomu pasaulē.

Kate, ja tev dzive nav neka no ta (est/dzert ko gribi, veikt spontanas lietas, celot utt) nenozime, ka tas viss nevar but kadai citai, tas nudien nav lietas, kas noskatitas filmas. :D :D

15 gadīga meitene ir bērns, nevajag jau ieslīgt galējībās, ir arī 20-22 gadīgas jauna māmiņas.

20-22 gados, manuprat, ari irvel berns. Ir paris sapratigas meitenes taja vecuma, bet lielaka dala man zinamo tomer neko dizi nav aizgajusas no 15 gadiem. Tapec man viss viens - kas 15, kas 22 gados. Vieniga liela atskiriba ir tas, ka 22 gados vismaz ir pilngadiga un vidusskolu beigusi.

Bet neaizmirsti, ka ir sievietes, kurām riebjas algots darbs, nav ķēriena uz savu biznesu, karjera liekas pārāk stresaina, sarežģīta un garlaicīga, skolā nepatīk - nu bet protams, ka viņām dzīve pēc bērna tikai sākas! Beidzot ir kāds cilvēks, kam viņa tiešām, tiešām ir vajadzīga, viņa jūtas noderīga un svarīga, radi vairs neuzdod jautājumu "ko tu dzīvē dari? kāpēc nestudē, nestrādā? kad tu beidzot pieaugsi?" jo viņai tak ir BĒRNS!
Un ir arī sieviešu kategorija, kas negrib pašattīstīties, nepatīk lasīt, neinteresē ceļot, augstskola ir kā katorga, skatās Ugunsgrēku no rīta līdz vakaram. Nav taču starpības, dzemdē 20 vai 30 gados, viss, ko 30 gados var iedot, ir vēl vairāk marazma nekā 20 gados.

+++

20-22 gados, manuprat, ari irvel berns. Ir paris sapratigas meitenes taja vecuma, bet lielaka dala man zinamo tomer neko dizi nav aizgajusas no 15 gadiem. Tapec man viss viens - kas 15, kas 22 gados. Vieniga liela atskiriba ir tas, ka 22 gados vismaz ir pilngadiga un vidusskolu beigusi.
0

Rodas jautājums kādā sabiedrībā tu apgrozies, ja tikai 30+ tev ir normāli cilvēki. Visas man 20+ vecumā zimamas meitenes, ar vai bez bērniem, ir normālas un ar 15 gadniecēm salīdzināt nu gan nevar.

Un 22 gados var arī būt augstāku izglītību ieguvis cilvēks, profesiju un darbu :) ar 15 gadniecēm tas kaut kā kopā neiet. Tavi komentāri ir pilnīgi murgi.

Es arī nesaprotu, kā var salīdzināt 15 un 22 gadus. :-D Kad man bija 15 gadi, es dzīvoju ar mammu un man nebija pat pamatskolas izglītības, kā arī nekādas darba pieredzes, ne mazākās. 22 gados es studēju bakalaura 3.kursā vakara nodaļā, man jau bija 3 gadu pieredze biroja darbā jomā, kurā strādāju joprojām, es pilnīgi patstāvīgi viena pati īrēju 1-istabas dzīvokli centrā, biju jau par savu naudu paceļojusi šur tur pa Eiropu. Vienīgi vīrieša man tad nebija, ja būtu bijis vīrietis, domāju, apkārtējiem (radiem utt.) liktos pašsaprotami, ka es tajā vecumā būtu gribējusi bērnu.

Bet 20+ gados, kas tad ir tas, kas cilvēku ar vecumu padara tik ļoti īpašāku un labāku kā vecāku? Jā, materiālais stāvoklis - noteikti, man tagad 27 ir labāks materiālais stāvoklis nekā bija 22 (ir lielāks dzīvoklis, iespēja tikt pie savas dzīvesvietas, ir auto, lai gan tiesības bija arī 22 gados). Ir vīrs, bet tas jau nav no vecuma atkarīgs, apprecēties var arī 16 gados. Zinu vienu sievieti, kurai ir 43 gadi un viņa joprojām dzīvo ar vecākiem, nevis viņa rūpējas par vecākiem, bet vecāki rūpējas par viņu. Mamma gatavo ēst, tētis visur kur vadā, jo viņai nav AV apliecības. Viņa nav ne slima, ne karjeriste, vienkārši... pa dzīvi peldētāka, kas neko negrib, ir ērti kā ir. Ko tad viņa tik īpašu var dot savam bērnam? Esmu ļoti skeptiska uz to, ka "jauna māte neko nevar dot savam bērnam". Zīdainim nav nepieciešami Kanta citāti. Ja grib kaut ko dot, iepazīsies ar pareizu zīdaiņu barošanu un izpētīs labākās skolas arī 22 gados, ja negrib neko dot, būs draņķīga māte arī 40 gados.