Neatceros vai jautāju šeit kaut ko līdzīgu vai ne... Kad meitenes man jautā ar ko es nodarbojos dzīvē es viņām sāku, ka esmu rakstnieks. Un viņas uzreiz prasa lai es viņām parādu ko rakstu. Un šeit ir divas problēmas.
1) Es rakstu autobiogrāfisku prozu. Ja meitene pazīst kādu no maniem draugiem viņa var uzreiz to atpazīt vienā no mana stāsta varoņiem. Tas nav ļoti labi, jo dažreiz es rakstu arī sliktas lietas par saviem draugiem.
2) Daudzi stāsti izliek mani sliktā gaismā. Piemēram, man ir stāsts, kurš saucas „Vēmekļi mikriņā N2”. Es tur uzrakstīju par vienu gadījumu, kad es biju pipelē un man mikriņa vadītājs atņēma tālruni un lika tīrīt savus vēmekļus ar savu kreklu (kurā es parasti eju uz randiņiem). Man liekas, ka šāds stāsts var atstumt meiteni. Ko jūs domājat?
Tad ko man darīt, ja sieviete vaicā ar ko es nodarbojos vai prasa paradīt savu mākslu?
1066
