Zero Waste

Salomē

elzaelza, nu... man šķiet, ka ieslēgt veļasmašīnu ir nieks, salīdzinot ar tām parasto pamperu kaudzēm... Jo, ja jau lieto mazgājamos autiņus, droši vien neizmanto gluži Ariel veļas mazgāšanai. Un LV elektrība pārsvarā ir ūdens enerģijas ģenerēta, vienīgais trūkums tik tiešām sanāk pats ūdens patēriņš. Vai tiešām to var pielīdzināt pamperiem?

skatoties cik x nedeļā slēdz to veļasmašīnu . Ja tās ir 3x , varbūt arī atmaksājas , ja katru dienu , tad tas ir koks no abiem galiem un tie mazgājamie pamperi ir vienlīdz nedraudzīgi dabai attiecībā pret ūdens patēriņu . Bet , cik ir tādas , kuras tos mazgājamos pamperus mazgā rokām , spainī ielejot ūdeni , lai patiešām ekonomētu ūdeni ? Man nez kāpēc liekas , ka tie mazgājamie autiņi ir vairāk tāda wannabe zero waste , nevis reāla palīdzība dabai .

kur pašam jālīmē svara uzlīmītes ? uz kā līmēt , ja tu nāc ar savām tarām un negribi ņemt caurspīdīgo maisiņu ?

Kāpēc vispār jālīmē? Šie aparāti, kas drukā uzlīmes banāniem utt, ir domāti pašapkalpošanās kašu klientu ērtībai, taču tie nebūt nav obligāti jāizmanto. Šobrīd, cik zinu, tādus lieto tikai Maxima, nevienā RIMI vai kādā citā veikalā neesmu tos redzējusi. Turklāt, arī Maximā tos nav obligāti jālieto - pašapkalpošanās kasē tāpat var visu nosvērt bez liekas uzlīmes, tāpat smuki saliktu savos auduma maisiņos. Arī pie parastajām kasēm, kur ir kasiere, tā uzlīme nav vajadzīga - Tev visu nosvērs tur uz vietas.

Ja tomātu plastmasas kārbiņa maksā šobrīd lētāk , man tad jāatsakās ieekonomēt un jāņem dārgākus tomātus , kuri nav iefasēti ? Ļoti gudri .

Šis jau ir uzskatu jautājums. Vai tā kastīte, ko Tu aiz sevis atstāsi, ir to centu vērta, kas ir tomātu kastē un bez kastes, cenas starpība? Vai Tev tiešām šodien vajag tos tomātus? Vai nevar tomātus iegādāties citā veikalā, kur tie būs pieņemamā cenā, bet bez iepakojuma? Vai Tev vajag tik daudz tomātu, varbūt var pirkt mazāk, nekā ir tajā kastē un maksāt to pašu cenu?
Pirmā lieta, kas vajadzīga, lai aiz sevis nemēslotu, ir vēlme to nedarīt. ZW nav filozofija par to, kā nopirkt visu lētāko. Vispirms skaties uz to, cik tas aiz Tevis atstāj šmuci, tad padomā, vai Tev to vajag un vai vajag tik daudz un tikai tad uz cenu. Pērkot mazāk, kas ir ZW pamats, dažu centu starpībai tomātu cenā, lai nopirktu to, kam iepakojuma nav, nebūtu jāsagādā galvassāpes.
ZW tiešām neiet kopā ar "pirkšu visu lētāko", jo visam lētākajam, lielākoties, ir dabai nedraudzīgi materiāli. Gan iepakojumi, gan pašu preču izejmateriāli, piemēram fast fashion. Tāpēc ir jāsaprot, kas Tevi vairāk uztrauc - tas, ka šodien samaksāsi dažus centus vairāk par dažiem tomātiem, vai tas, ka rīt ar Tavu plastmasas kasti atkal piesārņos dabu?

Šis jau ir uzskatu jautājums. Vai tā kastīte, ko Tu aiz sevis atstāsi, ir to centu vērta, kas ir tomātu kastē un bez kastes, cenas starpība? Vai Tev tiešām šodien vajag tos tomātus? Vai nevar tomātus iegādāties citā veikalā, kur tie būs pieņemamā cenā, bet bez iepakojuma? Vai Tev vajag tik daudz tomātu, varbūt var pirkt mazāk, nekā ir tajā kastē un maksāt to pašu cenu?
Pirmā lieta, kas vajadzīga, lai aiz sevis nemēslotu, ir vēlme to nedarīt. ZW nav filozofija par to, kā nopirkt visu lētāko. Vispirms skaties uz to, cik tas aiz Tevis atstāj šmuci, tad padomā, vai Tev to vajag un vai vajag tik daudz un tikai tad uz cenu. Pērkot mazāk, kas ir ZW pamats, dažu centu starpībai tomātu cenā, lai nopirktu to, kam iepakojuma nav, nebūtu jāsagādā galvassāpes.
ZW tiešām neiet kopā ar "pirkšu visu lētāko", jo visam lētākajam, lielākoties, ir dabai nedraudzīgi materiāli. Gan iepakojumi, gan pašu preču izejmateriāli, piemēram fast fashion. Tāpēc ir jāsaprot, kas Tevi vairāk uztrauc - tas, ka šodien samaksāsi dažus centus vairāk par dažiem tomātiem, vai tas, ka rīt ar Tavu plastmasas kasti atkal piesārņos dabu?

pēc šī tava komentāra sanāk , ka ZW tomēr ir turīgo privilēģija .

Pērkot mazāk, kas ir ZW pamats, dažu centu starpībai tomātu cenā, lai nopirktu to, kam iepakojuma nav, nebūtu jāsagādā galvassāpes.

tu noteikti zini labāk , kā es tērēju naudu un kādām vajadzībām . (t)

Nu jā, es sevi galīgi nesaistu ar ZW un pat ne ar mēģinājumiem kļūt par ZW cilvēku, bet man kaut kā ir ieaudzināts un iegājies paradumos netērēt resursus tur, kur tos nevajag tērēt. Alexxas pieminētās stikla burkas- es visas stikla burkas mazgāju, daļu izmantoju produktu uzglabāšanai kā rīsi, manna, auzu pārslas, pat rieksti un dzīvnieku našķi (starp citu, risinājums pret pārtikas kodēm), liekās vedu uz laukiem, jo manām radiniecēm ļoti patīk konservēt un burkas noder.
Bet, ja man sagribas 7. pēc kārtas ķermeņa krēmu un zinu, ka ar tā iegādi būtiski uzlabošu sev garastāvokli - es pērku. :-D Bet es arī visu izlietoju, nemetu produktus ārā.

var visu nosvērt bez liekas uzlīmes, tāpat smuki saliktu savos auduma maisiņos.

Auduma maisiņš ir smagāks par veikala piedāvāto plastmasas maisiņu. Sanāk, ka pērc papildus divus ābolus, kurus nemaz nesaņem. Tas ir tikai piemērs, bet ir taču arī preces, kuras uz svaru ir dārgākas. Un, kāds tas auduma maisiņš paliek pēc garnelēm? Brr. :D

Ja tā padomā, tad mana mamma un ome laukos ir max zero waste, pašas to nezinot. Jo ir gan komposta kaudze, gan šķiro atkritumus, plus visādas burkas, kastītes utt.tiek izmantotas otrreiz vai mamma ved uz skolu bērniem visādiek rokdarbu projektiem.
Tāpat arī man ieaudzināts, ka to, ko var vēlreiz izmantot nevajag mest ārā.
Pēdējais, kas ir tuvāk zero waste, ko es daru - izmantoju Makeup eraser analogu kosmētikas noņemšanai, nevis vates diskus.
Katrā ziņā par šo tēmu domāju un gribu darīt vairāk.

nu tāda garneļu vai kartupeļu lasīšana savā auduma maisiņā man tomēr šķiet pārspīlēta, jo tiešām, tie maisiņi ir arī jāmazgā un tur aiziet, ūdens, elektrība, mazgāšanas līdzeklis, laiks, čakars. Visu cieņu tiem, kas to dara, es vēl līdz tam neesmu izaugusi un diez vai izaugšu. Vēl viena lieta, kuru es "nepārvāru", ir iešana pēc lejamiem produktiem ar savu taru, piemēram, krējuma, piena. Tirgū var nopirkt uz svaru šos produktus, bet man tie negaršo un man no tiem paliek konkrēti nelabi (zinu, ko runāju, pagājšnedēļ ēdu lauku biezpienu). Esmu pieradusi pie 0,5% produktiem, tie gan garšo, gan organisms labi pieņem.
Domāju, ka vegāniem un pat veģetāriešiem ir diezgan viegli īstenot šo "sava maisiņa" politiku.

tu noteikti zini labāk , kā es tērēju naudu un kādām vajadzībām

Nē, bet esmu redzējusi gana daudz mazturīgu ģimeņu, kas tomēr ir spējušas savas vēlmes un vajadzības sakārtot tā, lai spētu šādi dzīvot. Pamata pamats tam ir saprast, ko Tu pērc lieku. Kas ir tas, ko nevajag. No turienes arī rodas līdzekļi, ko piemaksāt tādos gadījumos, kā tomāta stāsts.

pēc šī tava komentāra sanāk , ka ZW tomēr ir turīgo privilēģija .

Nebūt ne. Taču iesākt to ir šausmīgi grūti. Visa pamata pamats ir atteikšanās. Atteikšanās no visa tā, bez kā dzīvot nevar, atteikšanās no dabai nedraudzīgā, atteikšanās no līdzšinējiem ieradumiem par labu mazākam piesārņojumam, tajā skaitā atteikšanos no iepirkšanās ierastajā veikalā, tā vietā dodoties uz tādu, kur cenas būs pieņemamas, bet nebūs tās plastmasas, piemēram, tirgu. Tas ir ļoti grūti, jo ir pašos pamatos jāpārplāno visa sava dzīve, bet cilvēki to dara, arī tie, kam ir ļoti mazi ienākumi. Izskatās, ka Tu šobrīd vienkārši vēl neesi gatava atteikties no ērtībām par labu mazākam piesārņojumam, tā vietā, lai padomātu, kā iegūt to savu tomātu bez tās plastmasas, vai arī ar ko to tomātu aizvietot, lai nebūtu tā plastmasa jāpērk. Tas prasa domāšanu, plānošanu, tajā skaitā laika pārplānošanu.

Auduma maisiņš ir smagāks par veikala piedāvāto plastmasas maisiņu. Sanāk, ka pērc papildus divus ābolus, kurus nemaz nesaņem.

Nosver tos ābolus un ieliec viņus maisiņā pēc tam. Problem solved.

Es gan uzskatu, ka ZW nav turīgo privilēģija, mana mamma ir riktīgs ZW, bet viņa ir skopākais no skopākajiem cilvēkiem, ko pazīstu. Viņa nekad nepērk neko lieku un visu, burtiski visu izmanto atkārtoti, viņa var vienu polietilēna maisiņu izmantot 5 gadus, rūpīgi to lokot, glabājot, utt. Katrs apģērba gabals vispirms ir darbam, tad laukiem, tad grīdas lupata, visbeidzot iekurs. :-D

Jā, tas būtu risinājums, ja pārdevēja pie kases ticētu uz vārda. Tomēr, tā nav un nebūs. Ir jāizvēlas - printēt uzlīmi vai likt kasierei visu izņemt no maisiņa. Visticamāk, kasiere neko neizņems no maisiņa un Tu paliksi bez āboliem. Bez tam, oma tiks sabojāta abām. Vai arī Tu piekritīsi pārmaksāt radot veikalam papildus ienākumus, kuri diez vai tiks izmantoti, lai pasauli padarītu par zaļāku vietu.
Koks ar diviem galiem.

Ir jāizvēlas - printēt uzlīmi vai likt kasierei visu izņemt no maisiņa

Kurā veikalā uzlīmes ir jāprintē obligāti, nevis Tev nosver pie kases? Prismā šis agrāk bija, bet nu jau sen pašas Prismas vairs nav.
Ņem savus ābolus, ej uz pašapkalpošanās kasi, nosver un saliec auduma maisiņā. Šajā procesā pārdevēja vispār netiek iesaistīta.

Stokmanā un Dominas Maximā preces jāsver pašam, pašapkalpošanās kases nav.

Auduma maisiņš ir smagāks par veikala piedāvāto plastmasas maisiņu. Sanāk, ka pērc papildus divus ābolus, kurus nemaz nesaņem.

Nav jau jāsver ar visu maisiņu.

Es nekur nerakstīju, ka uzlīme ir obligāti jāprintē, Alexxa.
Ko darīt, ja pašapkalpošanās kase nestrādā? Ko darīt cilvēkam ar kādu invaliditādi? Ko darīt, ja es pērku 8kg ar āboliem?
Redzi, ZW ir lieliska kustība. Bet viss sākas ar ražotāju. No tā ko spēj patērētājs jēgas nav vai tuvu tam, ka viņas nav. Ir lieliski, ka cilvēki cenšas un viss tā tālāk, bet tas tiešām ir bezjēdzīgi, ja to dara tikai saujiņa mazo mājsaimniecību. Tie pāris tūkstoši Latvijā nemaina situāciju Indijā. Tu vari lietot to vienu auduma maisiņu līdz viņš pats pa šķiedrām sadalās, viss ko Tu panāksi - sev radītās neērtības.
Man ļoti patīk tie pašiznīcinošie iepakojumi, kaut kur par viņiem lasīju. Bet tos neviens liels ražotājs vēl miljons gadus no šīs dienas neizmantos. :D

Duuuja
Tu visu komentāru izlasīji? Prece taču ir jānosver! Tu stāvi pie kases un pārdeveja grasās svērt. Kā Tu rīkojies? Prasi viņai svērt preci pa vienam ābolam? Bet viņai ir jāstrādā efektīvi nevis jāpiedalās pasaules glābšanas kampaņā. Viņa pārbērs visus ābolus plastikāta maisiņā un atdos tev papīra maisu atsevišķi, plastikātu padarot par tavu problēmu; nosvērs un Tu maksāsi vairāk; jūsu domstarpību rezultātā Tu paliksi bez āboliem.

Zero waste ir pārāk eko fašistiski ( :D ), jo absolūti izvairīties no atkritumu radīšanas vienkārši nav iespējams, taču pasākuma jēga ir mainīt ikdienas paradumus, lai tiešām atkritumu ir mazāk.

Kā Tu rīkojies? Prasi viņai svērt preci pa vienam ābolam?

Nu nē, lai saliek visus un sver. Bet ja ieliek plastikāta maisiņā, pēc tam izņem un atstāj veikalā, lai paliek - visas tantes pēc tam tur tāpat saliks savu paiku, katru sieriņu savā maisiņā. :D

stellaglmr, pamēģini gadu neizmest pilnīgi nevienu maisiņu, ko paņem veikalā. Lai stāv mājās. Gada beigās paskaties uz to kaudzi. Tas ir tas, kas nonāk dabā aiz Tevis. Aptuveni tāda pati kaudze nonāk dabā aiz katra cilvēka. Kā tikt galā ar atkritumu kalniem Indijā un Āfrikā, tas vēl ir jautājums uz kuru šobrīd nav atbildes, bet vai tamdēļ tas jāaudzē lielāks? Varbūt pietiek ar to, kas jau ir? Jau tagad valstis, kas agrāk iepirka Eiropas atkritumus, lai dabūtu naudu, sāk atteikties tos iepirkt vēl vairāk. Situācija Āzijā un Āfrikā ir tāda tādēļ, ka uz tiem reģioniem brauc tie mūsu - civilizētās Eiropas atkritumi, viņi tos kalnus nesaražo paši. Mums tie mēsli nav pie deguna, tāpēc šķiet, ka viens lieks maisiņš neko nemainīs, ka nav jēgas nebraukt uz to Dominas Maximu, bet tās vietā izvēlēties to, kas Astras ielā, kur pašapkalpošanās kases ir un uzlīmes nav obligāti jāņem, jo kāda starpība, viens maisiņš vairāk vai mazāk - pie sava loga nekrājas, tātad tā nav problēma. Bet krāsies, drīz mums te tas viss būs uz vietas, jo tām valstīm, kas naudas dēļ bija gatavas slīkt mūsu atkritumos, vairāk nav vietas, kur tos likt. Tāpēc tiem, kam šobrīd liekas, ka ir smieklīgi iet uz veikalu ar savu auduma maisiņu, pēdējais laiks sākt domāt, kādos mēslu kalnos dzīvos bērni un uzaugs mazbērni. Vietas uz pasaules ir tik, cik ir. To, kas mums ir prom no acīm, esam jau piedrazojuši. Man prieks par katru kaut vienu saimniecību, kas sāk novērtēt to skādi un tomēr pievērsties ZW. Šī kustība nav nekas jauns, tā pastāv jau gadiem. Sākumā es arī skatījos uz to skeptiski, bet tad mani uzaicināja uz vienu no ZW pasākumiem, pēc kura es to visu sāku redzēt savādāk. Palēnām tam pievēršas arvien vairāk cilvēku visā pasaulē. LV uz šo ir slinki, bet citur pasaulē - Skandināvijā, Vācijā, Francijā un citur, par atkritumu daudzumu domā jau sen un jau sen cilvēkus izglīto, kā dzīvot tā, lai neieaugtu savā miskastē.

Bet viss sākas ar ražotāju.

Nepareizi. Viss sākas ar patērētāju. Ja patērētājs kaut ko nepērk, to vairāk neražo un domā, ar ko tādu lai aizvieto, par ko cilvēki būtu gatavi naudu maksāt. Patērētājs ar savu naudu ir tas, kas nosaka pieprasījumu. Tiklīdz Tu samaksā par kādu lietu, Tu ar savu naudu nobalso par to, ka vēlies, lai šī lieta tiktu ražota. Ja Tu to paņem bez maksas, par to jau ir samaksājis veikals, bet tas nemaina būtību - izdevumi par maisiņiem ir preču cenā. Ja pircēji maisiņus ņem, veikals pasūta vēl, tādejādi dodot signālu ražotājam, ka šī manta ir nepieciešama. Pircējs ir tas, kas visu koriģē. Tikai cilvēki ir par slinku tai auduma maisiņu būšanai, kas piespiestu ražotājus domāt, kā uztaisīt dabai draudzīgāku maisiņu, ko patērētājs atkal gribētu izmantot. Kamēr vairākums neatteiksies no tiem plastmasas maisiņiem, viņi būs visur.

Piemēram, tik banāla lieta kā olu kastīte. Kartona olu kastīte, kurā veikalā tirgo olas. Nesen runāju ar vienu papīra pārstrādes uzņēmumu. Skandināvijā - jo pelēkāka un neizteiksmīgāka kastīte, jo labprātāk to pērk, jo tā ir no reciklēta papīra. Polijā patērētāji pieprasa maksimāli baltu kastīti, jo spilgtāk balta, jo labāk. Protams, ka cenas dēļ neviens neražo olu kastītes no balta papīra vai pat baltās makulatūras, attiecīgi, ko dara, lai iegūtu max. baltumu? Gāž klāt ķīmiju, lai tā šķīdina tinti.