Kā jūs reaģētu?

man tik bēdīgi :'-(

Tev pašai nav darba, vai ne? Pretējā gadījumā tu saprastu un neceptos par ko tādu.

Man ir darbs, bet, ja es paņemu brīvdienu, tad man arī ir brīvdiena, nevis pēdējā brīdī kaut kas mainās pēkšņi, kad jau esam visu saplānojuši :'-(

Nu neko isti tu nevari darit, nepardzivo Vienkarsi ja gribi but kopa tas ir japienem, mazak plano vairak spantanitates. Atbrauca no darba un aida kur peksni laizat. Vispar izmanot relativi brivu laiku ej kados kursoS

Ne visiem tā ir. Tas būtu jāsaprot. Katrā ziņā, es saprastu, ja darba dēļ ir jāmaina plāni, apmierināta protams nebūtu, bet tādēļ nešķirtos un nezāģētu otru.

Kādā jomā viņš strādā? Ir darbi, kuros tiešām aizkavēties vai nespēt izrauties ir normāla parādība vai pat vajadzība.

Bāc, laikam man tiešām vienīgajai liekas, ka ja kaut ko sarunā, tas ir jāizpilda! Es pati nekad tā nečakarēju un neuzmetu nevienu. Nav runa par to, ka man nav ko darīt, ir runa par to, ka es speciāli paņēmu brīvdienu, lai pavadītu laiku ar mīļoto cilvēku un kopīgi atpūstos, bet tagad kā tāda muļķe sēžu viena un otram vienalga. Man tas neliekas normāli.

Projektu vadība!

Un par ko tiek regulāri melots? Tevis pieminētā situācija nav meli. Vai varbūt es vienīgā tā domāju?!:-D

Tu gribi, lai čalis tevis dēļ maina darbu?

Pirms divām nedēļām viņam piedāvāja brīvdienu kaut kādā otrdienā un es teicu, lai tad neņem, lai labāk paņem šo piektdienu, lai varam aizbraukt atpūsties, viņš teica ok, ka sarunājis brīvdienu ( meli ), nesarunāja, jo darbā problēmas un domāja, ka viņam nedos brīvu, bet man arī nepateica to, jo negribēja, ka dusmojos. Savukārt es dēļ tiem meliem arī paņēmu brīvu šo dienu, lai kopā varam pavadīt laiku. Tā lūk. Sāpina tā viņa attieksme. Negribu, ka otram darbs svarīgāks.

Man ir līdzīgi, jo vīrs ir uzņēmējs. Agrāk arī bija grūti samierināties, jo es strādāju standarta darba laiku, bet viņš bieži vien darbā bija 24/7. Ar laiku to pieņēmu un tagad mūsu pieeja ir tāda, ka par mazāk svarīgiem pasākumiem es viņu painformēju, bet īpaši pat nerēķinos, ka viņš brauks. Savukārt par svarīgiem pasākumiem mēs laicīgi vienojamies un tad viņam ir jābūt - nav variantu. Līdz ar to gana daudz pasākumus apmeklēju viena, bet tie, kas man/viņam/mums abiem ir svarīgi - tur mēs esam abi (arī man ir gadījies ņemt brīvdienu saspringtā darba periodā, ja viņam ir kāds saviesīgs pasākums, kurā viņš grib, lai esmu līdzi).

Viņš tev meloja, jo zināja, kāda būs tava reakcija. Slikti, protams, bet vai nu pieņem viņa darbu, vai nē.

, bet man arī nepateica to, jo negribēja, ka dusmojos. S

teisi gribeju rakstit bet tu jau uzrakstiji, pati izdoma pati apvainojies. Ne jau vins plano un piedava tu komande un izdoma, un lai nestridetos...

Pirms divām nedēļām viņam piedāvāja brīvdienu kaut kādā otrdienā un es teicu, lai tad neņem, lai labāk paņem šo piektdienu

abak butu nemis kaut uz kino aizietu bet ....tu jau par sevi tikai domaa

Galvenais lai nelaiž pa kreisi.

Mjā, neviena nav manā pusē, vai tiešām vaina manī? Un kā mēs ģimeni veidosim? Ko darīsim, kad būs bērni, kas jāizņem no dārziņa vai būs kas cits svarīgs? Es esmu izmisumā, nezinu ko iesākt.
Sarunājām braukt 14.00 un izbrauksim 17.00, tagad beidzot nogāja no datora. Nešķiet man tas normāli.

Nu bet ko gribi lai viņš dara?

Freya, paldies par dalīšanos pieredzē! Tagad esmu nolēmusi, kad būsim ar viņu kaut ko sarunājuši, pie viņa radiem braukt vai ko tādu, tad es arī uzmetīšu pēdējā brīdī un pateikšu, ka man darbs. Lai saprot, kā tas ir!

Es uzskatu, ka darbs nevar būt pirmajā vietā un domāju, ka viņš ir pārāk apzinīgs un nevienam neko nevar atteikt. No tā ciešu es. Neesmu ar to mierā! Gribētu, lai pamainās un nostāda mani pirmajā vietā.