Te pat nav runa par ticēšanu monogāmijai vai poligāmijai (un krāpšanai), jo pēc manām domām, tā ir izvēle - būt monogāmam, būt poligāmam, būt krāpējam vai vēl nez kādam. ;)
.
Zinu pārus, kuri ir monogāmi, un man pašai liels prieks ko tādu skatīt savām acīm. :) Jo nu tas burvīgais, vārdos neizsakāmais, kas virmo starp viņiem... (l) Tāpat zināmi, kuri tādi nav... Un tas ir bēdīgi, bet vēl bēdīgāk, ja krāpēji savai rīcībai meklē (un atrod) dažādus attaisnojumus, lai manipulētu ar savu otru pusi un iestāstītu tai/tam, ka tas ir normāli, pieņemami, ka tā dara visi, ka tas nav nekas sevišķs, ka otra puse pati vainīga, jo nav pietiekami perfekta vai vēl nez kāda, lai tai būtu uzticīga, kaut vienīgais, kur otra puse vēl varētu būt vainīga, ir tas, ka šitā pagalam muļķīgi ļauj sev karināt makaronus gadiem ilgi. :-O
.
Tas gan, ka monogāmija nozīmē arī briedumu ne tikai pases datos, bet arī morāli, garīgi, ētiski, un tā liek pamatīgi strādāt pašam pie sevis, lai izravētu it visas nezāles no savas sirds, kas liegtu veidot patiesas vienlīdzīgas attiecības ar savu otro pusīti. :) Nu, jā, tiem, kam netīk sevis uzkopšanas darbi, tie arī meklē attaisnojumus statistikas datos, #VisiDaraTā un citos tādos. ;) Bet - kas meklē, tas atrod. :-P