Labs vakars visiem. Man beidzot parādījās darbs un es nevaru iedomāties kā cilvēki tiek galā ar attiecošo stresu. Kur, kas un kā pašlaik nestāstīšu, jo strādāju tikai pārbaudes laiku, negribu lai kāds no šeit esošiem mani nobrīn (vai tā sāka? nu, es domāju negribu stāstīt lai neizsauktu uz savu galvu neveiksmi). Un man ir divas problēmas.
1) Viens priekšnieks sāka dari to un to. Es daru. Pēc tam atnāk cits priekšnieks un jautā man: „Nahuj tu to tā izdarīji?” :D Ko šādās situācijas ir jādara? Un kas vispār ir jādara lai šādu situāciju vispār nerastos?
2) Ir cilvēks, kurš mani pieņēma darbā. Teiksim, viņu sauc Janis. Viņš par mani atbild – ja es taisīšu sūdus, tad viņš arī dabūs.
Situācija: viņš dod man kādu uzdevumu. Es to izpildu. Pēc tam pie manis pienāk cits priekšnieks un sāka: „Nahuj tu to darīji?”
Ko man teikt? „Man Janis lika?” Ja teikšu tā, tad dabūs pa galvu cilvēks, kurš faktiski man atrada darbu. Un man gan negribētos tādā veidā viņam atlīdzināt. Tātad sanāk, ka labāk teikt: „Atvainojiet, esmu āmurgalva, es kaut ko pārpratu un tā ir tikai mana vaina”? Vai kā?
Un ko teikt ja man uzdod tiešo jautājumu: „Kurš tev deva to un to cilvēku kontaktus un lika viņiem rakstīt to un to – tas bija Janis?”?
Šodien jau nopelnīju dažus rājienus, jūtos nedaudz nomākts. )
1066
