Laikam esmu muļķe, bet es nesaprotu kā Tev pašam neapnīk visu laiku dzīvot melos? No drauga izvairies, necel klausuli un stāsti visādas pasakas, tā vietā, lai pateiktu: "Hei, vecīt, nu negribu es vairs ar Tevi tusēt un viss!" Tagad domā kā meitenei piedziedāt pilnas ausis ar muļķībām. Un ko tad, ja pirmajam randiņam sekos turpinājums? Turpināsi izdomāt aizvien jaunus un jaunus melus? Kāpēc kaunies no tā, kas esi patiesībā? Ja līdz šim neesi bijis spējīgs pabeigt vidusskolu un dabūt darbu, tad, atvainojos, bet tā ir Tava problēma, līdz ar to nav jāmēģina izlikties labākam kā esi. Izskatās, ka dzīvo savā mazajā sapņu pasaulītē, kurā sapņo par dārgiem telefoniem, brendu drēbēm, ceļojumiem un modeļa karjeru, bet patiesībā, tā vietā, lai tiešām kaut ko darītu un tiektos uz šiem mērķiem, domā kā kādam kaut ko samelot. Vēl vakar interesējies par darbu ofisos, bet šodien jau esi ar mieru strādāt par krāvēju Maximā? Nepārprotiet, es neuzskatu, ka kāds darbs būtu labāks vai sliktāks, tikai nesaprotu kā cilvēks var būt bez jebkādām ambīcijām, bet tai pat laikā sapņot par bagātu dzīvi.
Neesmu merkantila sieviete un arī bagātniekus necopēju, tomēr uzskatu, ka vīrietim, ja vien viņš sauc sevi par vīrieti, ir jābūt čujam, ņuhai un poņai par to, kā nopelnīt naudu, kā dzīvē izsisties uz priekšu un kā dzīvot, lai nebūtu par sevi jāizdomā neesošas lietas. Bet tie, kuri tā vietā, lai pieceltu savu pēcpusi no dīvāna un sāktu reāli kaut ko darīt, izdomā par sevi visādus pekstiņus, manās acīs ir nenobrieduši puišeļi, kuru lielie sapņi vairumā gadījumu tā arī paliek tikai sapņu līmenī.
1066
