Jā, tas nav forši, ka seksuālās apetītes biežums nesakrīt, un tas arī ir normāli, ka Tu atšķirībā no sava mīļotā negribi vairākas reizes dienā. Piekrītu tām, kas saka, ka pašā attiecību sākumā gribulis ir daudz, daudz intensīvāks, bet laiku nedaudz noplok (toties mainās un pieaug seksa kvalitāte).
Ar savu draugu esmu runājusi par šīm tēmām un viņš saka - vīrietim gribas vienmēr. Tas nav tā, ka viņš sēž un nepārtraukti domā par TO, bet ja jūt, ka ir īstais brīdis, attiecīgs moments vai sieviete raida signālu vai tiešā veidā pasaka, ka tagad vēlas, viņš uzreiz būs gatavs. Nu, protams, ir momenti, kad redzi otru par kaut ko sakreņķējušos, nenormāli pārgurušu, saslimušu, ar kaut ko nopietnu aizņemtu... tādos brīžos ne man, ne viņam nav radusies vēlme uzspiest intīmu tuvību - tas vienkārši būtu vardarbīgi.
Sievietēm ar to gribēšanu mēdz būt savādāk, piemēram, man arī ir bijis tā, ka nav attiecīgā noskaņojuma, taču jūtu, ka mīļotais ļoti vēlas un tā vietā, lai uzreiz teiktu NĒ un atgrūstu viņu, ļauju sevi uzkarsēt :-D Noslēgumā vēl domāju pie sevis - un es vēl negribēju!:-D Man liekas, ka ir tomēr svarīgi reizēm panākt otram cilvēkam pretī, mazliet nolikt malā savu egoismu, jo ir taču forši, ka otram ir forši un galu galā - arī pašai beigās ir forši.
Un bieži vien ir tieši kolosāli ļauties mīlas priekiem pēc garas un nogurdinošas dienas - "atlaiž" saspringumu un veicina saldu miegu.
Tomēr, ja otras puses seksuālā apetīte sāk atgādināt sex atkarību, nekā uzbudinoša tur nav, un tas var raisīt sievietē nepamatotu vainas apziņu, ka viņa savam vīrietim nespēj būt pietiekami laba. Bet nu.. man ar 4 -5 reizēm mēnesī arī būtu daudz par daudz maz.
1060
